Praktiski
Receptes

Sinepes piešķir asumiņu. Kā lietot dažādās sinepju sēklas?0


Brūnās sinepju sēkliņas
Brūnās sinepju sēkliņas
Foto – Aija Geida

Sinepes galvenokārt asociējas ar krēmveida masu burciņā, bet, lai piešķirtu ēdienam mazliet asumiņa, izteiksmīgāku garšu un patīkamu smaržu,  var izmantot dažādas sinepju sēkliņas.

 

Baltas, brūnas un melnas

Veikalos piedāvā trīs veidu sinepju sēkliņas – baltās vai dzeltenās, brūnās un melnās, kuras ievērojami atšķiras pēc stipruma un garšas. Visasākās, teju dedzinošās ir melnās, bet brūnajām ir tikai 70% no melno sinepju asuma. Lielākoties gan tikai speciālists zina, kuras ir brūnās un melnās, un arī tirgū tās bieži vien tiek jauktas. Kā atšķirt? Tieši pēc stipruma: ja ēdienam pievienotās sinepju sēklas nerada asu, mazliet rūgtenu, dedzinošu garšu, visticamāk, tās ir brūnās.

Balto, dzeltenīgi gaiši brūno sinepju sēklas ir lielākas, ar maigu garšu. Nemaltām piemīt specifiska garša, un, piemēram, daudziem nepatīk, ja pieliktas pie griķiem un mērcēm. Toties tās labi iederas marinādēs, jo sēkliņām ir antibakteriālas īpašības.

Melnajās un brūnajās sinepēs ir vairāk eļļas nekā baltajās. To jūt, maļot kafijas dzirnaviņās nedaudz ilgāk, kad masa sablīvējas eļļainā gredzenā. Lai eļļa neoksidētos un sinepes nekļūtu rūgtas, sēkliņas jāglabā sausā un tumšā vietā. Melno sinepju garša ir vairāk līdzīga mārrutku asajai un stiprajai garšai, bet brūnajām tā ir neitrālāka un asumu jūt, tikai pieliekot daudz šīs garšvielas.

Dažas nianses

Ar sinepēm ir ļoti interesanti – asā garša parādās, tikai pāršķeļot sēkliņas un sajaucot tās ar šķidrumu. Tāpēc ļoti būtiski, vai ēdienam pievieno veselas vai pulverī saberztas sēkliņas. Piemēram, iepriekš uzkarsētā eļļā 30 sekundes apcepot melnās sinepju sēkliņas, tām rodas maiga riekstu garša un nav ne kripatiņas asuma. Pieberot rīsiem, iegūst ļoti labu garšu un arī vizuālu akcentu.

Vēl kāda nianse – karstumā sinepju sēkliņas daļēji zaudē aso garšu, tāpēc šo garšvielu liek pašās gatavošanas beigās, mirkli pirms uguns izslēgšanas.

Ja gatavo mērces, ieteicams sinepju sēklām uzliet aukstu ūdeni un ļaut vismaz 10 minūtes iestāvēties, lai aktivizētos vielas, kas dod aso garšu. Uzlejot siltu vai karstu ūdeni, sinepes kļūst maigākas, bet daudz rūgtākas, un tas nav vēlams. Mazs knifiņš – svaigi maltas sinepju sēklas sajaucot ar etiķi, parādās rūgtums, bet, ja tās iepriekš sajauktas ar aukstu ūdeni, tas nenotiek. To ieteicams ievērot, gatavojot majonēzi un krēmveida sinepes.

 

Kā gatavot

Pašu gatavotas sinepes ir daudz aromātiskākas, ar izteiktāku garšu nekā jebkuras nopērkamās burciņās. 50 g melno vai brūno sinepju sēkliņu samaļ kafijas dzirnaviņās, uzlej 90 ml auksta ūdens un ļauj 15 minūtes iestāvēties. Tad, nepārtraukti maisot, mazliet uzkarsē, līdz iegūta bieza putriņa. Pievieno ēdamkaroti ābolu etiķa, tikpat daudz brūnā cukura, 2–3 ēdamkarotes augu eļļas, trešdaļu tējkarotes sāls. Samaisa, un sinepes gatavas. Ledusskapī var uzglabāt 2–3 nedēļas. Ābolu etiķa vietā var izmantot citrona sulu.

Saistītie raksti

Pie ceptas gaļas labi iederas sinepju un medus mērce. Vienkāršākajā variantā maltas melno vai brūno sinepju sēkliņas sajauc ar medu un uzlej gaļai pirms likšanas cepeškrāsnī – būs interesanta garša un patīkami kraukšķīga garoziņa. Sinepes ir piemērotas arī zivju ēdieniem, it īpaši lasim un siļķei.

! Maltas sinepju sēkliņas var pievienot mērcēm, zupām, sautējumiem.

 

UZZIŅA

Franči ir lieli meistari – ražo daudzveidīgas sinepes. Visslavenākās ir gaišās Dižonas sinepes, ko gatavo no brūnajām sinepju sēklām un kas parasti ir minētas franču ēdienu pavārgrāmatās. Tās piešķir ēdienam asumiņu, bet nenomāc garšu. Arī vācieši piedāvā lielu dažādību, sākot no viegli maigām, arī saldām un beidzot ar ļoti asām sinepēm. Pasaulē lielākoties ir divi gatavo sinepju veidi. Angļu sinepes ir maigākas un izmantojamas galvenokārt liellopa gaļas un kāpostu ēdieniem, bet franču sinepes ir asākas un sāļākas.

Krievu sinepes ir ļoti asas, jo izgatavotas no brūno sinepju sēklu pulvera un etiķa. Tās noder dažādiem gaļas ēdieniem.

 

 

LA.lv