Siltums lētāks, problēmas lielākas 1
Šā gada apkures sezona salīdzinājumā ar aizvadītā gada apkures sezonu vismaz pirmajos mēnešos ļaus taupīt vai vismaz nemaksāt dārgāk tiem patērētājiem, kas izmanto centralizēto siltumapgādi (CSA) vai kurina ar gāzi. Ir gan vairāki izņēmumi.
AS “Latvijas gāze” nākamajiem mēnešiem prognozē nemainīgu gāzes cenu, tāpēc vismaz oktobrī un novembrī maksa par siltumenerģiju apdzīvotajās vietās, kur izmanto gāzi, noteikti nekāps. Daži piemēri. Rīgā salīdzinājumā ar 2014. gadu, apkures sezonai sākoties, siltumenerģija maksās par aptuveni 18%, Ogrē par 21%, Ventspilī par 2%, bet Lielvārdē par 15% mazāk nekā pērn. Siguldā siltums no kopējā pilsētas siltumtīkla maksās tikpat, cik pērn septembrī – 65,92 eiro/MWh, bet Smiltenē tas būs dārgāks par 15%.
Cenas krituma iemesli
Tie ir vairāki. Latvijas Siltuma uzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidente Ginta Cimdiņa uzsver – pēdējos gados lielajās pilsētās daudz darīts CSA sistēmas sakārtošanā. Latvijas lielās pilsētas, tostarp Ventspils, Liepāja, Jelgava, lielā mērā siltumenerģijas ražošanā pārgāja no dabas gāzes vai cita fosilā kurināmā uz šķeldas kurināmo. Arī Salaspilī pēc biomasas projekta īstenošanas siltumenerģijas tarifi samazinājās. Rīgā un Daugavpilī pāreja uz biomasu kā kurināmo notiek lēnāk. Vietējo energoresursu izmantošana apkurē rosina arī Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Nauda paliek Latvijā, cilvēkiem saglabājas un rodas jaunas darba vietas. SIA “Fortum Jelgava” nolīgto neatkarīgo konsultantu pētījumā redzams, ka šajā uzņēmumā vietējā kurināmā izmantošana ļauj uzlabot valsts ārējās tirdzniecības bilanci par 4 – 6 miljoniem eiro gadā.
“Patlaban baudām augļus, ko deva Eiropas Savienības strukturālo fondu naudas atbalsts siltumtrašu renovācijai un energoefektivitātes celšanai. Latvijas lielajās pilsētās strauju tarifa maiņu var izraisīt vien strauja kurināmā cenas maiņa,” tā G. Cimdiņa.
Daudz sildām gaisu
Gan viņa, gan arī citi nozares eksperti atzīst – siltumenerģijas ražotāju efektīvā darbība līdz patērētājam nonāk, tā teikt, ar būtisku nobīdi. Iemesls ir pirms 40 – 60 gadiem būvētās daudzdzīvokļu mājas, kur ir vāja siltuma izolācija un kurās māju iekšējās siltumapgādes sistēmas ir būvētas kā vienota sistēma bez iespējām regulēt siltumenerģijas padevi un temperatūru atsevišķos dzīvokļos. Tādēļ Latvijā lielākā daļa cilvēku savā dzīvoklī nevar un, visticamāk, arī pārredzamā nākotnē nevarēs regulēt siltuma padevi, jo mājas siltuma sistēmas pārbūve jāveic vienlaikus visā mājā un prasa no mājas dzīvokļu īpašniekiem vienprātību par šā jautājuma risināšanas nepieciešamību. Bet jo vairāk īpašnieku, jo grūtāk vienoties.
Grūti atrast vēl kādu Eiropas valsti, kur daudzdzīvokļu mājā katrs dzīvoklis ir privātīpašums ar savām tiesībām lemt jautājumus, kas saistīti par īpašumiem. “Līdz ar to siltumvadu pārbūve un modernizācija daudzdzīvokļu mājās Latvijā ir ļoti sarežģīta tikai tāpēc, ka visiem individuālajiem dzīvokļu īpašniekiem ir jāpieņem vienāds lēmums. Mums ir daudzie dzīvokļu īpašnieki, kuri grib, lai visus sarežģītos jautājumus risina pārvaldnieki. Ja vēlamies pa vecam darboties, tad sistēma der, līdzko vēlamies kaut ko mainīt, renovēt, tad tas ir diezgan sarežģīti. Piemēram, siltuma temperatūras regulēšana katrā dzīvoklī prasa iekšējās sistēmas pārbūvi, prasa modernizāciju, vismaz regulatoru uzstādīšanu uz katra radiatora, lai ikviens var nodrošināt sev tīkamu temperatūru dzīvoklī,” problēmas iemeslus iezīmē Cimdiņa. Patlaban tiek gatavoti grozījumi Ministru kabineta noteikumiem, kas prasa samazināt pieļaujamos siltuma zudumus siltumtrasēs no 22% līdz 17%. Daudzās pilsētās tie jau patlaban ir mazāki.
