Simtlatnieki Saeimā 2
Kamēr tautas un vēlētās Saeimas attiecībās vēl nav uzstarojusi īsti kristīgā tuvākmīlestība, vietumis šķiļas naidīguma dzirkstis, taču nereti uguns pakulās iemetas pārpratumu, kā saka, sliktas komunikācijas dēļ. Tā gadījies ar parlamentāriešu algām.
Cilvēki, kam nav tās spožākās acis, aplam izlasījuši, ka saeimieši papildus pelnīs 100 latus dienā. Nevajag tā apvainot deputātus, kuri pieder sabiedrības neaizsargātākām un ievainojamākām kārtām, kas vēlētājiem pastāvīgi ir parādā pateicību par savu laimi un kam citā reizē Fortūna var vairs neuzsmaidīt. Pēc taisnības, Ls 100 pūriņš ir klāt pie mēnešalgas – laipni iemantots no valsts budžeta. Tā bijusi starp konsolidētiem un optimizētiem skaitļiem tik labi noslēpta summiņa, ka Saeimā sēdētāji nemaz nav nojautuši, ka uzņemti simtlatnieku programmā vai kādā izlīdzināšanas fonda labturības grupā. Kad nu tik koleģiāli, gluži vai instinktīvi izlemts, būšot populisms rokām un kājām turēties pretī kā pa sviestu atnākušai mazajai laimītei, – deputātus, kas tomēr bažījas, ko tauta teiks, pamāca lielās koalīcijas balodīši. Krīzes periodā visi samierinājušies ar mazumiņu un strādājuši, nereti pirmsalgas dienās likdami sāli uz mēles un uzdzerdami ūdeni vai pārtikdami no citronskābes vien. Deputātiem nebija blakus ienākumu un piepelnīšanās variantu, jo oligarhi, kam naudas kā spaļu, no tempļa patriekti. Tagad daudzi frakciju ļaudis, kolīdz dabūjuši zināt jaunās algas apmērus, esot pat zaudējuši samaņu un atžilbināšanai no ģīboņa dzirdīti ar bufetes poļu pienu! Tik ilgi bija jāpacieš slikti apmaksāts lielais garīgais sasprindzinājums. – Eu, aizdo piečuku! – pat cilvēkiem ar juridisko grādu, parlamentāriem korifejiem un novatoriem melnākajās dienās bija ierasta lieta vērsties pie kolēgām, kuri kaut cik peldēja pa virsu turku sultānu greznības atliekās.
Vai domājat, ka pat kāju pēdas stindzinošie, neizmērojamie apkures rēķini neattiecas uz Saeimas nabadziņiem ar iekritušām ribām? Vai mūsu medicīnas sistēma ir bezmaksas – un cik neaiziet latu deputāta nervu lāpīšanai? Neērti teikt, bet, beidzoties ietaupījumiem, arvien pavalkātākas un apdilušākas kļuva Saeimas kungu drēbes un dāmu tualetes.
Tikai kopš spēcināta deputātu labklājība un rocība, varēs kaut cik atjaunot švītību. Galvenais, lai viņi ir laimīgi, un arī mēs minētās tuvākmīlestības uzplūdā sacīsim – ak, tas jau tikai auzu maišelis, ko Saeimas ļaudis pieliecās un pacēla, nav taču nekāds pusmiljons, lai viņi pušu plīstu no taukiem.
