Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. jūnijs, 2013
Drukāt

Šīns: reģioni uz Briseles naudas plūdiem var necerēt

Foto-LETAFoto-LETA

Vilšanos var piedzīvot tie, kas cer, ka reģionos, kas ir ārpus Rīgas, pēc pievienošanās eirozonai sāks plūst lieli līdzekļi dažādiem projektiem un subsīdijām, aģentūras LETA biznesa portāla “Nozare.lv” un “Firmas.lv” rīkotajā diskusijā “200 dienas līdz eiro” atzina uzņēmēji.

“Ir naivi cerēt, ka tad no Briseles sāksies milzīgi naudas plūdi,” teica Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Edgars Šīns (attēlā).

Viņš norādīja, ka viens no pamatojumiem bažām ir skaidrojams ar eirozonā esošo recesiju, kas tuvākā nākotnē ietekmēs naudas plūdu apmēru.

Kā vēl viens šķērslis naudas plūsmai uz ārpus Rīgas esošajiem reģioniem ir reģionu pašvaldību spēja piesaistīt investorus. Līdz eiro ieviešanai Latvijas reģioniem būs sevi jāpārpozicionē. Runa ir par administratīvo kapacitāti, par pašvaldību spēju radīt investoriem pievilcīgus apstākļus, radot jaunas darbavietas un ražošanu ar pievienoto vērtību, skaidroja Šīns.

“Reģionos pašvaldību struktūra nespēj nodrošināt to kapacitāti, kāda ir vajadzīga, lai runātu ar investoriem, lai tos veiksmīgi piesaistītu. Arī paši cilvēki reģionos diemžēl nepozicionē sevi tā, ka investoru un investīciju piesaistīšana būtu tas, kas viņiem ir jādara,” atzina Šīns.

Runājot par Latvijas reģionu konkurētspēju, Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš norādīja, ka nesen biznesa un ekonomikas žurnālā “Forbes”, kurā apkopti biznesam pievilcīgākie Baltijas reģioni, piemēram, labākais un konkurētspējīgākais Latvijas reģions – Ventspils – bijis vien piektajā vietā.

“Pēc šāda apkopojuma gribas jautāt – kas notiek ar pārējām 108 Latvijas pašvaldībām?” vaicāja Šīns.

Uz ko Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš atbildēja, ka tik ilgi, kamēr pašvaldību vadītāji nesapratīs, ka viņiem savā reģionā ir jānopelna tik, cik vajadzīgs, lai reģiona pārvalde varētu vismaz pati sevi uzturēt, tikmēr jēgas reģiona attīstībā nebūs ne no tādas vadības, ne arī Briseles naudas.

“No tādas pārvaldes, kas grib naudu tikai dalīt, nevis to pati pelnīt, neko labu nevar sagaidīt,” atzina Rantiņš.

Diskusija tika organizēta, gatavojoties nākamā analītiski prognozējošā izdevuma “Latvijas biznesa gada pārskats” izdošanai.

Jau ziņots, ka “Latvijas Tālruņa”, “Firmas.lv” un “Nozare.lv” veidotais “Latvijas biznesa gada pārskats 2012” ir unikāls izdevums, kurā apkopota informācija par uzņēmumiem, kas rada 95% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma. Apskatītajos uzņēmumos strādā vairāk nekā 485 000 darbinieku, kas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem ir 65% no kopējā darba ņēmēju skaita.

“Latvijas biznesa gada pārskatā” iekļautas veiksmīgāko uzņēmēju un nozaru ekspertu atziņas un prognozes, kā arī padziļināts biznesa vides apskats un detalizēti nozaru uzņēmumu saraksti apgrozījuma secībā – “Top 10” uzņēmumi 17 industrijās, “Top 25-50” uzņēmumi 63 virsnozarēs un visi uzņēmumi 472 nozarēs.

Latvija plāno ieviest eiro 2014.gada 1.janvārī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+