Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. februāris, 2013
Drukāt

Siltums izkūp gaisā, mēs to apmaksājam

Foto - LETA, Andris Grīnbergs, Ivars BušmanisFoto - LETA, Andris Grīnbergs, Ivars Bušmanis

Siltuma ražošanā vidējie siltuma zudumi 6 – 10%, piegādājot to pa caurulēm, gaisā izplūst 12 – 18%, bet dzīvojamajā ēkā vēl neizmantota pazūd gandrīz puse – 30 – 50% siltuma, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

 

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) secinājusi, ka janvārī parādi par siltumenerģiju ir 39,67 miljoni latu, bet faktiski kopējais parādu apjoms varētu būt vēl par 50% lielāks.

Var parādus pārlikt uz vasaru, var neaplikt ar soda procentiem, bet nākamo ziemu neviens neatliks. Būs jauni parādi. Ja vien… pakāpeniski neizdosies samazināt rēķinus – efektīvāk ražojot siltumenerģiju, palielinot ēku siltumnoturību, dodot iedzīvotājiem iespēju pašiem siltumu regulēt. Arī dzīvokļu apsaimniekošanas sistēma jāmaina, uzskata “LA” aptaujātie eksperti.

Kaut arī pievienotās vērtības nodokļa samazināšana siltumenerģijai no 12% līdz 5% nav izšķiroša nozīme siltuma saglābšanā, valstij nevajadzētu pelnīt uz iedzīvotāju maksātnespējas rēķina.

 

Izdevumus var mazināt SILTUMS_RIGA_6

Rīdziniecei Anitai Brikmanei pieder 55 m2 
divistabu dzīvoklis padomju laika apbūves namā Pērnavas ielā. Par pagājušā gada janvāri viņa maksājusi 35,18 latus, par novembri – 19,75 latus, bet par decembri – 25,91 latu. 


Dzīvoklī nomainīti logi un radiatori, tos aprīkojot ar siltuma maksas sadalītājiem un regulatoriem. Viņasprāt, to uzstādīšana, kas trim radiatoriem maksājusi ap 200 latu, ir atmaksājusies. Kamēr ierīču nebija, rēķini bijuši divas līdz trīs reizes lielāki. Piemēram, 2010. gada janvāra rēķins bijis 56,61 lats, par februāri – 43,78 lati, bet par decembri – 54,82 lati. Par 2011. gada februāri pat 128,04 lati!


Dzīvokļa īpašniece atzīst, ka šos rēķinus viņas ģimene spējot samaksāt. Cits ieguvums pēc siltuma maksas sadalītāju un termoregulatoru uzstādīšanas – dzīvoklī var regulēt temperatūru pēc vajadzības. Agrāk bijis jāmokās – telpās bija pat plus 30 grādu, bet logus nav varēts turēt vaļā sala dēļ. 


Nama apsaimniekotājs, SIA “Nekustamā īpašuma pārvalde” pārvaldnieks Arnis Skudra piebilst, ka vēl šajā namā ir nosiltināti bēniņi ar 100 mm lokšņu vati, daļai dzīvokļu nomainīti vecie koka logi. Viņaprāt, siltuma labākai noturībai vienmēr nevajag siltināt sienas, naudas ietaupījumu var iegūt ar citiem pasākumiem. Piemēram, siltināt bēniņus ar beramo akmens vati 200 mm kārtā, kas izmaksā vidēji 1,74 latus par kvadrātmetru un kas dod 30% izdevumu ietaupījuma. Aprīkojot radiatorus ar siltuma maksas sadalītājiem un termoregulatoriem, ietaupījums ir līdz pat 20%. Tāpat svarīgi novērst mitruma uzsūkšanos ēkas konstrukcijās, jo tās labāk vada siltumu. Pagrabam jābūt sausam, jāsakārto lietus notekas, pamatiem jāizbūvē izolācija. Tas ļauj ietaupīt līdz pat 15%.


Arnis Skudra atzīst, ka diemžēl visur šie pasākumi nav iespējami: iedzīvotāji nespēj vienoties; negribas veidot uzkrājumus; nespēj maksāt vairāk; sakrājušies lieli parādi.


Namu pārvaldnieks saka, ka “Rīgas siltuma” cenrādis visur ir vienāds – 45,42 lati par megavatstundu (MWh), neskaitot 12% PVN. 2012. gada decembrī izdevumi par 1 m2 – 1,18 lati ar PVN, siltais ūdens – 5,41 lats par m3. Bet salīdzinājumā ar 2011. gada decembri pērn decembrī cenas cēlušās – 2011. gadā MWh cena bija 37,41 lats +12% PVN. Turklāt 2011. gada decembrī laiks bija siltāks nekā pērn, tādējādi patēriņš bija 25,37 MWh, bet pērn decembrī 33,35 MWh. 2011. gada decembra vidējie izdevumi bija 0,64 lati, bet pērn decembrī jau 1,18 lati par m2.


“Drausmīgi zudumi siltumtrasēs”

Ss_Jekabpils_AG_6Jēkabpilī, Nameja ielā 22, divistabu dzīvokļa īpašniece Anita Cinkmane uzreiz paskaidro, ka viņai kā mūzikas skolas pedagoģei ar nelielu algu neesot iespējams katru mēnesi norēķināties par apkuri, parādus kārtojot dažādi – vai nu pirms vasaras atvaļinājuma, kad saņem lielāku naudu, vai arī tad, kad gadās nelieli papildu ienākumi, bet izmisuma brīdī, kad parāds ļoti nospiež, pat kredītu ņemot.

Par decembri rēķins bijis 77 lati, tarifs – 1,57 lati par kvadrātmetru, par janvāri attiecīgi 81,9 un 1,67 lati. 


“Vecos logus nomainīju pret pakešu logiem, ieliku arī labākus radiatorus,” stāsta A. Cinkmane. “Protams, lai mājas energoefektivitāte būtu lielāka, vajadzētu vismaz no iekšpuses siltināt dzīvokļu ārsienas, diemžēl iemītnieki tam nespēj vai nevēlas atlicināt naudiņu. Ja es nosiltinātu viena pati, man būtu par karstu. Šobrīd 20 grādi dzīvoklī mani apmierina, taču labāk būtu, ja temperatūru samazinātu līdz 19 un pat 18 grādiem, jo tad apkures rēķins samazinātos par 5 – 10 latiem. Mani jaunie radiatori gan ir regulējami, taču to darīt jēga būtu tikai tad, ja nosiltinātu visu māju, skaitītājs būtu katrā dzīvoklī un par patērēto siltumu varētu maksāt tāpat kā par patērēto ūdeni un elektrību.”


Biedrības “Nameja nams” valdes priekšsēdētājs Aigars Ražinskis pagājušajā gadā panācis lielākās daļas mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu ēkas ārsienu, jumta, pagrabstāva un pamatu siltināšanai, kā arī individuāli regulējamas un uzskaitītas siltumapgādes ieviešanai, diemžēl pēc energoaudita veikšanas, kad nosaucis siltināšanas izmaksas, daudzi sākuši šaubīties, vai spēs tās segt. Pat labi zinot, ka pusi finansējuma nodrošina Eiropas Savienība. 


“Ar to vien, ka mājai atsevišķi uzskaita siltuma patēriņu, ka esam parūpējušies par siltuma režīma regulēšanu atkarībā no laika apstākļiem, ka esam nomainījuši ieeju durvis, pagrabā un jumta stāvā nosiltinājuši apkures caurules, ir daudz par maz. Jāpanāk līdz 50 procentu siltuma ietaupījuma!” pārliecināts namsaimnieks.


“Pilsētā ir 27 kilometri siltumtrašu, renovācija veikta tikai 11 kilometros, tāpēc darbi jāpasteidzina, jo zudumi vecajās trasēs ir drausmīgi, piemēram, Celtnieku ielas mikrorajonā 2011. gadā tie sasniedza 37 procentus, pērn – 33,1 procentu,” stāsta siltumražotāja uzņēmuma SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko.

“Tāpat jāsteidzina māju siltināšana, jo ir ļoti lielas tarifu atšķirības, piemēram, decembrī iedzīvotāji par kvadrātmetru vidēji maksāja 1,27 latus, bet daudzi pusotru latu un vairāk, toties siltinātajās ēkās tarifs bija tikai 0,14 – 0,90 lati.”


Jēkabpilī apkures cenas samazina no kokapstrādes uzņēmuma SIA “Ošukalns” iepirktais siltums. Taču sadārdzina tas, ka pilsētas siltuma uzņēmumā vēl arvien pusi siltuma saražo ar dabasgāzi, ko piegādā “Latvijas gāze” un kā tirdzniecības gala tarifs bez PVN par 1000 kubikmetriem ir augsts, piemēram, janvārī tas bija 276,10 lati. Vienas MWh siltumenerģijas cena bez PVN decembrī bija 44,65 lati, janvārī – 44,52 lati. Cenu varētu samazināt, ja palielinātu šķeldas, malkas un skaidu izmantošanu. 


Pilsētā no namu pārvaldes apsaimniekotajiem 6100 dzīvokļiem par siltumu parādā ir aptuveni 2250 dzīvokļi, kopējais parāds sasniedz 1,1 – 1,2 miljonus latu. Taču A. Karpenko apliecina, ka parādi tarifu neietekmē.


Gāzes apkuri palētina koģenerācija S_Bauska2_IBu_7

Ligita Dāboliņa un Arnis Zemturis ar divām meitām dzīvo divistabu dzīvoklī piecstāvu mājas ceturtajā stāvā. Tā ir vistuvākā ēka Bauskas siltuma katlumājai.

“Kad mājai nebija sava siltummezgla, mums bija viskarstāk, jo esam pirmie trases ceļā,” atceras Ligita. “Tad pat ziemā turējām logus vaļā. Šī bija pirmā ziema, kad tā nevajadzēja darīt,” piebilst Arnis. Vecie čuguna radiatori nav regulējami un arī nedrīkst tādi būt, jo tālāk caurule kāpj pie kaimiņiem.


Decembra rēķins par siltumu Ls 39,51, kas uz apsildāmo kvadrātmetru veido 85 santīmus. Daudz? “Protams, ka jūtams. Bet, tā kā mans kolēģis Jelgavā par tādu pašu dzīvokli maksā trīsreiz vairāk, nav iemesla gausties,” secina Ligita. Paši dzīvoklī ir koka logus nomainījuši pret pakešu logiem. 


Vai rēķinu ir iespējams samazināt? Iedzīvotāji visneapmierinātākie ir ar kāpņu telpu. Pagrabā pil aukstais ūdens. Siltā ūdens caurules satītas kopā ar aukstā. Tomēr nekādi darbi netiek veikti. Tāpēc sapulcē tika nolemts izveidot biedrību “Dārza 26/2”, stāsta mājas vecākā Biruta Altberga. 


Māja joprojām ir pašvaldības SIA “Bauskas namsaimnieka” pārziņā. Tā valdes locekle Jolanta Ķikute apliecina: “Trīs mājas Bauskā nosiltinātas. Par trim iesniegti projekti. Vēl trīs mājas gatavojas. Šīs mājas Dārza ielā 26/2 iedzīvotāji nav izrādījuši ne mazāko iniciatīvu siltināšanā.”


Tajā pašā laikā šai 45 dzīvokļu mājai ir 2400 latu liels iedzīvotāju parāds, bet mājas bilance gada sākumā – mīnus 361 lats, kas liecina, ka nekādi uzlabojumi tuvākajā laikā nav iespējami. “Gribam, lai mums ir nauda kontā, nevis cipari ar mīnusu atskaitēs,” saka mājas vecākā.


“Mājas iedzīvotāji nolēmuši maksāt apsaimniekošanas izdevumus 30 santīmus par kvadrātmetru. Par šādu naudu var māju tikai uzturēt kārtībā. Atšķirībā no citām tajā neveic nekādus mērķa maksājumus vai uzkrājumus. Vienīgais, ko līdz šim esam varējuši, – uzklāt siltumizolāciju bēniņos,” stāsta apsaimniekotāja. “Arī atdaloties ar šādiem pašiem maksājumiem nekādus siltināšanas darbus iedzīvotāji nespēs veikt,” viņa prognozē.


Apstiprinātais siltuma tarifs Bauskā februārī – Ls 42,32 (ar PVN) par MWh, taču uzņēmums tam spēj dot atlaidi. Pašvaldības SIA “Bauskas siltums” valdes loceklis Ilmārs Rūsis uzsver: “Koģenerācijas siltuma īpatsvars ir 66 – 70%, un tas ir ļoti augsts rādītājs pat Dānijā. Ja, kā noteikusi Ekonomikas ministrija, pēc 2017. gada jūlija elektroenerģijas ražošana atbalstu nesaņems, tad apkure kļūs krietni dārgāka.” Savā doktora darbā Ilmārs Rūsis saskāries ar ekserģiju – gāzes koģenerācijas ekserģiskā lietderība ir ievērojami augstāka salīdzinājumā ar šķietamo ūdens sildāmo katlu efektivitāti, tādējādi elektroenerģijas ražošanu nedrīkst atraut no siltuma ražošanas un līdzīgi arī siltuma ražošanu no patērētāja. 


“Ja koģenerācija tiks apstādināta, Bauskā apsveram apkures iespējas no salmiem, jo reģionā ir pietiekams salmu potenciāls. Ar šķeldu pēc vairākiem gadiem varētu veidoties līdzīga situācija kā šobrīd ar koģenerāciju – atkal jāpāriet uz citu kurināmā veidu. Tehniski siltuma ražošana pamatā ir sakārtota. Siltumtrases atjaunotas 92% apmērā, zudumi trasēs – kādi 
12 – 13%,”

viņš prognozē. “Ir jāmaina ēku kopības apsaimniekošanas sistēma, kas nefunkcionē vismaz 20 gadus, siltuma ražošanai jāizmanto atkritumi, apsildei jāizmanto zemās temperatūras (vienlaicīgi būtiski samazinās zudumi ražotāja pusē), ēkās jādomā par siltuma neaizlaišanu ventilācijā, pa kuru aizplūst 30% siltuma,” darāmo iezīmē Ilmārs Rūsis.


“Cik spējam iekrāt, tik tērējam”

Sigulda_7Siguldā, Pulkveža Brieža ielas 24. namā, apmēram 50 kvadrātmetru divistabu dzīvokļu īpašniekiem janvāra rēķins bijis 82,40 lati jeb 1,60 lati par m2, pērn decembrī – 66,41 lats jeb 1,29 lati par m2.


Nama vecākā Linda Lepiksone atzīst, ka par siltuma taupības pasākumiem varot domāt vien tie iedzīvotāji, kam ir darbs un ienākumi. Kāpēc pilsētās ir tik atšķirīgas cenas un kā tās veidojas, viņai neesot saprotams. Pirms apkures sezonas viņa savā dzīvoklī veco koka logu salaidumu vietās ielīmējusi porolonu, kas samazina siltuma zudumu. Vecie čuguna radiatori nav mainīti, tāpat nav arī siltuma maksas sadalītāju un termoregulatoru. Viņasprāt, to vērts darīt, ja tam piekristu šā 103. sērijas nama 51 dzīvokļa īpašnieks. “Vēl esam daļēji nosiltinājuši siltuma un siltā ūdens caurules,” viņa stāsta.


Linda Lepiksone spriež, ka nama siltināšanai vajag lielas naudas summas, bet ne viņa, ne lielākā iedzīvotāju daļa nevarot atļauties bankas kredītu. “Cik spējam iekrāt, tik arī tērējam nama uzturēšanai. Kurš spējis, savā dzīvoklī nomainījis arī logus,” viņa piebilst.


Uzņēmuma “CdzP” Siguldas namu pārvaldnieks Ingmārs Inbergs atzīst, ka nama iedzīvotājiem lielu parādu neesot. Siguldā par megavatstundu (MWh) jāmaksā 46,33 lati, janvārī, rēķinot par 1 m2, – 1,50 līdz 2 lati bez PVN. “Siguldā MWh cena nav cēlusies kopš 2008. gada. Izdevumus šajā laikposmā nosaka vien māte daba,” saka namu pārvaldnieks.


Ingmārs Inbergs atzīst, ka gandrīz visi padomju laikā Siguldā celtie nami ir morāli un fiziski nolietoti, dažiem apkures sistēmas nokalpojušas ilgāk nekā 40 gadus. “Pārvaldnieks ir “glābšanas dienests”, kas aizlāpa plīsušās caurules un gaida, kur atkal kaut kas pārplīsīs. Bet, lai īstenotu daudzstāvu namu atjaunošanu, bankā jāaizņemas prāvas summas ar saistībām uz desmit gadiem vai ilgāk un jārēķinās ar lielākiem apsaimniekošanas izdevumiem – caurmērā 60 līdz 80 santīmiem par m2 mēnesī,” viņš piebilst.


Bieži nama iedzīvotāji nespēj vienoties – ko vēlas daži, tam nepiekrīt citi. No pieredzes zināms, ka līdz nama atjaunošanas sākšanai jāsasauc vismaz piecas iedzīvotāju sapulces.

Kā viņš stāsta, radiatoru aprīkošanu ar siltuma maksas sadalītājiem un termoregulatoriem uzņēmums piedāvā reizē ar namu atjaunošanu. Ar šīm ierīcēm vien nevar palielināt nama siltuma noturību. Cēsīs dažos nerenovētajos namos vertikālā apkures sistēmas pārbūve par horizontālo tik un tā nav devusi siltuma izdevumu ietaupījumu, dažos dzīvokļos izdevumi pat pieauguši.


Kā gāzi pārvērš siltumenerģijā

* “Latvijas gāze” iepērk gāzi no “Gazprom” apmēram par 21 santīmu kubikmetrā.


* AS “Latvijas gāze” pa 1 santīmam kubikmetrā tērē gan gāzes uzglabāšanai, gan pārvadei, gan sadalei. 


* Valsts katru gāzes kubikmetru apliek ar 5 santīmiem PVN un 1,2 santīmiem akcīzes nodokli.


* Siltuma ražošanas uzņēmumi gāzi pērk par Ls 300 līdz 380 par 1000 m3.


* Siltuma ražošanas izmaksas katram ražotājam ir atšķirīgas atkarībā no enerģijas veida, koģenerācijas, efektivitātes u.c. faktoriem. 


* No gāzes iegūtajā siltumā gāzes īpatsvars tarifā ir apmēram 82%.


* Siltuma ražošanā vidējie siltuma zudumi 6 – 10%.


* Siltums karstā ūdens veidā siltuma trasēm nonāk līdz dzīvojamo māju ievadiem, kur atrodas siltuma mezgli un siltuma skaitītāji.


* Vidējie zudumi siltumtrasēs 12 – 18%, piemēram, Rīgā 13,4% (salīdzinājumam: 1996. gadā 19,97%), Jēkabpilī 33%, Bauskā 12%. (Ministru kabineta noteikumi pieļauj 22% lielus zudumus.)


* Rēķinu apmaksā katra nama apsaimniekotājs, kas nosūta rēķinus mājokļu īpašniekiem. 


* Kaut gan ir dažādas spekulācijas, pēc metodikas parādus aizliegts iekļaut tarifā un nav rasti pierādījumi, ka tā kaut kur dara.


* Nesiltinātā ēkā siltuma zudumi ir 30 – 50%.

 

Energoauditora ieteikumi

Kā mazināt siltuma patēriņu mājokļos?

Aija Karlevica, sertificēta energoauditore:

Noteikti ir jāsiltina māja. 


Jāpārbūvē iekšējā apkure uz divu cauruļu regulējamo sistēmu, lai cilvēki varētu maksāt rēķinus atbilstoši patērētā siltuma daudzumam. 


Ir vajadzīgi siltuma patēriņa mērītāji un uzskaite. 


Izmaksas mājas pārbūvei ir pieņemamas, ja atrod godīgus būvniekus un darbu nepasūta vidutājiem. Par vienu grādu samazinot siltumu telpās, rēķinu var samazināt par 5%. Piemērs: man zināmā divistabu dzīvoklī jaunā mājā, uzturot 18 grādu temperatūru, janvārī maksa par siltumu bija Ls 27. 


Siltināšanas programmai vajadzētu vēl lielāku naudas atbalstu no valsts programmām. 


Dažas problēmas

Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks:

Latvijā zina, cik liels ir siltuma tarifs, bet nezina, cik maksā siltums – nevienam nav ziņu, cik maksā siltums, izejot no termoelektrocentrālēm. 


Nesakārtota apsaimniekošanas organizāciju likumdošana.


Valstī ir nepieciešams renovēt (siltināt) vismaz 70% daudzdzīvokļu ēku, nepieciešamās izmaksas ir Ls 2,8 mljrd., pašvaldību dzīvojamo māju fondam ir 5,6% liels īpatsvars.


Latvija no Krievijas importē 1,9 mljrd. m3 gāzes gadā (tostarp aptuveni 60% izmanto centralizētajai siltumapgādei), maksājot par šo gāzi aptuveni Ls 414 milj. 


Tikpat daudz enerģijas izvedam, eksportējot šķeldu un neapstrādātus kokmateriālus, tomēr par tiem naudas ieņēmumi ir trīs reizes mazāki nekā par gāzi, arī tas pasliktina eksporta – importa bilanci.


 

 

Siltumenerģijas tarifi pilsētās ar gāzes apkuri
2013. gada februārī, Ls/MWh (bez PVN)

Uzņēmums Apkures veids Tarifs
Valmieras siltums koģenerācija 36,52
Iecavas siltums dabas gāze 39,22
Aizkraukles siltums dabas gāze 39,90
Dobele dabas gāze 39,91
Vangažu namsaimnieks koģenerācija 40,50
Ogre
dabas gāze, koģenerācija 41,05
Saldus siltums dabas gāze, koģenerācija, šķelda 41,12
Bauskas siltums koģenerācija 42,32
Rīgas siltums dabas gāze, koģenerācija, šķelda 42,81
Salaspils siltums dabas gāze, koģenerācija 43,02
Jēkabpils siltums šķelda, dabas gāze 44,14
Daugavpils siltumtīkli dabas gāze, koģenerācija, šķelda 44,57
Liepājas enerģija dabas gāze, koģenerācija, šķelda 44,95
Fortum Jelgava dabas gāze, koģenerācija 47,51
Olaines ūdens un siltums dabas gāze, koģenerācija 48,90
Grobiņas siltums dabas gāze, koģenerācija 49,93
Lielvārdes remte dabas gāze 50,43
Jūrmalas siltums dabas gāze, šķelda 52,99
Rēzeknes siltumtīkli dabas gāze 53,19
Cēsis dabas gāze 58,33

Avots: LSUA, SPRK

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+