Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
8. marts, 2013
Drukāt

Singapūra – no korupcijas perēkļa līdz ekonomiskajai spēkstacijai

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Latvijai jāmācās no Singapūras, ar šādu aicinājumu pēdējā laikā nākuši klajā ne tikai pašmāju eksperti un sabiedriskās un politiskās dzīves komentētāji, bet arī dažādu starptautisko organizāciju pārstāvji.

 

Viņi slavē šīs Dienvidaustrumāzijas 
valsts attīstības ceļu, kas pēdējos četrdesmit gados nesis uzplaukumu un 710 kvadrātkilometru nelielo Singapūru ierindojis starp pasaules bagātākajām valstīm.

 

Stingri tur vadības grožus

Pēc neatkarības iegūšanas 1965. gadā Singapūras premjerministrs Lī Guanjao uzsvēra, ka nelielās valsts attīstība ir atkarīga no tā, kā sabiedrībai tiek nodrošinātas pamatvajadzības – teicama izglītība, sakārtota veselības aprūpes sistēma un augsts dzīves līmenis. Mērķtiecīgi dodoties šo vajadzību apmierināšanas virzienā, viņš sākotnēji ķērās klāt valsts likumiem, lai izskaustu līdz tam brīdim valstī ārkārtīgi izplatīto korupciju. Tāpat pamatīgi tika izrevidēta tiesu sistēma, tiesnešu amatos ieceļot augsta līmeņa profesionāļus un palielinot tiesnešu atalgojumu. Savos memuāros pirmais Singapūras premjers akcentē to, ka valsts veiksmīgas funkcionēšanas priekšnoteikums ir “likuma virsvadība”. Kaut daļa sabiedrības viņam pārmeta despotisku vadības stilu, Lī tomēr iemantoja lielākās daļas singapūriešu simpātijas.

Stājoties valdības vadītāja amatā, par savām prioritātēm viņš nosauca nacionālo drošību, ekonomiku un sociālo jomu.

Ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai Singapūra veiksmīgi sāka izmantot savu ģeogrāfisko stāvokli. Tās ostas bija svarīgi pieturpunkti no ASV un Eiropas nākošajiem tirdzniecības kuģiem. Lī gribēja panākt, lai Singapūra kļūst par pievilcīgu vietu rietumvalstu ieguldītājiem.

Pēc viņa ierosmes valstī tika uzbūvēta viena no tobrīd smalkākajām lidostām. Ekonomiskās vides attīstībai viņš par padomnieku pieaicināja nīderlandiešu ekonomistu Albertu Vinsemiusu, kas valstij pavēra durvis uz eiropiešu ieguldījumiem.

Ap sevi pulcējot augstas raudzes profesionāļu komandu, Lī valdība strādāja mērķtiecīgi, un tās stingro politiku daudzi singapūrieši dēvē par galveno iemeslu veiksmīgajai valsts attīstībai. Lī komanda radīja sistēmu, kas stiprināja attīstītas valsts svarīgākos balstus – izglītotu sabiedrību, modernu infrastruktūru, stingru likumpaklausību un profesionāļu grupu, kas cītīgi strādāja, lai Singapūru reklamētu bagātākajās valstīs, to uzņēmējus mudinot savu darbību Āzijas un Klusā okeāna reģionā izvērst tieši no Singapūras.

 

Valdības lielā loma

Šodien Singapūras ekonomika tiek uzskatīta par vienu no atvērtākajām, novatoriskākajām, konkurētspējīgākajām un uzņēmējiem draudzīgākajām. Pasaules banka Singapūru nodēvējusi par valsti, kur ārvalstu ieguldītājiem visvieglāk izvērst savu darbību. Tāpat tā nemainīgi kopā ar Jaunzēlandi un Skandināvijas valstīm tiek minēta vismazāk korumpēto valstu vidū.

Singapūrā liela daļa uzņēmumu, zināmākie no tiem ir lidsabiedrība “Singapore Airlines”, “DBS” banka, kā arī Singapūras telekomunikāciju firma, ir valstij piederoši. Tie kopā veido aptuveni 60 procentus no valsts iekšzemes kopprodukta.

Singapūras osta ir viena no lielākajām visā pasaulē, valsts ir viena no pasaules naftas pārstrādes un loģistikas centriem, naftas platformu ražotājiem, kuģu būves smagsvariem. “Singapūras sociālekonomiskā politika ir grūti raksturojama. Tā neatbilst ne kapitālisma, ne sociālisma paradigmai. Tā vietā valdība veicina pragmatisku uzņēmējdarbības vidi un atvērtību pret inovācijām un jaunām pieredzēm,” esejā par Singapūras ekonomisko uzplaukumu spriedis Āzijas ekonomists Kišore Mahbubani. Lielā mērā valsts augsto konkurētspēju veicinājis lielais uzsvars uz izglītības sistēmu, kas nodrošina augsti kvalificētus darbiniekus. Singapūras zinātnieki, informācijas tehnoloģiju speciālisti un inženieri tiek uzskatīti par vieniem no labākajiem pasaulē. Eksperti atzīmē, ka valsts ekonomisko attīstību veicinājusi valdības aktīva iesaistīšanās daudzās tautsaimniecībai svarīgās nozarēs.

 

Dīvainie likumi

Singapūra ir slavena arī ar saviem nedaudz neparastajiem likumiem. Kaut reizēm šķietami atbilstoši veselajam saprātam, tie tomēr ir veids, kā valdība uztur kārtību sabiedrībā. Tā, piemēram, Singapūrā noteikts visnotaļ liels naudassods par ūdens nenolaišanu sabiedriskajās tualetēs, bet par atkritumu nomešanu zemē var draudēt pat tūkstoš Singapūras dolāru liels sods. Tāpat, nodrošinot to, ka sabiedriskās vietas netiek piespļaudītas ar košļājamām gumijām, valstī tās aizliegts tirgot. Savukārt par narkotiku lietošanu var draudēt pat nāvessods.

Jāatzīmē, ka šonedēļ vizītē Singapūru apmeklēs Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, lai iepazītos ar šīs nelielās valsts pieredzi un īstenotajiem pasākumiem industriālās politikas ieviešanā un uzņēmējdarbības vides izveidē. “Singapūras ekonomikas izcilības pamatus ielika mērķtiecīgas reformas ekonomikas politikā, izglītības sistēmā, valsts pārvaldē, korupcijas izskaušanā, nodokļu politikā,” uzsvēris ekonomikas ministrs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+