Mobilā versija
0.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
26. septembris, 2017
Drukāt

Simtiem notriektu stirnu (25)

stirna_4-664x443

“Kad es uz Liepājas šosejas notriecu alni, kopumā iznāca zvanīt uz trim tālruņa numuriem, kamēr kāds reaģēja un atbrauca. Tas bija svarīgi tādēļ, ka alnis bija ievainots. Dzīvnieks varēja palikt un mocīties mežā. Jā, noteikumos paredzēts, ka vispirms jāzvana uz 112, taču pro­blēma sākas pēc tam – kur informācija nonāk. Policija man pajautāja, vai auto braucams, proti, vai motors darbojas. Motors darbojās, bet priekšējais logs bija izsists, tādēļ braucams nebija, bet tas viņu neinteresēja. Pēc tam KASKO vajadzībām tika nosaukts negadījuma reģistrācijas numurs, kuru man, stāvot uz Liepājas šosejas un esot mazliet šokā, nebija iespējams nedz pierakstīt, nedz īsti atcerēties,” tā stāsta autobraucēja un medniece Linda Dombrovska par savu nelāgo pieredzi.

“Saskaņā ar likumiem neatkarīgi no tā, vai notikusi sadursme ar savvaļas dzīvnieku vai mājdzīvnieku, par notikušo jāziņo policijai, zvanot uz 112, un notikuma vietu atstāt nedrīkst. Policija par notikušo informēs attiecīgos dienestus, kas nepieciešamības gadījumā sniegs dzīvniekam palīdzību. Ja automašīnai ir KASKO apdrošināšanas polise, pēc sadursmes ar dzīvnieku un informācijas sniegšanas Ceļu policijai nekavējoties jāsazinās ar savu apdrošinātāju,” tā atgādināja apdrošināšanas sabiedrība “Balta” pagājšnedēļ, ziņojot par to, ka uz ceļiem arvien vairāk ir lapsu, stirnu un briežu un ka šogad pieteikto atlīdzību skaits par sadursmēm ar dzīvniekiem pieaudzis par 7%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Taču praksē ne vienmēr viss ir vienkārši. Kam par ko jāatbild? Kurš policijai jāinformē par negadījumu? Cik ilgā laikā? Vai patiešām, piemēram, Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis jārauj no gultas augšā naktī divos, lai novērtētu sabrauktā aļņa gaļas izmantojamību? Par šiem un citiem jautājumiem diskutēja žurnāla “Medības” uzrunātie speciālisti.

Notriekto skaits iespaidīgs

Mednieks, deputāts, Babītes novada Medību koordinācijas komisijas priekšsēdētājs Nikolajs Antipenko uzskata, ka sabraukto meža dzīvnieku problēma uz autoceļiem ir būtiska. Piemēram, tikai Babītes teritorijā vien Liepājas šosejas posmā no gada sākuma līdz šim reģistrēts šāds ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo dzīvnieku skaits – 48 stirnas, pieci aļņi un divas mežacūkas. Visā Rīgas reģionā skaitļi ir krietni lielāki: 241 stirna, 40 aļņi, divi staltbrieži un ap 20 mežacūku. Ja šai summai pieskaita vēl vismaz trešo daļu, kad avārijas nav reģistrētas un notriektos dzīvniekus – lapsas, jenotus, zaķus, ežus, ko vispār nereģistrē, – kopskaits ir iespaidīgs.

Pēc statistikas visvairāk avāriju, automašīnai saduroties ar meža dzīvnieku, reģistrēts Jelgavas novadā, otrā vietā ir Daugavpils novads, trešajā – Rīga un Rīgas reģions, tostarp Babītes novads. Diemžēl notriektu dzīvnieku līķi nav retums arī uz citiem Latvijas ceļiem, turklāt tie bieži vien nedēļām tur mētājas nesavākti.

Likums likuma galā

Kam nobrauktie dzīvniek jāsavāc? Un kāda ir informācijas nodošanas ķēdīte – cietušais zvana 112, un tālāk?…

Par visu nobraukto dzīvnieku – arī kaķu un suņu – līķu savākšanu savā teritorijā atbild pašvaldība. Ja nobraukts dzīvnieks pilsētas vai novada robežās, ir jāsazinās ar vietējo pašvaldību, jo saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu un iznīcināšanu nodrošina pašvaldības. Šā likuma prasību ievērošanu uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Ja nobraukts dzīvnieks meža apvidū vai lauku teritorijā, amatpersonām jāsazinās ar Valsts Meža dienestu. Ja beigtais ir medījamais dzīvnieks, saskaņā ar Medību likumu to savākt nedrīkst, jo tas tiks klasificēts kā malumedības un par to ir paredzēts sods – fiziskajām personām no 30 līdz 350 eiro.

Ja negadījumā ir cietušie vai bojāts transportlīdzeklis, jāziņo Ceļu policijai. Ja pēc tās pakalpojumiem vajadzības nav, bet sadursmi izraisījušais dzīvnieks ievainots vai gājis bojā, jāziņo Valsts meža dienestam.

Ja uz valsts autoceļiem sabraukts lielais dzīvnieks, to likvidē Valsts meža dienests sadarbībā ar medniekiem, bet mazie ir Latvijas autoceļu uzturētāja pārziņā.

Ja ir KASKO apdrošināšanas polise, apdrošinātāja firma izmaksā atlīdzību par transportlīdzekļa bojājumiem sadursmē ar dzīvniekiem.

Rīgas reģionālās virsmežniecības medību inženieris Raimonds Fridvalds atzīst, ka pašvaldībām jāsavāc dzīvnieki, bet vairumā gadījumu brīvprātīgi to dara Valsts meža dienests, taču tikai lielos meža zvērus. Mazie paliek uz ceļiem kraukļu, vārnu un žagatu “pašvaldībai”. R. Frid­valds: “Dažās novadu domēs ir noslēgti līgumi ar struktūrām, kas nodarbojas ar beigto dzīvnieku savākšanu. Runājot par komunikāciju, varu teikt vien to, ka vismaz 95 procentos negadījumu es informāciju saņemu no policijas. Tātad pietiktu ar trim zvaniem: cietušais zvana uz policiju, policija Valsts meža dienesta pārstāvim, bet viņš medniekam. Tātad galvenais un vienīgais numurs varētu būt 112.”

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Kur tā LA tādas bildes rauj?Tas tak baltastes briedis no Ziemeļamerikas!

  2. ‘Vidējais aritmētiskais’ komentētājs kaut ko sajaucis. Pārmetumi medniekiem, kā saprotu, ir par to, ka viņi nevis šauj, bet par maz šauj paši savas mantkārības vai bezatbildības dēļ savairotos pārnadžus gan savā, gan valsts mežos nomātajās platībās, kas to pārmērīgā skaita dēļ apdraud autoceļus un cilvēku dzīvības. Tie ir savairoti medniekiem tos speciāli piebarojot. Nešauj paši savu ‘roku darbu’. Un lūši un vilki, kas varētu šo speciāli savairoto pārnadžu skaitu mazināt, tiek katru gadu masveidā un intensīvi izšauti. Par to tas stāsts, nevis par veģetārismu vai gaļas ēšanu.

  3. Vidējais aritmētiskais Atbildēt

    Vai visi komentētaji ir veģetārieši? , jeb tomēr ēd arī gaļu, pirktu bodē, kur pieved kautķermeņus, kas audzēti speciāli ēšanai . Ir daudz redzēts (TV), kā gaļas lopiņi un vistas, tiek turēti nobarošanai un vesti uz kautuvi kaušanai . Vai tas ir kaut kas labāks , pieņemamāks? Kāpēc nestāvat pie kautuvēm ar lozungiem , lai atbrīvo lopiņu un palaiž brīvībā?( Kur?) Varbūt vispār jānolikvidē lopkopības nozari?

  4. skaidrs, ka vainīgi mednieki

  5. Vispirms vajadzētu sākt ar grāvmalu kārtīgu izpļaušanu līdz pat krūmiem, kā to dara Igaunijā. Igaunijā neviena ceļmala nav aizaugusi ar metrīgu zāli, kā pie mums. Un ceļmala viņiem acīmredzot ir no ceļa malas līdz mežmalai, vai krūmiem. Kad tas būtu iegājies kā norma, tad varētu sākt domāt par žogiem.

  6. Nupat Latvijas radio1 Krustpunktā intervijā ar Valsts vides dienesta vadītāju Koļegovu, sašutuši iedzīvotāji zvana ēterā un jautā, ko lai dara, ka privātmājās nāk iekšā mežacūkas? Cilvēki šausmās, nezina ko darīt. Kādiem dienesti ir atbildīgi par šādu situāciju?

    • Tā galvenā problēma , ka tauta saklausās visādu zaļo vaimanas, ka mednieki ir slepkavas un atbalsta bļāvējus par medību ierobežošanu gan laikā gan telpā. Dabā tomēr notiek savādāk, ja dzīvnieku nemedī viņš netraucēti vairojas un jaunie dodas tālāk meklēt citas apmešanās un barības vietas Te arī tie medību ierobežotāji saskrienas uz ceļa ar sava darba augļiem. Tas pats par medību aizliegumu apdzīvotās vietās – dzīvnieks uzturas un vairojas , kur viņu netraucē, arī pilsētās.

      • medību biznesa aizstāvim Atbildēt

        Var jau būt, ka kādiem bērnudārzniekiem vai pirmziemniekiem tu šitās pasaciņas varēsi iestāstīt, bet ne pieaugušiem cilvēkiem, kas dzīvo reģionos, kam ir privātīpašumi un, kuriem situācija labi zināma. Tiem , kas zina patieso iemeslu, kāpēc gan laukos, gan piepilsētās ir tik nenormāls mežacūku blīvums. Tas, ar ko saskaramies, viennozīmīgi ir mednieku bezatbildīga, nekontrolēta biznesa sekas. Tas ir reāls medību bizness. Patvaļīga, valstiski nekontrolēta savvaļas cūkkopības kā biznesa attīstīšana uz visas sabiedrības un vides drošības rēķina. Mežacūkas, stirnas, briežus mednieki visu laiku ir speciāli barojuši un to skaitu vairojuši savu privāto izpriecu un arī peļņas nolūkā. Un to netraucēti dara vēl šobrīd. Pat apdzīvotu vietu un aizsargājamu dabas teritoriju tiešā tuvumā ! Šīs nu ir sekas.

  7. mednieki un tikai mednieki vainojami pie šādas situācijas. Savairotas mežacūkas, stirnas, brieži. Izšauti lūši un vilki. Postījumi videi un apdraudēti autobraucēji uz ceļiem.

  8. kas tad kontrolē notriekto meža dzīvnieku gaļas nonākšanu apritē? kurš maksā pvn?

  9. Aizaugušas grāvmalas! Varbūt apdrošinātāji var no ceļu uzturētājiem par neizdarītiem darbiem, kas veicināja sadursmi, iekasēt atlīdzību?

  10. Pirmkārt atbildīgi ir mednieki, kuri izšauj dabīgos plēsējus – vilkus un lūšus, lai pašiem būtu nodrošināts liels medījamo dzīvnieku skaits. Savu interešu aizstāvībai piesauc aitkopji intereses.

  11. sabraukto dzīvnieku GAĻA BIEŽI NONĀK APRITĒ !!!!!!!

  12. Vai beidzot nevajadzētu pieņemt likumu, kas liktu , tāpat kā citur Eiropā, tos ierīkot gar ceļa malu, iežogojot mežus. Kad Anglijā pirms 30 gadiem pēc padomju paradumiem lūdzu radinieku pieturēt pie kāda meža, lai tajā ieskrietu, izrādījās, ka visas meža malas ir ar sietu nožogotas. Tur nebija jabaidās par dzīvniekiem, kas varētu traucēt satiksmi. Pie tam tie drāšu žogi nemaz tik daudz neizmaksā.

    • kā tad sēņotāju ietiks mežos pēc baravikām? kā, piemēram, šoruden, kad visas šoseju malas pilnas ar mašīnām un cilvēki sēņo kā traki?

    • mežu iežogošana fragmentē ekosistēmu,dzīvnieki nevar brīvi pārvietoties,populācija izvirst.ja grib iežogot,tad jāatstāj vietas kur zvēri un abinieki var šķērsot ceļu pa pāreju zem ceļa.Eiropā un jo īpaši Anglijā tieši iežogošanas dēļ truši vien palikuši…

  13. nebrīnieties Latvijas ļaudis Atbildēt

    Tā ir un būs šajā mednieku uzdzīves leiputrijā ar mednieku saukli – ko gribu, to daru. Vai – kādu likumu gribu, tādu nopērku! Ja turpinās vairot tādos ‘abnormal’ apmēros pārnadžus un tādos apmēros izšaut vilkus un lūšus kā tikai Latvijā tas atļauts, kas varētu to pārnadžu skaitu mazināt, tā arī būs, un būs turpmāk vēl trakāk!

  14. Likums likuma galā…taču, vai cilvēks ir padomājis, ka nav jātriecas ar tādu ātrumu kā ārprātīgajiem. Ne jau visiem, bet ļoti daudziem smadzenes ir atsaldētas.

  15. Nu gan brīnumi! Linda, būdama tik fanātiska dzīvnieku šāvēja, nevarēja to alni uz vietas nokniebt, lai nemocās?! Un piezvana savam čomam no VMD, lai kaut kur atķeksē… vai neatķeksē.. kā sarunā.

  16. Riebjas lasīt mednieku – asinszvēru, komentārus. Pretīgi, ja sieviete ir medniece. sieviete-dzīvības devēja, tā,vienkārši, var paņemt un iznīcināt citu dzīvību. Medniekiem ir psiholoģiskas novirzes. Tas nav nedz sports,nedz atpūta. Tie ir naidīgie, iznīcināšanas kārie instinkti.

Draugiem Facebook Twitter Google+