Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
7. janvāris, 2015
Drukāt

Simfoniskās mūzikas lielkoncerts šogad – Raiņa un Aspazijas zīmē

foto  - publicitātesfoto - publicitātes

VSIA “Latvijas Koncerti” aicina uz ikgadējo Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertu, kas notiks 24. janvārī plkst. 19 Lielajā ģildē.

“Latvijas Koncerti” preses sekretāre Rinta Bružēvica stāsta, ka šogad koncerta tematiskā līnija veidota latviešu literatūras ģēniju – Raiņa un Aspazijas – 150. jubilejas zīmē. Raiņa tēlu lokā ievedīs izcilā latviešu romantiķa Jāņa Mediņa prologs operai “Uguns un nakts”, savukārt Aspazijas dzejas iedvesmotas skanēs simfoniskās lappuses no komponista Jura Karlsona baleta “Sidraba šķidrauts”. Pirmatskaņojumu piedzīvos Artura Maskata vokālais cikls “Trīs Aspazijas dzejoļi soprānam un orķestrim”.

Uz skatuves šajā vakarā satiksies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas Simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālās operas orķestris. Diriģenti – Andris Poga, Atvars Lakstīgala un Mārtiņš Ozoliņš. Solisti – Inga Šļubovska (soprāns), Krišjānis Norvelis (bass), Reinis Zariņš (klavieres).

Par 24. janvāra vakarā pirmatskaņojumu komponists Arturs Maskats stāsta: “Raiņa filozofiskās domas monumentalitātei un lielo ideju vērienīgumam apzināti vēlējos pretstatīt gluži citas noskaņas un atšķirīgas emocionālās krāsas gaisotni, kas tik raksturīga Aspazijas, pirmās nozīmīgās latviešu dzejnieces-sievietes, dzejas pasaulei. Jā, viņas daiļradē ir arī ideju drāmas un heroiski tēli, taču dzejnieces spalvai pieder arī brīnišķīgi smalka, fantastiska mīlas lirika – tā ir tik krāsaina, tik bagāta un arī daudznozīmīga; tā nekādā gadījumā nav vienkārša! Priecājos, ka nu esmu to pamatīgi iepazinis – jūtu, ka Aspazija mani uzrunā dziļi… Turklāt viņas lirikai piemīt visas tās labās īpašības, kas dzeju dara ļoti melodisku. Esmu pārliecināts, ka Ingas Šļubovskas personības starojums lieliski atbilst Aspazijas sievišķīgajam portretam, bet balss tembrs piešķirs īsto noskaņu cikla poētiskajam vēstījumam.”

Spožs un tiešs cieņas apliecinājums Raiņa un Aspazijas ģēnijiem būs arī Latvijas Nacionālās operas orķestra, solistu Ingas Šļubovskas, Krišjāņa Norveļa un diriģenta Mārtiņa Ozoliņa sniegums, atskaņojot Jāņa Mediņa mūzikas drāmu “Uguns un nakts”, kuras komponēšana tika iesākta 1913. gada 13. jūlijā.

Savukārt Liepājas Simfoniskā orķestra un Atvara Lakstīgalas izpildījumā skanēs Lūcijas Garūtas Koncerts klavierēm un orķestrim. Tā pilnais nosaukums – “Koncerts klavierēm un orķestrim. In memoriam. Veltījums mazā drauga Lailiņas piemiņai”. Skaņdarbs sacerēts 1951. gadā kā veltījums komponistes pāragri mirušās māsas meitiņas piemiņai, topot par vienu no spilgtākajiem šā žanra darbiem latviešu mūzikā. Neraugoties uz traģikas pilno noskaņojumu, kurā netrūkst arī smeldzīga daiļuma un sāpju pilna trausluma, koncerts noslēdzas dzīvespriecīgi, atklājot meitenes nebēdnīgo raksturu.

Andris Poga, kurš šobrīd aizvada savu pirmo sezonu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) galvenā diriģenta amatā, Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertam izvēlējies Jāņa Ivanova Divdesmito simfoniju. Tieši LNSO šo opusu 1981. gadā pirmatskaņoja sava toreizējā galvenā diriģenta Vasilija Sinaiska vadībā.

Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta tradīciju 2005. gadā iedibinājis mūsu muzikoloģijas autoritāte Arnolds Klotiņš. Ikgadējais koncerts kļuvis par īstiem svētkiem latviešu simfoniskās mūzikas rakstītājiem, interpretiem un klausītājiem.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+