Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
31. janvāris, 2014
Drukāt

KNAB simbola Strīķes lieta vēl nav galā… (18)

Foto - LETAFoto - LETA

Valdība gatavojas speciāli pieņemt Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei liktu pildīt valsts iecelta darba devēja Jaroslava Streļčenoka rīkojumus.

Ģenerālprokurors pats tā nerīkotos


Pagājušajā nedēļā valsts sekretāru sanāksmē uzsaukti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nolikuma grozījumi, kuros noteikta abu biroja priekšnieka vietnieku – gan korupcijas novērsēja, gan apkarotāja – pienākumi. Tādi dokumenta labojumi ir nebijis gadījums valsts pārvaldē, kad iestādes iekšēju konfliktu, vietnieka nepakļaušanos priekšniekam, valsts iestādē grib novērst, grozot tiesību aktu. Kurš ir šīs “idejas” autors?

Konflikta sakarā tā novēršanai bijušā valdības vadītāja Valda Dombrovska parakstītajā rīkojumā nepārprotami norādīts, ka izveidojama darba grupa, lai “izvērtētu biroja darbību regulējošo tiesību normu efektivitāti un sagatavotu priekšlikumus par nepieciešamo pasākumu kopumu biroja darbības efektivitātes uzlabošanai”. Jādomā, ka ar “efektivitātes uzlabošanu” domāta ieilguša konflikta (jo šo tā var dēvēt) likvidēšana starp priekšnieku un padoto. Šā uzdevuma izpildīšanu Dombrovska k-gs uzticēja ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kuru iecēla par darba grupas vadītāju, kā arī Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei, Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizītim, Drošības policijas priekšniekam Jānim Reinikam, un nez kāpēc atkal neizpalika arī bez “Providus” pētnieka Valta Kalniņa un sabiedrības par atklātību “Delna” padomes priekšsēdētājas Ineses Voikas klātbūtnes, kaut gan par viņu objektivitāti varētu šaubīties. Tieslietu ministriju pārstāvēja valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Pēc tāda sastāva spriežot, izskatās, ka valstī nav svarīgāka jautājuma par divu personu konfliktu. Nevienam šajā darba grupā nav radies jautājums, kāpēc kompetenču noteikšanā ir jāiesaista pat drošības ie-stāžu vadītāji, ja valstī darbojas īpašs KNAB likums, kurā norādīts, ka biroja darbu vada Saeimas iecelts priekšnieks, kurš nosaka amatpersonu un darbinieku pienākumus, tiesības un uzdevumus. Kāpēc tas ir no jauna jādara Kalnmeieram, Dreimanei, Reinikam, Maizītim? Arī Valsts kancelejas direktore neiebilst pret šo jaunumu. Darba grupas sagatavotajos MK noteikumos rakstīts, ka biroja priekšnieka vietniekam korupcijas apkarošanas jautājumos (tātad Strīķei) KNAB priekšnieks ir jāinformē “par lietvedībā esošu krimināllietu un operatīvas uzskaites lietu virzību”, ka ir jāplāno korupcijas apkarošanas darbs un jāorganizē darba plāna izpilde utt. Bet arī KNAB ir valsts pārvaldes iestāde un katrs tās darbinieks darbojas amata apraksta, darba līguma noteiktos ietvaros, un tur, tāpat kā citās ie-
stādēs, pastāv elementārs pienākums izpildīt priekšnieka rīkojumus. Vai tad arī ģenerālprokurors neticamā gadījumā, kad kāds virsprokurors nepildītu viņa pavēles, rīkotos līdzīgi – lūgtu tieslietu ministram pārrakstīt tiesību aktus vai grozīt kādu no spēkā esošajiem, lai virsprokuroru ieliktu grožos? 
Ē. Kalnmeiers atbildēja, ka nē, tā viņš vis nerīkotos. Bet kāpēc tad viņš pieļāva to KNAB? Ģenerālprokurors tad norādīja, ka viņa vadītā darba grupa neesot vērtējusi kādas konkrētas personas darbību, bet gan sagatavojusi priekšlikumus biroja darba efektivitātes uzlabošanai. Grūti saprast, kā to var izdarīt, skaidri un nepārprotami neatjaunojot elementāru disciplīnu.

Bukane – 
procesa virzītāja


Vēl tad, kad V. Dombrovskis bija valdības vadītājs, J. Streļčenoka k-gs viņam iesniedza dokumentu mapi ar savu rīkojumu kopijām, no kurām var uzzināt, ka J. Strīķe nav pildījusi ne tikai viņa rīkojumus, bet arī Ministru kabineta noteikumus. Biroja priekšnieks ar rīkojumu uzdevis savai vietniecei iesniegt pusgada un visa gada darba atskaiti, bet viņa rīkojumu ignorējusi. “Strīķe sistemātiski un ilglaicīgi nepilda tiešā vadītāja – biroja priekšnieka – dotos darba uzdevumus,” J. Streļčenoks raksta Dombrovskim un turpat secina, ka līdz ar to Strīķe esot zaudējusi darba devēja uzticību. Biroja priekšnieks divas reizes izdod pavēli par J. Strīķes atbrīvošanu no darba, bet V. Dombrovskis abos gadījumos vietnieci atjauno amatā, jo KNAB neesot iesniedzis nekādus jaunus argumentus, kas V. Dombrovskim ļautu domāt, ka Strīķe no amata atbrīvota pamatoti. Tas, ka vietniece nepilda priekšnieka rīkojumus, nav arguments.

Tikmēr valdības vadītāja juridisko jautājumu padomniece, Ventspils brīvostas valdes locekle Sandra Bukane, kas bija arī faktiskā premjera biroja vadītāja (oficiāli šis amats bija uzticēts Olitai Augustovskai), saņemot ģenerālprokurora vadītās darba grupas ieteikumus jeb iepriekšminētos labojumus par KNAB priekšnieka vietnieku kompetenci, tos atdod Valsts kancelejai tālākai uzsaukšanai valsts sekretāru sanāksmē. Šīs amatpersonas gan nedrīkstētu izlikties neredzam, ka iestādes vadītāja vietnieka nepakļaušanās vispārējām administratīvajām prasībām tiek iepīta tiesību akta labojumos. Kancelejas komunikācijas dienestā uzzinu, ka Valsts kancelejas loma bijusi simboliska – visu procesu virzījusi Bukane.

Draudzēšanās ar
 “Saskaņas centru” – 
baumas vai fakts?


Ja Strīķe ilgstoši nav pildījusi darba devēja rīkojumus, vai pēc KNAB nolikuma labojumu pieņemšanas pildīs? Viņu neinteresējot birokrātisku atskaišu rak-stīšana, bet gan operatīvais darbs, aizstāvot Strīķi, stāsta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkov-
skis. Tātad, ja Streļčenoks turpinās pieprasīt plānus un atskaites, viņai būs aizstāvji parlamentā. Daži no tiem pat stāsta, ka Streļčenoks, lūk, neesot uzticams KNAB vadītājs, jo viņš esot ļoti draudzīgās attiecībās ar “Saskaņas centru”, par ko liecinot regulāras tikšanās ar šīs partijas pārstāvjiem Rēzeknē. Tas būtu nepieļaujami iestādes vadītājam, kam uzticēti valsts noslēpumi un politisko partiju finansēšanas kontrole. Taču neviens nav aicinājis drošības iestādēs pārbaudīt šādas runas. Kad deputātam Latkovskim vaicāju, kāpēc šā jautājuma noskaidrošanā nav iesaistītas drošības iestādes, viņš atbildēja: “Runāts ir, bet pierādījumus nevar atnest. Tas nav tik viegli.”

V. Dombrovska izdotajā pavēlē J. Streļčenokam par J. Strīķes atjaunošanu amatā ir norādīts, ka viņam atkārtoti esot jānovērtē Strīķes darbs. Pats J. Streļčenoks savas vietnieces Strīķes 2012. gada darbu novērtējis ar zemāko līmeni, kas liek domāt, ka biroja priekšniekam dots mājiens, ka tam jābūt augstākam.

Kā ziņo aģentūra LETA, premjerministre Straujuma izteikusies, ka J. Strīķe esot zināms KNAB simbols jau no (KNAB – M. L.) pirmsākumiem un līdz ar to esot jāsaprot, kādas pēkšņi (radušās) problēmas šā pusotra gada laikā. Ja tādas patiešām ir, kas notiek ar simboliem?

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Par kādu simbolu varam runāt, ja visus šos gadus, kopš KNAB pastāv, Strīķes kundze ne ar vienu no vadītājiem nav spējusi saprasties. Kas tā par valsts iestādi, ja priekšnieks nespēj tikt galā ar neordināru personību. Vai tad Strīķes kundzei ir deleģētas kādas citas slepenas funkcijas, par kurām pat valdība nezin? Cik ilgi vēl jāgaida, lai valdības vadītājs beidzot pieņem konkrētu lēmumu, nevis spēlē futbola bumbu vienos vārtos.

  2. Ka bernu darza-apnicis!

  3. Metu konkurss jaunajam KNAB zīmolam jau izziņots?Zivju ērgļa vietā Strīķe?….Interesantu iespēju plašums.
    Repšes protežē izcili pilda savu sponsoru uzdevumus.Šodienas KNAB jau atgādina Umurkumuru.
    Cik atminos – Vienotība – Repšes JL mantiniece un turpinātāja.

  4. Latvijas korumpētība ir apbrīnojama. Kamēr KNĀB “spēlē pliņķīti”, valsts tiek “likumīgi” pazudināta.

  5. Šis cirks jau sāk apnikt,bet ja nopietni,tad šīs neizdarības krīt uz visas Valsts vadītāju neizdarībām!
    Nesaprotama rīcība no premjeru puses, tā viens,tā otrs nevar stingri un noteikti pateikt ,ka jābeidz
    vis šis teātris,ja nevar vienoties,tad jāatlaiž abus unjāsāk visu no gala!

  6. Vai vispirms nebūtu jāizlemj kas valstij vairāk vajadzīgs-plānu un atskaišu rakstītājs vai profesionāls ar pieredzi korupcijas apkarotājs. Faktu, ka visiem oligarhiem un korumpantiem Strīķe kļuvusi par nevēlamu un ienīstamu amatpersonu, apstiprina nemitīga naida izpausme daudzos komentāros internetā ignorējot saprāta robežu

  7. Ja persona ar novirzēm tiek uzskatīta par KNAB simbolu, tad Antiņam Saulcerīti nepamodināt…

  8. Pirmkārt, katram kaut cik domājošam cilvēkam skaidrs, ka starp Strīķi un Strelčenoku pastav strids par operatīvās informācijas sniegšanu, kaut arī Strelčenokam ir zemaka pielaide informācijas saņemšanai. Lai kaut cik izskaustu kupli sazēlušo korupciju, operatīvās darbības informācija nedrīkst tikt izpausta ārpus nodaļas, jo kā pierādīja pieredze, ta tiek noplūdināta attiecīgiem politikāņiem, amatpersdonam, varbūt pat ierēdņiem. Tāds informātors bija Bode. Bez tam Strīķes funkcijas un pienākumi noteikti amata aprakstā. Ir taču iemesls kāpēc par KNAB priekšnieku netiek iecelts profesionālis ar lielu pieredzi pirmstiesas izmeklēšanā. Arvien ieceļ atskaišu rakstītājus. Un kā Strīķes pirmstiesas izmekēšanas un operatīvās darbības darbu var izvērtēt priekšnieks, kuram nav sajēgas par šādu darbu. Priekšniekam jābūt tik profesionalam korupcijas atklašanas darbā, lai palīdzētu KNAB vissvarīgākās nodaļas darbiniekiem stradāt nevis traucēt. Ja priekšnieks uzskata, ka atskaite svarīgāka par kādu operatīvo darbību, kas jeveic nekavējoties, tad tas ir nožēlojami. Tad nav ko pārmest, ka tiešajie korupcijas atklājējiem, ka vini nevienmēr spēj atyklāt sashēmoto un sazaroto korupciju. Ta arī informācijas noplūde sarežģīja operatīvo darbību veikšanu saistība ar Šlesera publiski izskandināto darbību. Uzskastu, ka tikai ģenerālprokuroram ir jāiecēļ amatā KNAB prieksnieks bez Saeimas balsojuma, jo, kā redzams no tās gaidīt kādu objektivitāti ir bezcerīgi, gadiem ilgi Latvijas “deķītis” tiek raustīts uz visām pusēm un tāpēc dzīvojam beztiesiskā un bezcerīgā valstī. Atsevišķi godprātīgi cilvēki nespēj mainit ikorupcija esīkstējušo valsti

    • Nevajag aizmālēt acis ar pasaku stāstiem par KNAB!
      Iespējams ka “kompromats”ir tik varens ka korumpantiem bail nokļūt aiz restēm ja kaut kas tiks publiskots!!!!
      Pārējais ir “pupu”mizas

  9. Izskatās, ka LA strāda Aivariņa stipendiati.

  10. Jareoganze kantoris,jaieklauj to ekonomikas policijas sastava,abus stridigos pazeminat amatos un uz dazadam nodalam nosutit,jo citadi tas kantoris nepilda savu funkciju un nav vajadzigs.

  11. Kad tuvojas klimakss,tad var rasties ne t’adas vien probl’emas ar’i ar pr’atu!

  12. Te tikai mēs redzam, kāda ir oligarhu vara un kā tā ietekmē KNAB darbu. Vai Lībeka ir tik naiva vai izliekas par tādu? Visiem zināms, ka Strīķe ir pamatīgi aizskārusi Lemberga, Šķēles, Šlesera un citu kampēju intereses un par to ir ierosinātas arī konkrētas krimināllietas. Tāpēc ne jau bez viņu ziņas tika bīdīti loskutovi, vilnīši, streļčenoki – KNAB priekšnieki, kuriem Strīķe bija jādabū prom no šīs iestādes. Līdz šim tas nav izdevies, tāpēc tiek radīts mīts, ka Strīķe ne ar vienu nevar sastrādāties. Patreiz tiek formēts birokrātisks paņēmiens, kā tikt pie informācijas, jo izmeklētajam nav nevienam jāatskaitās, kas un par ko tiek izmeklēts. Bet kampējiem savlaicīga informācija ir ļoti svarīga.

    • Tik klajas pasakas gan nevajag paust portālā jo var iznākt ka būs jaatbild par šiem meliem..IP adrese ir zināma

  13. Cik ilgi turpināsies šī lieta ja šeit izskatās ka viss KNAB un sabiedrībai ir skaidrs?
    Cik KNAB vadītāju vēl jānomaina lai varas “elitei”atvērtos acis?
    Vai tiešām ir iespējams ka “kompromats”ir tik iespaidīgs ka nav kur atkāpties un “sēdēt”ar restotiem logiem ierīkotās “sanatorijās”iespējami likumpārkāpēji nevēlas un varbūt ka dara visu lai izbēgtu

  14. Esmu dzirdējis lietpratējus sakam ka Strelčonokam, ir bistami dot slepenue dokumentus, jo tad oparacijas gaita kļūs zināma noziedzniekiem. Ne veinue vein reiz lielieoligarhi jau ieprieksš zināja par KNABa plaņiem. Tā jau ir bijis. Strīke lielzagļiem ir ti bīstam, ka pret viņu darbā laiž smago artileriju.

    • Ja tev vecīt ir šādi fakti tad iesniedz tos attiecīgajiem izmeklēšanas orgāniem!!!
      Patreiz tu blefo un kul tukšus salmus…un kacini sabiedrību ar pasakām no šova…KAS BŪTU JA BŪTU

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+