Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. augusts, 2014
Drukāt

Juris Ciganovs: 1.Pasaules kara atcere sasaucas ar mūsdienu notikumiem (17)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Šajās dienās Eiropā plaši atzīmē Pirmā pasaules kara sākuma simto gadadienu. Arī Krievijā, lai gan līdz pat neilgai pagātnei šo pirmo lielo pasaules karu tur neatcerējās vai, patiesību sakot, atcerējās ar lielu nepatiku, uzskatot to tikai par tādu kā ievadu “vispasaules proletariāta revolūcijai” jeb, vienkāršāk runājot, par vācu naudu realizētajam, lielinieku vadītajam valsts apvērsumam. Tāpēc arī plašajā Krievijā nav daudz piemiņas vietu un muzeju ekspozīciju, kas būtu veltītas tieši Pirmajam pasaules karam, lai gan Krievija bija viena no galvenajām kara dalībniecēm. 1. augustā – dienā, kad pagāja simt gadu, kopš Krievija iesaistījās karadarbībā, – Maskavā, Poklonnaja kalnā, atklāja pieminekli šā kara varoņiem.

Atklāšanā piedalījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, sakot runu, kas citkārt izklausītos ļoti ikdienišķa, taču šodienas apstākļos kaimiņvalsts vadītāja uzstāšanās sasaucas ar konkrētiem notikumiem. Runas būtība: Krievija izdarīja visu, lai saglabātu mieru Eiropā, taču to piespieda iesaistīties karadarbībā. Krievija viena pati esot iznesusi karadarbības smagumu, krietni palīdzot sabiedrotajiem. Krievija karoja labāk par visiem, taču uzvaru tai nozaga vārdā nenosaukti ļaundari.

Uzreiz jāteic, ka Krievijas impērijas politiskā elite pirms simt gadiem gribēja šo karu – tāpat kā visu lielāko Eiropas valstu vadītāji. Lai realizētu savas ģeopolitiskās intereses. Tiesa, tāpat kā pārējie Eiropas karaļnami un valdības, arī Krievijas imperatoram pietuvinātie un krievu armijas vadība domāja, ka karš būs īss un uzvarām bagāts. Krievija gribēja sakaut un paplašināt savas teritorijas uz Turcijas, Vācijas un Austroungārijas rēķina, iegūt pilnīgu kontroli pār Melno jūru – tas rakstīts jebkurā normālā vēstures mācību grāmatā. Krievijas prezidents par to neko neteica… Tāpat, uzsverot, ka Pirmajā pasaules karā karojošie karavīri vēlāk cīnītās tā sauktā Lielā Tēvijas kara frontēs, viņš nepateica, ka Staļina režīms bezizejas apstākļos bija spiests veikt totālu mobilizāciju, kurai bija pakļauti pat tolaik jau 50 gadus vecie Pirmā pasaules kara veterāni. Ka lielinieki pēc savas nākšanas pie varas vai nu fiziski iznīcināja, vai piespieda bēgt no valsts visu Krievijas armijas virsnieku korpusu.

Visbeidzot, Krievijas prezidents savā runā uzsvēra, ka vienmēr bijuši valstu vadītāji vai politiskās elites, kas negrib stabilitāti Eiropas kontinentā un tā vietā, lai stiprinātu mieru, dara visu, lai īstenotu savas ambīcijas. To vajagot atcerēties arī šodien. Vārdā gan neviens nosaukts netika, taču Putins ieteica skatīties arī nākotnē. It kā jau nekas īpašs – kārtējā runa par Krievijas milzīgo lomu miera saglabāšanā. Vēsture kā valsts ideoloģijas sastāvdaļa.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. drīzāk 2.Pasaules kaŗa Atbildēt

    Drīzāk 2.Pasaules kaŗa priekšvakars sasaucas ar mūsdienu notikumiem, kad trulās krievu masas brēc līdz savam fīreram, tāpat kā vācu pūļi pagātnē jūsmoja par Hitleru (“Edžus” teiktu: Gitleru).

  2. Pulcējaties zem latviešu karogiem!
    Latvijas dēli, mums atļauts dibināt kaŗa pulkus. Par pamatu šiem pulkiem tiek likti tie 2 varonīgie bataljoni, kas 19. un 20.aprīlī atsita vācu uzbrukumu Jelgavai. Pulkus vadīs latviešu virsnieki. Latviešu pulki kalpos Latvijas atkaŗošanai un aizstāvēšanai, lai tā arī turpmāk zeltu, kā nešķiŗama varenās Krievijas daļa. Šo pulku apgādāšanu uzņēmās valdība, bet kā latviešu brīvprātīgi pulki un tautas lepnums, tie stāvēs mūsu tautas īpašā aizgādībā un mīlestībā.
    Ienaidnieks samin mūsu druvas; pārvērš mūsu mājas par pelniem un mūsu pilsētas par gruvekļiem. Mūsu sirmgalvji un bērni, mātes, sievas un meitas vienmēr vēl bēg no ļaunā vajātāja. Viņu ciešanas brēc pret debesīm, viņi gaida mūsu aizstāvēšanas.
    Un mēs neesam vieni: dienu no dienas, plecu pie pleca, mēs cīnāmies kopā ar diženo krievu tautu. Ticiet Krievijas nesalaužamai varenībai, ticiet latviešu tautas gaišai nākotnei! Lai tad pulcējamies zem savas tautas karoga, zem divgalvainā ērgļa spārniem.

  3. Dīvaini, draugos virsraksts iekešots savādāks:

    Juris Ciganovs: 100 gadus pēc kara Eiropa piespiedusi Krieviju atkal karot | LA

    Ej nu tagad saproti, vai (cik!) raksts ir rediģēts. Juri?

    Vispār, tādos plašos vilcienos vēsturi apskatot, WW1 nevar analizēt nepieminot 1913. gadā izveidoto FRS. Savukārt nabaga krievu ģenerālīšus pieminot, nedrīkst aizmirst, ka tieši Ģenerālštābs arestēja un lika atkāpties no troņa Nikolajam II. Ar to arī sākās viss kaut kas, arī Latvijas valsts un asiņu okeāni. Tā, fakti kontekstam.

    • Domāju ka iepriekšējāis virsraksts ir bijis krievu propagandas radīts. Kurš ir piespiedis uzbrukt Ukraīnai? Paši. Nez kāpēc nobijušies. Starp citu arī Pirmajā Karā krievu cars ir bijis galvenais agresors.

  4. Lai saglābtu savu varu, Putinam vajag karu un ilgstošu ar uzvaru, ar atbrīvošanu. tikai jajautā, no kā atbrīvos ukraiņus? Iesākt vienkārši – paša radītā humanitārā krīze Doņeckā, zaļie, sarkanie vai zilie krusti ved humānās preces, tos apsasrgā tikpat humāni zaļie vīriņi un viss iet gaisā. Humāni zaļie vīriņi arī ir jāaizsargā…

  5. L.Grantiņš H-86 Atbildēt

    Virsraksts izsaka pavisam ko pretēju. Izlasot rakstu ir jāšubās par laikraksta “veselo saprātu”, bet tāda problēma vērojama visos 4. maija bandas mēdijos. Tas ir apzinātas proces cilvēka prāta dezorganizācijai.

  6. Par formālo kara iemeslu kalpoja tas, ka 1914. gada 28. jūnijā Sarajevā serbu nacionālās atbrīvošanās kustības kaujinieks Gavrila Princips atentātā nogalināja Franci Ferdinandu, Austrijas hercogu un Austroungārijas troņmantinieku, par ko Austrija vainoja Serbiju. Pēc savstarpēju notu apmaiņas 28. jūlijā Austroungārija pieteica Serbijai karu. 29. jūlijā Krievija izsludināja totālo mobilizāciju. Vācija pieprasīja Krievijai to pārtraukt, uztverot to kā agresijas aktu. Krievija noraidīja Vācijas prasību un sāka pārvietot karaspēku uz rietumiem. 1. augustā Vācija pieteica Krievijai karu. Francija izsludināja vispārējo mobilizāciju. Vācija pieteica karu arī Francijai, bet, uzbrūkot tai, pārkāpa Beļģijas neitralitāti, kas deva formālu iemeslu karā iesaistīties Lielbritānijai. – Informacijas avots – WIKPEDIJA!!!!

  7. Kas tās atkal par muļķibam, kas tā par propogandu, neviens nepiespieda, Eiropai ir tikai viena tauta kas cenšas apspiest citus, piesavinaties to kas viņiem nepieder, un parmest citiem par to ko paši sen ir izdarijuši. Un vispar kapec DP pieļauj šadu klaju propogandu un melu izplatišanu, ja visiem tapat ir slaidrs kas kas šadus rakstus veido un ar kadu noluku.

  8. LA nezin kāpēc J.Ciganovam piedēvējusi frāzi, ka “Eiropa atkal piespiedusi Krieviju karot”! To taču teicis Putins, nevis Ciganovs! Šīs žurnālistu manipulācijas ar domas sagrozīšanu var novērot visai bieži, bet kāds ir to īstais mērķis? Tekstā jau parādās īstā doma, bet nepareizs priekšstats sabiedrībā tiek radīts.

    • D. varbūt ieskatieties vispirms pašā “LA” un pēc tam rakstiet? tad nebūs jāraksta, ka “LA” piedēvējusi frāzi,- ko tā nemaz nav darījusi!

  9. Ne jau Eiropa piespieda, bet Krievijas oficiālā domāšana

  10. Varētu domāt, ka karo tikai Krievija. Neobjektīvs un kārtējais pasūtījuma raksts smadzeņu skalošanai.

  11. Bandiitu un zaglu valsts vadonim-veel nesen siikam spiegam nemaz cita runa nedereetu

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+