Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. februāris, 2016
Drukāt

Simtajā jubilejā pieminēs Gunaru Janovski (1)

Publicitātes foto.Publicitātes foto.

Atzīmējot un godinot ievērojamā latviešu rakstnieka Gunara Janovska (1916-2000) simto. jubileju, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Letonikas un Baltijas centra Stendera lasītavā 4. februārī norisināsies atceres pēcpusdiena “Gunars Janovskis literatūrā, teātrī, domubiedru un laikabiedru atmiņās”, LA.lv uzzināja LNB.

Pasākumā plkst. 15 tiks atklāta izstāde, kas iepazīstina ar Janovska personību un literāro mantojumu. Savukārt plkst. 15:30 paredzēti lasījumi par rakstnieka daiļradi. Ieeja bez maksas.

Lasījumos piedalīsies literatūrzinātnieces Dace Lūse un Ingrīda Kupšāne, grāmatzinātnieks Viesturs Zanders, rakstnieki Arno Jundze un Zigmunds Skujiņš, teātra un kino režisors Varis Brasla. Atmiņās un pārdomās dalīsies Sarmīte Janovska, Inese Auziņa-Smita un Konkordijas “Valdemārija” biedri.

Izstādē būs apskatāmi dokumenti un fotogrāfijas, kas atspoguļo Janovska dzīvi un literāro darbību. Materiāli iegūti gan no Latvijas bibliotēkām, muzejiem un teātriem, gan no Lielbritānijas Latviešu dokumentācijas centra un archīva, gan no personiskajām kolekcijām.

Lasītavā būs iespēja šķirstīt un lasīt rakstnieka grāmatas, aplūkot dažas viņa gleznas un akvareļus, kā arī personīgās lietas.

Par savu darbu G. Janovskis ir teicis: “Man gribētos apgalvot, ka savos darbos, ja tā atļauts teikt, es izdzīvoju pats savu dzīvi tās dažādajos variantos un dažādās iespējās, kas no tās dzīves būtu varējis vēl veidoties un izveidojās. Nevaru uzrakstīt neko, kur pats kaut kādā veidā nebūtu līdzdalībnieks. Pats liktenis man līdzējis izdzīvot vairākas dzīves .. Pats esmu novērotājs, reti – galvenais varonis. Katrā manā grāmatā var sastapt mani, vienmēr klāt ir kāds, kas skatās, vērtē, tas esmu es.”

Gunars Janovskis dzimis 1916. gada 8. februārī Helsinkos, Somijā, tālbraucēja kapteiņa ģimenē, kas 1919. pārcēlusies uz Liepāju, bet 1921. gadā – uz Rīgu. Studējis klasisko filoloģiju Latvijas Universitātē, strādājis Valsts papīru spiestuvē, pēc tam – par darbvedi un grāmatvedi. No 1941. līdz 1944. gadam bijis tulks Jēkabpils apriņķa pārvaldē. 1944. emigrējis uz Vāciju, kur studējis Bonnas universitātē. 1947. gadā izceļojis uz Angliju. Līdz 1984. gadam dzīvojis lauku mājās Notingemas tuvumā, kur sākotnēji strādājis par fermeri, bet vēlāk pievērsies galvenokārt literāram darbam. 1963. gadā iznāca G. Janovska pirmā grāmata “Sōla”.

No 1984. gada G. Janovskis dzīvojis veco ļaužu mītnē “Straumēnos”, pēc tam Krikā, Northemptonšīrā. Par savām grāmatām rakstnieks saņēmis Kultūras fonda godalgu, kā arī Kārļa Goppera fonda balvu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas G. Janovskis dzimteni apmeklējis sešas reizes, piedalījies 1993. gada Dziesmu svētkos. Viņa grāmatas vairākkārt dramatizētas un iestudētas Latvijas teātros. Latvijā iznākušas rakstnieka grāmatas un Kopoto rakstu 14. sējumi. 1996. gadā G. Janovskis saņēmis Trīs zvaigžņu ordeni.

G. Jankovskis aizgājis mūžībā 2000. gada 27. aprīlī un ir apglabāts Latvijā, Rīgas Raiņa kapos.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. … Atmiņā paliks filmas fragments no viņa ciemošanās Rīgā – Gunars ver bērnības mājas vecās koka durvis un atceras, kā stūmis tur iekšā savu velosipēdu… Varbūt tas bija Ērenpreiss? … Trimdā viņš staigājis glauni apģērbies, ar cepuri galvā, spieķi rokā un fotoaparātu ap kaklu, tāpēc vietējie viņu turējuši par ārzemju spiegu 🙂

    Patika laikabiedru un Sarmītes Janovskas spirgtās atmiņas par dzīvesbiedra humoru, kas lieliski papildināja to priekšstatu, ko rakstnieks par sevi jau bija uzbūris savos romānos. Un brīdī, kad daudzie klātesoši cildināja G.Janovski viņa 100 gadu atceres pasākumā LNB, uz brīdi pār Daugavu nolaidās bieza migla…

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+