Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. jūlijs, 2012
Drukāt

Siltuma parādi joprojām turas ap 40 miljoniem latu

Foto-LETAFoto-LETA

Kopējie klientu parādi par saņemto siltumenerģiju būtiski nesamazinās un joprojām turas 37 miljonu latu līmenī, tāpēc arī vasaras laikā, lai gan Saeima ir atvaļinājumā, jāturpina darbs pie priekšlikumiem to mazināšanai. Šādu viedokli pauda Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes loceklis Andris Akermanis, atgādinot par teicienu, ka ragavas jātaisa vasarā.

Akermanis informēja, ka saskaņā ar apkopotajiem pavasara datiem no 37 miljoniem latu parādi lielajās pilsētās veido 28,2 miljonus latu. Šīs summas pamatā veido dzīvokļu īpašnieku parādi par saņemto siltumu.

Pēc LSUA pārstāvja norādītā, siltumapgādes uzņēmumi labi apzinās, ka rēķini par siltumu ir lieli, salīdzinot ar iedzīvotāju maksātspēju, tomēr nav iespējama situācija, kad klienti saņem preci un par to nenorēķinās.

“Siltumuzņēmumi savā ziņā arī ir situācijas ķīlnieki, jo siltumenerģijas cenu pamatā veido kurināmā izmaksas. Tiem uzņēmumiem, kas izmanto gāzi, ap 80% siltuma cenā veido kurināmā izmaksas, savukārt šķeldas gadījumā runa ir par 70%. Siltumuzņēmumiem savlaicīgi ir jānorēķinās par saņemto kurināmo gan ar AS “Latvijas Gāze”, gan šķeldas piegādātājiem, pretējā gadījumā siltuma nebūs nevienam,” sprieda Akermanis.

Viņš atzina, ka vasarā parasti parādi deldējas, tomēr, katru gadu veidojoties iztrūkumam nomaksās, kopējā summa būtiski nesamazinās.

Kā teica Akermanis, valsts institūcijas šogad lēni un negribīgi sāk redzēt, ka siltumparādu problēma ir liela un valsts konsekventi nerisināta problēma. “Ir gan vecie parādi, gan iepriekšējās sezonas parādi, un nopietni netiek risināta neviena no šīm problēmām,” teica asociācijas pārstāvis.

Pēc asociācijas vērtējuma, nemaksātāji ir dažādi. Ir maznodrošinātie, kuriem nepieciešams pašvaldību atbalsts, taču daudzi dzīvokļu īpašnieki nemaksā par siltumu dažādu citu iemeslu dēļ.

Atsaucoties uz aptaujām, Akermanis norādīja, ka visdisciplinētāk dzīvokļu īpašnieki apmaksā banku rēķinus, tad seko elektrība, internets, telefons. Minētos pakalpojumus nemaksāšanas gadījumā ātri un vienkārši atslēdz, turpretī siltumu un ūdeni var atslēgt tikai visai mājai kopumā, tādēļ siltuma rēķinu apmaksa ir 5.-6.vietā. Rezultātā siltuma rēķini vai nu jāapmaksā apzinīgajiem kaimiņiem, vai arī namu pārvaldniekiem jāsedz no namu apsaimniekošanas maksas.

“Namu apsaimniekotājiem šie parādi būtu jāpiedzen tiesas ceļā, bet šeit jāmet akmens mūsu tiesu sistēmai: komunālo parādu piedziņa ir lēna, neefektīva un dārga. Nereti ir tā, ka tiesa ilgst pusgadu vai gadu, bet rezultātā tiesas izmaksas ir lielākas par parādu vai vēl trakāk – tiesu izpildītājs atsūta vēstuli, ka parāda piedziņa nav iespējama. Pagalam laiks un nauda. Tādēļ mūsu komunālās tiesvedības likumdošanā nepieciešami būtiski uzlabojumi,” norāda asociācija.

Pēc Akermaņa teiktā, lielākās galvassāpes sagādā dzīvokļi, kas ir apgrūtināti ar hipotekārajiem parādiem. Lai gan pēc skaita un platības to daļa nav liela, tieši šie dzīvokļi veido lielāko parādu daļu, jo par tiem sen netiek maksāta apkures maksa. Piemēram, Cēsīs namu apsaimniekotāji ir saskaitījuši, ka šie dzīvokļi veido mazāk nekā 3% platības, bet to parādi veido vairāk nekā 30% no kopējā parāda.

“Bankas “treknajos gados” deva ārprātīgus hipotekāros kredītus dzīvokļu iegādei, kas sen jau neatbilst reālajai mūsu dzīvokļu tirgus vērtībai. Rezultātā daudzi cilvēki šos dzīvokļus ir zaudējuši, tie pārgājuši banku meitasuzņēmumiem. Taču komunālie maksājumi bieži vien sen jau netiek maksāti, un, kamēr bankas nav ierakstījušas šos dzīvokļus zemesgrāmatā, arī netiek maksāti. Tādēļ tieši šajā posmā ir samilzusi lielākā parādu problēma, un tai nav viegli atrast risinājumu,” vērtēja Akermanis.

Viņš norādīja, ka dažādās komisijās un darba grupās diskusijas notiek jau pusotru gadu, bet pagaidām vienošanās ar komercbankām nav panākta. Viņaprāt, bankas “ļoti negrib atzīt savas kļūdas un par tām maksāt”.

Akermanis atgādināja par savulaik Saeimā nonākušo priekšlikumu, ka līdz 10% no šo dzīvokļu pārdošanas cenas tiek novirzīta komunālo parādu segšanai. Savukārt šī gada sākumā siltumuzņēmumi piedāvājuši piemērot veco padomju laiku principu, kas patlaban attiecas arī uz transportlīdzekļiem, proti, nav iespējams pārreģistrēt automašīnu, ja nav nomaksāti visi sodi. Līdzīgu principu uzņēmumi rosināja arī attiecībā uz dzīvokļiem, liedzot tos pārdot, ja nav nomaksāti komunālie parādi, vienalga, vai tos maksā pircējs vai pārdevējs. Šādā gadījumā likumā tiktu noteikts, ka zemesgrāmatu tiesnesis, redzot parādu, nereģistrētu zemesgrāmatā izmaiņas. Tomēr šos priekšlikumus bankas noraidījušas.

Pēdējais banku piedāvājums, par ko sāktas diskusijas, paredz, ka bankas daļēji sedz komunālos parādus, taču vēl jāvienojas, par cik lielu daļu varētu būt runa. Akermanis pagaidām nevarēja pateikt, cik liela daļa būtu apmierinoša abām pusēm.

“Skaidrs, ka risinājums jāatrod. Nevar būt, ka siltumnieki samaksā, bet bankas saka, ka deva lielus kredītus, tāpēc tagad neko nemaksās. Ciest zaudējumus nepatīk nevienai pusei, taču var gadīties, ka sveikā nevarēs iziet neviens, jo problēma ir gadiem ielaista,” teica Akermanis. Viņš arī norādīja, ka vecos parādus nevar vienkārši norakstīt. Viņaprāt, tie ir tik milzīgi, ka varētu būt nepieciešams cits risinājums.

Asociācija pozitīvi vērtē Ekonomikas ministrijas izstrādātās izmaiņas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas uzdotu ēku apsaimniekotājiem aktīvāk cīnīties pret parādniekiem. Šis priekšlikums jau nodots izvērtēšanai Saeimas komisijām.

Kā uzskata Akermanis, arī vasarā būtu jāturpina darbs pie priekšlikumiem, lai, atsākot Saeimas darbu, tie būtu “uz galda”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+