“Saimniecības ēka uzcelta no baltajiem ķieģeļiem, jumtu veido betona paneļi. Kad sākas sals, sienas iekšpusē pārklājas ar sarmu. Kā labāk siltināt ēku?
” Jānis Aucē

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi”

Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”

Lasīt citas ziņas

Lai ēkā nodrošinātu pietiekamu komfortu, ir jāsiltina gan sienas, gan jumts, un jāpadomā arī par logiem. Vienkāršākā jumta siltināšanas versija – uz vecā bituma seguma uzlīmēt 15 – 20 cm biezas cietās minerālvates plāksnes un uz tām uzklāt mīksto bituma ruļļu pārklājumu. Jumta siltināšana no lejas ir sarežģītāka. Tā kā mitrums vienmēr tiecas uz siltāko pusi, starp paneļiem un siltinājumu uzkrāsies kondensāts. No tā var izvairīties, ja veido iekārtos griestus no koka vai vieglmetāla karkasa 300 – 400 mm atstatumā no paneļiem un siltumizolāciju 150 – 200 mm biezumā uzklāj uz griestu apšuvuma režģa.

Starp paneļiem un siltinājumu tad paliek gaisa starpslānis, kas kalpo kā dabīga ventilācija. Tomēr pie lielām temperatūras svārstībām saglabājas kondensāta rašanās iespējamība. No tā var izvairīties, veicinot ventilāciju starpslānī vai atstājot lūkas griestos.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Pamatīgāks, taču no tehnoloģiskā viedokļa pareizākais risinājums būtu virs saimniecības ēkas izbūvēt koka karkasa divslīpu jumtu un noklāt to ar saimnieka izvēlēto segumu. Atkarībā no tā, vai zem šī jumta būs aukstie bēniņi vai izmantojams mansards, iespējami vairāki siltināšanas varianti. Aukstiem bēniņiem pietiek ar 200 – 250 mm biezu minerālvates ruļļu paklāju, piemēram, Knauf Insulation Classic 040 vai Classic 039. Ja būvē apdzīvojamu mansardu un vēja izolācijas plēve jau uzlikta kopā ar jumta segumu, atliek tikai starp spārēm ieklāt 250 mm minerālvati. Var izmantot, piemēram, Knauf Insulation Classic 039 vai arī Unifit 039. Pēdējais ir elastīgāks un to vienkāršāk piestiprināt. Tad uznaglo 50 mm biezu apšuvuma režģi (optimāli – 100 mm), ko piepilda ar minerālvati Knauf Insulation TP-115 vai TI 140 Decibel. Pirms apšuvuma siltinājumu pārklāj ar kondensāta plēvi.Arī ķieģeļu ārsienas var siltināt no iekšpuses un ārpuses. Ārsienas siltina, veidojot ventilējamu fasādi no koka režģa un apšujot to, piemēram, ar koka pusspundes dēlīšiem vai Knauf Aqupanel (fibrolitu). Šīs kokšķiedru/cementa plātnes īpaši eleganti izskatās, ja tās beigās ar rulli nokrāso baltas. Koka režģi veido divās kārtās (otro liek šķērsām) un siltinājuma ieteicamais biezums ir 200 mm (150+50 mm bieza minerālvate), piemēram, Knauf Insulation TP 116. Jāatceras, ka starp režģi un apdares materiālu nepieciešama vēja barjeras plēve.

Sarežģītāk siltināt sienas no iekšpuses. Tad nepieciešams izveidot koka vai viegla Knauf metāla apšuvuma sistēmu ar 150 – 200 mm minerālvates pildījumu vienā kārtā. Kā apdares materiālu tad parasti izmanto ģipškartonu, ko atliek vien nokrāsot. Šis variants ir komplicētāks un dārgāks, turklāt iekšpusē starp mūri un siltinājumu var rasties kondensāts, un siltinājums vairs nebūs tik efektīvs.

– Tā kā šī ir saimniecības ēka, kur netiek uzturēts pastāvīgs siltums un neveidojas pastāvīgs mikroklimats, efektīvākais risinājums būtu divslīps jumts un ventilējama fasāde, – iesaka Sandis Girnius, “Knaufinsulation” tirdzniecības attīstības vadītājs Latvijā.