Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. marts, 2012
Drukāt

Simbolu valoda un formas kanons. Indonēzija

papuasi_asmatu_3

Mākslas muzeja “Rīgas birža” Boses zālē (Vecrīgā) piedāvā izstādi “Papuasu, Javas un Bali tēlniecība”. Indonēzijas Kultūras ministrijas dāvinājums būs apskatāms līdz 18. martam.

 

Indonēzija ir viens no cilvēces šūpuļiem, kurā radušās, mainījušās un savijušās dažādu tautu kultūras un reliģijas. Tā ir zeme, kuru apdzīvo etniski daudzveidīgi iedzīvotāji, kas runā 600 valodās un dialektos, un tā ir ceturtā lielākā valsts iedzīvotāju skaita ziņā ar lielāko musulmaņu kopienu, kas joprojām rūpīgi glabā savas senču tradīcijas, kuras ietekmējusi arī hinduisma un budisma kultūra. Tā ir zeme, kas sniedz iespēju redzēt vairākus vēsturiskus laikmetus. Uz dažām Indonēzijas salām joprojām dzīvo ciltis, kas zinātniekiem līdz šim nav zināmas un tajā pašā laikā Džakarta – Indonēzijas galvaspilsēta – ir augoša pilsēta ar modernisma arhitektūru, rosīgu ekonomiku un politisko dzīvi. Indonēzija ir vilinājums laiskiem tūristiem, kas dienas pavada, gozējoties saulē kādā no 17 500 arhipelāga salām, kas izkaisītas kā pēc sprādziena pie ekvatora no Austrālijas līdz Malaizijai. Zeme ar bezgalīgi daudz krāsām, siltu Austrumu garšvielu aromātu, tradicionāliem rituāliem un ceremonijām.

Izstāde “Papuasu, Javas un Bali tēlniecība” ir Indonēzijas Kultūras ministrijas dāvinājuma kolekcija, kas Baltijas kontekstā ir unikāla. Izstādes apmeklētāji gūs ieskatu Indonēzijas kultūrā, kā arī varēs redzēt dažādo salu ieražu atšķirības.

 

Tā ir lieliska iespēja redzēt Indonēzijas reģionu tēlniecību un lietišķo mākslu tuvāk, kā arī iepazīties ar daudzo paaudžu izkoptās koktēlniecības skolas meistardarbiem, kas gadsimtu gaitā tikpat kā nav mainījusies, tieši otrādi – nostabilizējusi simbolu valodu un formas kanonu.

 

Izstādē Bali tēlniecība pārstāvēta ar spilgtāko Indonēzijas simbolu – mītisko putnu Garudu, kas cēlies no indiešu mitoloģijas un izveidojies budisma un islāma kultūras kontekstā. Mūsdienās Garudas simboliskā nozīme nav mazinājusies. Garudas vārdu ieguvusi Indonēzijas nacionālā aviosabiedrība, kā arī Garudas tēls iemūžina Indonēzijas valsts nozīmīgāko datumu – 1945. gada 17. augustu – Indonēzijas Republikas proklamēšanas dienu, kas ir simboliski iekļauts putna izskatā: Garudam ir 17 spalvas katrā spārnā, astoņas spalvas uz zemākās astes, 19 – uz augšējās astes un 45 – uz kakla.

Papuasu tēlniecība ir raksturīgs piemērs cilšu tradīcijām, kuras piedēvēja dvēseli priekšmetiem un dabas parādībām. Galvenie motīvi attēlo cilvēka ciešo saikni ar apkārtējo vidi un senčiem. Senā asmatu cilts, kas vēl aizvien atrodas Rietumpapuasu teritorijā, veido skulptūras, kas saglabājušas savu formu un sakrālo nozīmi gadsimtiem ilgi. Arī mūsdienās tās tiek radītas rituāliem un senču garu pielabināšanai.

Lielākās Indonēzijas salas Javas tēlniecību pārstāv šīs zemes sargu pāris un Loro Blonyo jeb “Nešķiramo” pāris – vienmēr labajā pusē sēdošā indiešu dieviete Devi Sri ar savu dzīvesbiedru. Līdzīgas skulptūras vēl joprojām tiek novietotas pie javiešu māju ieejām, kā arī izmantotas kāzu rituālos.

Izstāde “Papuasu, Javas un Bali tēlniecība” ir aizraujošs neklātienes ceļojums laikā un telpā – tēli, simboli un rituāli liek sajust daudzo gadsimtu elpu un liek aizdomāties par to, kādus simbolus atstās nākamajām paaudzēm mūsdienu civilizācija.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+