Mobilā versija
+2.3°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
28. janvāris, 2017
Drukāt

Garantija siltināšanas darbiem uz diviem gadiem, kredīts – uz desmit līdz 15! (8)

"Renesco" publicitātes foto"Renesco" publicitātes foto

Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Cēsīs, Zirņu ielā 21, kompleksā renovācija pabeigta 2013. gadā.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomjlaiku daudzdzīvokļu namos, kas ir energonegausīgi un tērē nepamatoti daudz siltumenerģijas. Pēc aptuveniem aprēķiniem, padomjlaika dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšana varētu prasīt ap četriem miljardiem eiro, bet mājas atjaunošanas un saglabāšanas pasākumi vēl papildu divus miljardus eiro. Šādas naudas parādos slīgstošai valstij nav un nebūs. Tātad savs īpašums jāsakārto pašiem īpašniekiem.

 

Remonti un garantijas

Ir arī labā ziņa. Pēc eks­pertu datiem, reālais siltumenerģijas ietaupījums, ko iespējams iegūt no šo māju siltināšanas, ir no 30 līdz 80%. Tas dod unikālu iespēju mājas atjaunošanas darbus ilgtermiņā atmaksāt ar ietaupīto siltumenerģiju, tas ir, izremontēt mājas praktiski par velti. Līdz šim galvenais ēku atjaunošanas finansēšanas avots bija banku kredīti un ES fondu līdzekļi, kuri šādā apjomā būs pieejami tikai līdz 2023. gadam.

“Standarta procedūra mājas atjaunošanas sākšanai ir ilgtermiņa kredīta ņemšana,” atzīmē Kristaps Zvaigznītis, biedrības “Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs” (ESEB) valdes loceklis. “Tomēr šis ceļš neapmierina visus. ESEB veica pētījumu, aptaujājot iedzīvotājus par vēlmi siltināt mājas, un daudzi iebildumi īstenībā bija diezgan pragmatiski. Mājas atjaunošanu palētina siltināšanas gaitā iegūtais siltum­enerģijas ietaupījums. Tomēr garantiju siltināšanas darbiem būvnieki dod tikai uz diviem, labākajā gadījumā – uz četriem gadiem, toties kredīti iedzīvotājiem jāņem uz 10 – 15 gadiem. Tā kā trūkst siltināšanas kvalitātes garantijas ilgākam laika posmam, visa atbildība siltināšanas brāķa gadījumā gulstas uz iedzīvotājiem. Ja netiek sasniegts plānotais siltuma ekonomijas līmenis, netiek pietiekami ieekonomēti līdzekļi, lai samaksātu par kredītu, un mājas atjaunošana iedzīvotājiem izmaksās dārgāk.”

 

Ar seju pret patērētāju

Kredīta ņemšana dzīvokļu īpašniekiem nav vienīgā iespēja. Pastāv cits – ilgtspējīgs un mūsdienīgs – risinājums, kas attāli atgādina siltumekonomijas līzingu: energoefektivitātes pakalpojuma līgums jeb ESKO modelis.

Summu, ko par siltum­enerģijas vienību maksā šobrīd, iedzīvotāji turpina maksāt visu līguma darbības laiku 15 – 25 gadus. Līguma darbības laiks atkarīgs no mājas izvēlētās atjaunošanas pakāpes. Tie var būt tikai siltumener­ģijas ekonomijai veltīti pasākumi, piemēram, sienu siltināšana, logu nomaiņa, bēniņu siltināšana un siltummezglu sakārtošana. Tie var būt arī darbi, kas veltīti mājas atjaunošanai, piemēram, kāpņu telpu un balkonu remonts, jumta klājuma maiņa u. c. Energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējs (ESKO) mājas atjaunošanā ieguldīto ilgtermiņā atpelna no siltum­enerģijas ietaupījumiem.

Energoefektivitātes pakalpojumu līgums uzliek par pienākumu kompānijai garantēt noteiktu energoefektivitātes līmeni (piemēram, 50%) visu līguma termiņu. Tā jau ir pavisam mūsdienīga attieksme un cita līmeņa atbildība. Iedzīvotāji nemaksā par to, ka siena tiek siltināta. Iedzīvotāji maksā par to, ka tiek iegūta reāla siltuma ekonomija, komforts un ilgtermiņa garantijas veiktajiem darbiem. Par ESKO var kļūt jebkurš uzņēmumus, piemēram, namu apsaimniekotājs, būvnieks, projektu vadītājs utt. Sistēma Latvijā pakāpeniski attīstās, un, piemēram, šī biznesa veida pionieris “RENesco” no 2008. gada Latvijā jau ir atjaunojis 15 mājas.

“Iedzīvotājiem ir jāsāk apzināties, cik daudz enerģijas patērē viņu nams. Ja tas patērē daudz, jāsteidz izmantot “Altum” programmu un jaunu finansēšanas mehānismu – LABEEF. Rietumeiropas pieredze un diskusijas publiskajā telpā Latvijā liecina, ka nākotnē neefektīvās ēkas varētu saskarties ar augstākiem nodokļiem. Tāpēc labs risinājums iedzīvotājiem būs ESKO, kas darbus paveiks viņu vietā un sniegs ilgtermiņa garantijas,” uzsver K. Zvaigznītis.

 

Vēl daudz darba

Viena no ESKO problēmām ir garais kredīta atdošanas laiks, jo firmai nepieciešami apgrozāmie finanšu līdzekļi jaunu ESKO projektu īstenošanā. Uzņēmumu kredītsaistību pārņemšanai un finanšu līdzekļu piesaistei 2016. gadā tika izveidots fonds LABEEF (Latvijas–Baltijas Energoefektivitātes fonds).

“Valsts līmenī jau šobrīd jārada finanšu instrumenti padomju laiku ēku atjaunošanai, kas nebalstītos tikai uz Eiropas Savienības fondu programmām un spētu nodrošināt atjaunošanas finansēšanu arī pēc to beigšanās 2020. gadā,” piezīmē Nikolass Stančofs, LABEEF līdzdibinātājs un valdes loceklis. Ir skaidrs, ka valstij tādos apjomos nepieciešamo līdzekļu nebūs. Fonda izveidotāji cer, ka drīzumā šādas investīciju platformas izveide būs unikāls privātās un publiskās partnerības piemērs Latvijā. LABEEF var nodrošināt labākos speciālistus, konsultantus un juristus, kas darbotos iedzīvotāju labā. Tas vienlaikus šajos projektos būs sargsuns, kas nodrošinās projekta caurspīdīgumu gan no būvnieku, gan apsaimniekotāju puses.

Lai veiktu mājas atjaunošanu, ESKO ņem bankā īstermiņa kredītu (2 – 3 gadi). Kad mājas atjaunošanas projekts īstenots, ESKO pārdod savas kredītsaistības LABEEF un iegūst naudu, par kuru var turpināt darboties. LABEEF nokārto ESKO attiecības ar banku, turpmāko 12 – 22 gadu laikā uzrauga projektu un izmaksā ESKO atlikušo peļņu. Katra ESKO spēks ir mākā organizēt, pārdot savu ideju daudzdzīvokļu mājai. Labs ESKO var būt arī namu pārvalde, kurai ir labas attiecības ar iedzīvotājiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Maju iepakosana ir viens no lielakajiem masveidigajiem noziegumiem Eiropa,kuru savas personigajas intereses censas realizet Brisele sadarbiba ar dazam ES valstim.Majas tiek aplimetas ar polystorol platem,kuras lai demonstretu zalo politiku tiek piejauktas alges.Viss ka pec zalo dabas milotaju sapna.
    Pec kadiem paris gadiem iznemot augosos apkures rekinus, maju iemitnieki sak slimot ar astmu,plausu slimibam,elposanas organu iekaisumiem un adas slimibam.
    Vacija maju iepakosanu rezultata ik mirst apmeram 2500 cilveku no senu infekcijam.
    Palasiet vacu interneta specialistu rakstus par temu majus siltinasana.

  2. Ilmārs 5 līmeņa profesionāls maģistrs mērniecībā un zemes ierīcibā Atbildēt

    Atcerieties ,ka saistošie noteikumi par NIN atlaidēm ir spēkā uz 1gadu un pie šogad paredzētām pašvaldību vēlēšanam vis var mainities .FM pašreiz izstrādā NIN likumu un aizmirst ka Latvija ir parakstījusi ligumu ar PTO,kur skaidri noteikts ,ka ZEME un BŪVE ir=PRECE unValsts NEDRĪGST iejaukties brīvā tirgus ekonomikā

  3. sociāli atstumtais Atbildēt

    … Dievs sargi mūs no mēra un no kuršiem ,, ! skan vēsturisks , traģisks kliedziens kuru šodien pilnā mērā var attiecināt uz augstākpieminēto kompāniju sia REnesko , kura darbu procesā mēdz pārtapt sia Invesko ar valdes locekli Raivo Damkevicu abās sia + visas Latvijas ēku apsaimniekotāju asociācijas priekšnieku Ģirtu Beikmani ( CDzP / mūsu nama apsaimniekotāju ) + LIAA _aiz Finanšu min. slēpdamās ,, sadarbojoties ,, kuri tik ,, meistarīgi,, ( ar viltotiem dzīvokļu īpašnieku ,, dokumentiem ievilka VAIVES ielas 4 dzīvokļu īpašniekus uz 20 ! gadiem bankas kredītā , ,, ar nabadziņu pacienāšanas ,, prezentāciju utt. , ka mūsu dzīves kvalitāte( tagad dzīvokļi ir auksti , siltais ūdens ir 1/2 spainis jānotecina kamēr nāk silts , reizē mazgāt traukus un iet dušā nav iespējams , plasta logus uzstādīja mazākus , radiatori tika uzstādīti neatbilsoša lieluma ), un kur nu vēl dzīvokļa tirgus vērtība celsies mākoņos … tagad : LIAA slēdziens , ka Vaives 4 mājas energoefektivitātes pasākums ir NEAPMIERINOŠS ; mūsu ieejas durvis ,, nosiltināja ,, 66 cm platas … būvinspektors pasaka tāds platums neatbilst likumam ! , bet neviens pat nedomā neko labot ; tagad , 2gadus pēc darbu pabeigšanas jau rūsē … bet komunālieeee … oho , un katru mēnesi ( agrāk vasarā varējām atpūsties ), un tikai pamazīīītiņām vairāk un vairāk , bet kur tad ir tā ekonomija ? ko , a ?

  4. Visi reklamētie pasākumi silda tikai bankas,tikko Jūs ņemat kredītu un veicat mājas renovāciju oficiāli,tā maksāsiet dubultā.Tad,kad būs veikta renovācija tiksiet sodīti ar paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli,jo tagad taču dzīvojat glaunā māja.Pirms kaut ko tādu darāt sameklējiet neitrālu speciālistu,kurš apseko māju un sniedz konsultācijas.Ja mājas iedzīvotāji spēj vienoties un pamazam sakrāt naudu šiem mērķiem,tad atrodiet meistarus un materiālus sāciet siltināt pa daļām,sākot no vietām,kurām ir vislielākie siltuma zudumi.Tas varētu prasīt 3-5 gadus,bet nebūsiet kļuvuši par banku ķīlniekiem.

  5. Raguunnaguciema Ostaps Atbildēt

    Ozoliņš, šķiet, VIENMĒR GATAVS pareklamēt DA JEBKO – no šarlatāna-gaišreģa līdz blēdim-siltinātājam …

  6. Publikācija interneta portālā “DELFI”, 12.01.2013.:
    “Ervins Straupe: Siltināšanas veicināšanai jāstrādā, nevis ‘jāmeklē dzirdīgas ausis’!”

    ( w-resurss: CENZĒTS )

    Viedoklis komentāru sadaļā pie publikācijas:
    Mg.oec., MBA (12.01.2013., 09:42)
    .
    Esmu ekonomists lielā apsaimniekošanas uzņēmumā. Kad sākās visa šī epopeja, kuru var raksturot ar lozungiem, ka “siltināšana ir panaceja visiem dzīves gadījumiem”, “visiem apsaimniekotājiem jāsiltina”, “siltināšana (divas kājas) – tas ir labi, nesiltināt (četras kājas) – tas ir slikti”, savukārt apšaubīt siltināšanu skaitījās vēl lielāka ķecerība, nekā pie padomju varas slikti par Dižo Ļeņinu izteikties – tomēr tam visam nenoticēju un parēķināju ieguvumus no šī pasākuma. Rezultātā sanāca, ka vienīgais, kas tiek “siltināta”, ir ekonomika banku sistēmas un “siltināšanas” biznesa izskatā. Jautājumi, par kuriem “pieklājīgā pārvaldnieku sabiedrībā” kategoriski aizliegts runāt, ir sekojoši:
    .
    1. Tie, kas redzējuši māju termogrāfijas, noteikti ir ievērojuši, ka galvenās siltuma noplūdes vietas ir logu šķirbas, ieejas mezgli, pagrabi (īpaši, ja aktuāla kaķumīļu problēma), bojātas paneļu šuves. Paneļu un ķieģeļu sienas nemaz tik ļoti cauri nesalst, tādēļ būtiskus siltuma ietaupījumus var iegūt jau ar minimāliem ieguldījumiem, sakārtojot minētos elementus.
    .
    2. Projektējot padomju laiku mājas, ventilācijas sistēmas tika paredzētas, vadoties no apsvēruma, ka gaisa apmaiņa dzīvojamās telpās notiek arī pa logu / durvju konstrukcijām. Daudzi ir ievērojuši, ka, ieliekot pakešu logus, šie logi visu laiku ir jātur ziemas vēdināšanas režīmā, pretējā gadījumā telpās veidojas mitrums un sasmacis gaiss. Tātad, ja māja tiek hermetizēta – aplikta ar vati un nomainīti logi, siltuma zudumi būs pa atvērtajiem logiem (nu vai arī mitrums bojās mājas konstrukcijas). Ja mājai, kopā ar termosa apvalku, netiek ieviesta ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, lielas jēgas (iedzīvotājiem) no šī pasākuma nav.
    .
    3. Pats garšīgākais. Mājas aplīmēšanai ar vati tiek rīkots IEPIRKUMS. Tie, kas ir saskārušies ar veiktiem darbiem “Publisko iepirkumu likuma” rezultātā, zina, ka tā ir iespēja izvēlēties visnekvalitatīvāko un neprofesionālāko darbu izpildītāju. Iepirkuma specifikācijā nedrīkst neatļaut piesaistīt apakšuzņēmējus, tā ir nepamatota konkurences ierobežošana (kas netic, aizejiet ar savu specifikāciju uz LIAA), tad nu rezultātā – darbus veic kāds piektais vai pat septītais apakšuzņēmējs, par naudu, kas palikusi pāri pēc visas starpnieku ķēdītes.
    .
    4. Dārgā (un parasti nekvalitatīvā) “kompleksā siltināšana” teorētiski atmaksājas, ja prognozē tiek ielikta nepārtraukta apkures cenas celšanās, un arī tad ekonomiskais efekts parādās tikai apmēram pēc 16 gadiem (ja tas termoss tik ilgi nostāv un mājas konstrukcijas zem tā). [Saskaņā ar Eiropas Padomes (EP) jaunākajiem pētījumiem – ekonomiskais efekts jeb siltināšanas atmaksāšanās var būt sagaidāma pašā ideālākajā gadījumā tikai pēc 50 gadiem, un arī tad tikai teorētiski, bet vidēji – tikai pēc līdz pat 150 gadiem.] Savukārt, ja apkures cenu pieaugums nepārsniedz 3%, kredīta atmaksas laikā (vidēji 20 gadi) līknes tā arī nekrustojas.
    .
    Nenoliedzami, par savu kopīpašumu ir jārūpējas, tai skaitā, jādomā par apkures izmaksu samazināšanu. Taču – šeit būtu jādomā par savām, nevis banku, “siltināšanas” biznesmeņu un to lobiju interesēm.

    =======

    Ir sacīts: “DOMĀ līdzi!!!…” 😉

    Un, arī: “Skola maksā naudu, kā zināms. Bet – tiem, kas nejēdz vai pat nevēlas mācīties, tas maksā nesalīdzināmi dārgāk, jo šiem skolas naudu nākas maksāt visu mūžu un arvien lielāku.”

VID atlaidis 10 darbiniekus (2)Valsts ieņēmumu dienestā (VID) šogad uz ierosināto disciplinārlietu pamata no darba atbrīvoti 10 darbinieki.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+