Kultūra
Kultūrpolitika

Simtā sezona ar musketieriem un giljotīnu 16


Lietuvas Nacionālās operas un baleta teātra ģenerāldirektors Jons Sakalausks (no kreisās) un Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors Zigmars Liepiņš gandarīti par sadarbību starp abu valstu opernamiem.
Lietuvas Nacionālās operas un baleta teātra ģenerāldirektors Jons Sakalausks (no kreisās) un Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors Zigmars Liepiņš gandarīti par sadarbību starp abu valstu opernamiem.
Foto – Timurs Subhankulovs

“Simtā sezona ir nozīmīgs skaitlis, kas apliecina Operas ilgo mūžu un ir droša garantija, ka nākamie simt gadi tiks pavadīti ne sliktāk kā iepriekšējie,” vakar, informējot par Latvijas Nacionālās operas un baleta jaunās sezonas plāniem, sacīja Operas direktors Zigmars Liepiņš.

“Ja Opera ir pārdzīvojusi bermontiādi, divas okupācijas un visu padomju laiku, neskatoties uz visām ziepēm, ko var sagaidīt vēlēšanās, tā pārdzīvos arī to un dzīvos tālāk, lai kas arī nāktu pie varas Latvijā. Pienāks laiks, kad varbūt par dažu labu varēs teikt – tas bija sīks politisks darbonis laikā, kad Opera iegāja savā otrā gadu simtā,” viņš piebilda.

Simtajā sezonā tiks iestudētas četras operas un trīs baleti, pievēršoties gan labi zināmām vērtībām, gan iepazīstinot ar pilnīgi jauniem mākslas darbiem. Operas sezona sāksies 28. septembrī ar Riharda Vāgnera “Klīstošo holandieti” diriģenta Mārtiņa Ozoliņa un režisora Viestura Kairiša lasījumā. Tas ir arī pirmais uzvedums, ko Latvijas Operas trupa 1918. gadā uzveda vēl pirms Latvijas valsts dibināšanas.

Ļoti nozīmīgas būs apmaiņas viesizrādes ar Lietuvas Nacionālo operu, kas no 3. līdz 7. oktobrim šurp vedīs trīs iestudējumus un mūsu Opera – trīs uzvedumus uz Lietuvu. Redzēsim baletu “Čurļonis”, par kuru mūsu baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis sacīja, ka viņam pēc šī darba noskatīšanās tūlīt gribējies vēlreiz apmeklēt mākslinieka un mūziķa muzeju.

Uz Francijas karaļa Luija XIII galmu, kur dzirkstī intrigas, kvēlo mīla un naids, aicinās doties neoklasiskais balets “Trīs musketieri”, kura pirmizrāde notiks 26. oktobrī. Ļoti nozīmīgs būs Operas un valsts simtgadei veltītais galā koncerts 16. un 17. novembrī ar trīspadsmit ārzemju solistiem. Koncerts būšot ārkārtīgi garš, bet ļoti interesants.

Džakomo Pučīni operas “Bezdelīga” koncertuzvedumā (pirmizrāde 7. decembrī) galvenajā lomā būs izcilā soliste Dināra Alijeva. Savukārt Italo Montemeci operai “Burvestība”, ko iestudēs jau zināmā “Fausta” komanda ar režisoru Aiku Karapetjanu un AJ Vaisbārdi, 21. februārī būs pirmatskaņojums ne vien Latvijā, bet visā Ziemeļaustrumeiropas reģionā, jo tā spēlēta tikai vienu reizi Veronā piecdesmitajos gados. Pirmizrādi tiešraidē visā pasaulē demonstrēs Eiropas lielākā kultūras televīzijas kanāla “ARTE” jaunajā digitālajā projektā “ARTE Opera Season”.

Sezonas pēdējais jauniestudējums – Fransisa Pulenka opera “Karmelīšu dialogi” (pirmizrāde 24. maijā) – Latvijā nav spēlēts nekad. Tā vēsta par Franču revolūcijas laiku 1794. gadā, un, kā teicis režisors Vensāns Busārs, Franču revolūcija te neparādās no labākās puses, jo finālā divpadsmit mūķenes – Kompjenas mocekles – mirst uz giljotīnas.

Novembrī īstenosies vēl kāds Operas ilgi izlolots projekts – nāks klajā grāmata “No skices līdz izrādei” ar stāstu, kā kostīmu skice un scenogrāfiju meti transformējas uz skatuves.

LA.lv