Uncategorized

Sīpolu audzēšana ļauj dzīvot labi. Ciemos pie Ilzes un Agra Anūņiem Brunavā 16


Sīpolu audzētāji Ilze un Agris Aņūni Brunavas pagastā, sadarbojoties ar kooperatīvu “Baltijas dārzeņi”, ir izveidojuši stabilu, pelnošu saimniecību, kas ražo tirgū pieprasītu produktu.
Sīpolu audzētāji Ilze un Agris Aņūni Brunavas pagastā, sadarbojoties ar kooperatīvu “Baltijas dārzeņi”, ir izveidojuši stabilu, pelnošu saimniecību, kas ražo tirgū pieprasītu produktu.
Foto – Dainis Bušmanis

Viena no Latvijā vecākajām, lielākajām un modernākajām sīpolu audzēšanas saimniecībām – zemnieku saimniecība “Lejas AR” – atrodas Lietuvas pierobežā, Brunavas pagastā, pieder Ilzei un Agrim Aņūniem un ir izveidota 1999. gadā. No kopējās 40 ha lielās saimniecības platības šeit sīpolus prasmīgi audzē 20 ha, atlikušajā platībā aug kvieši un nedaudz – pushektārā – arī kabači. Ilze un Agris atzīst – kopš iestāšanās kooperatīvā “Baltijas dārzeņi” pirms sešiem gadiem visu saimniecībā izaudzēto sīpolu ražu pārdod kooperatīvs, viņiem jārūpējas vien par ražas izaudzēšanu. Deviņpadsmit sīpolu audzēšanai veltītajos gados ir apgūtas daudzas prasmes un pieredze, kas patlaban saimniecībai ļauj darboties ar 15 – 20% lielu rentabilitāti.

Saimnieki līdz sīpolu audzēšanai nonāca pēc darbošanās cūku audzēšanas, graudu audzēšanas nozarē, kas tirgus konjunktūras dēļ sāka nest zaudējumus. Pamēģināta arī darbošanās ķiploku audzēšanā un siltumnīcā, tomēr sīpoli ņēma virsroku. Iemesls ir samērā nelielā saimniecības platība. “Lai gūtu līdzvērtīgus naudas ienākumus no graudiem, to raža būtu jāvāc vismaz 400 hektāros,” skaidro Agris.

“Lejas AR” sāka ar 100 kg sīpolu stādīšanu, patlaban 20 ha platībā iestāda 22 tonnas dzelteno šķirņu sīksīpolu. Agris tos ved no Nīderlandes, jo tad uz vietas var pārliecināties par kvalitāti. Uz vienu ha stāda 1,2 tonnas sīksīpolu. Patlaban laukos galvenokārt aug ‘Sturons’ un ‘Kupidons’ šķirnes bumbuļi, kas pārbaudīti vairāku gadu garumā. Saimnieki arī ik gadu izmēģina agrāk Latvijā neaudzētas aptuveni vienas tonnas sīksīpolu piemērotību mūsu dabas apstākļiem. “Lejas AR” pirms diviem gadiem atteicās no ‘Setona’ un ‘Centuriona’ šķirnes sīpolu audzēšanas. “Sīpolu audzēšanā vissvarīgākais ir sausuma izturība. Ja būtu jāierīko laistīšana, tad, lai ūdens tiktu līdz saknei, vajadzētu 200 tonnas ūdens, rēķinot uz vienu hektāru. Mums laistīšanas iekārtu pirkums ir pārāk liela, nepaceļama investīcija,” teic saimnieks. Saimniecībā audzē vien dzeltenos sīpolus. Pārdod visu izaudzēto, tomēr lielāks pieprasījums ir pēc liela izmēra sīpoliem. Minimālā prasība ir 40 mm diametrā. Garšas īpašības “Lejas AR” audzēto sīpolu pircējiem nav svarīgas, tomēr dzeltenā krāsa gan.

Saimnieki sīpolus neiesaka audzēt smiltī vai māla augsnē. Vispiemērotākā ir pasmaga mālsmilts. “Lejas AR” labais ienesīgums noteikti skaidrojams arī ar to, ka sīpolus audzē tā, lai tos iespējami agrāk varētu novākt un pārdot. “Ziemas sezonā sīpolu cena nekad nav kāpusi. Latvija arī nodrošina sevi ar sīpoliem ne vairāk kā par 20 procentiem, ir jākonkurē ar lēto citu valstu produkciju, tostarp ar poļu un ukraiņu audzētājiem. Un mums arī nav glabātavas,” iemeslus uzskaita A. Aņūns.

Galerijas nosaukums



“Lejas AR” laukos pērn novāca vairāk nekā 300 tonnas sīpolu. Nīderlandē gan vācot līdz 40 t/ha, tomēr svarīga ir arī novāktās ražas aprēķina metodika. “Jāskatās, vai to rēķina no reālā hektāra, ieskaitot laukmalas, vai arī pēc viena kvadrātmetra. Mums Latvijā ir atšķirīgi no Nīderlandes dabas apstākļi, tomēr arī mēs atsevišķos laukos esam vākuši 35 tonnas lielu ražu,” stāsta Agris. Aptuveni 20% no saimniecībā audzētajiem sīpoliem pārdod citās valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā.

Sīpolu ražas vākšana saimniecībā notiek aptuveni trīs mēnešus. Šajā gadā pirmo reizi sīksīpolus iestādīja 5. maijā – desmit dienas vēlāk nekā jebkad agrāk. Pirms augsnes kultivēšanas augsnē iestrādā komplekso mēslojumu. Sīpolu stādāmo mašīnu Agris ir izveidojis pats, kā viņš saka, “uz krievu sīpolu sējmašīnas bāzes”. Nav svarīgi, kā sīpols iekrīt vadziņā, tas augs, dzīs saknes arī tad, ja atradīsies virszemē, nevis 3 – 5 cm dziļumā. Tiesa gan, ja neuznāks salna.

Uz stādāmās mašīnas darbojas divi strādnieki. “Mēs pērn veicām nitrātu analīzes. Mūsu sīpoliem to īpatsvars bija desmit reižu mazāks, nekā pieļaujamā norma,” atklāj Ilze. Saimniecībā īsteno integrēto audzēšanu, kas ir obligāts nosacījums valsts un ES atbalsta saņemšanai. No kopējām izmaksām vislielāko īpatsvaru veido sēkla – 30 – 35%. Darba spēka izmaksu īpatsvars ir 20%, pārējo daļu – minerālmēsli, degviela, augu aizsardzības līdzekļi un transports. Lielākā daļa zemes pieder saimniekiem, tomēr, lai sīpolus stādītu piemērotā augsnē, lai nerastos problēmas ar augu seku, ar kaimiņiem platības tiek mainītas. Sīpolus vienā vietā var stādīt ne ilgāk kā divus trīs gadus. Ja šo nosacījumu neievēro, tad jācīnās ar slimībām un nezālēm, kuras ar indēm apkarot vairs nevar.

Sīpoli ir nogatavojušies vienu nedēļu pēc tam, kad to laksti saguļ uz augsnes, atklāj saimnieki. Tomēr saimniecībā nu jau kādu laiku uz lauka rosās palīgi. Iemesls ir tirgus pieprasījums, kas tūlītējam patēriņam liek vākt vēl negatavu ražu. Tajā mazo, nestandarta sīpolu īpatsvars ir vidēji 15%, vēlāk labākajā gadījumā tas samazinoties līdz 
5 – 7%. No agrās vākšanas ir arī labums – saimniecībā sāk ienākt nauda. “Visu gadu ir jādzīvo no tā, ko saņemam četros mēnešos,” teic Agris.



Uz lauka sīpoliem vismaz nedēļu ir jāžūst pēc tam, kad ar pacēlāju tie ir izcelti un ar kratītāju tie ir izkratīti no zemes. Palīgi uz lauka sīpolam nogriež lakstu līdz īkšķa platuma tiesai, dārzeni notīra un liek to spaiņos. Tirdzniecībā vajadzīgs sīpols ar dzeltenu mizu. Par vienu kilogramu sīpolu sagatavošanu pārdošanai strādniekam maksā sešus centus. Dienā varot nogriezt līdz 400 kg sīpolu. Saimnieki atklāj – visizdevīgākā ir lociņu pārdošana, tomēr to sezona turpinās vien aptuveni nedēļu, kad jāizdara iespējami daudz. Savukārt no sīpolu veikala cenas, rēķinot bez PVN, audzētājs saņem līdz pat 50% lielu atlīdzību.

Ilze teic, ka patlaban, lai neatpaliktu no jaunākajām atziņām nozarē, nepārtraukti ir jāmācās, un saimnieki to arī dara, piedaloties semināros. Grāmatvedības uzskaiti veic paši, tāpēc ka Ilzei ir ekonomistes izglītība. Saimnieki atzīst – sīpolu audzētāji sezonas laikā ir “piesieti” savai saimniecībai, jo ir jāseko līdzi uz lauka notiekošajam.

“Lejas AR” ļoti labi saprot kooperācijas priekšrocības. “Kooperatīvs stiprina tirgu. Tā biedri nav konkurenti, tāpēc ka katrs audzē atšķirīgu produkciju. Kooperatīvs ir stiprāks spēlētājs tirgū un rūpējas par saviem biedriem,” iesaistīšanos kooperatīvā “Baltijas dārzeņi” skaidro Agris. Nu jau daudzus gadus saimniecībai nav jāuztraucas par sīpolu pārdošanu, par transportu un iepakojamo materiālu pirkšanu. Vēl viena priekšrocība ir prognozējamā kooperatīva cena par sīpoliem. Mums atliek tos tikai audzēt,” tā Agris. Un piebilst: “Priekšrocību noteikti ir vairāk nekā trūkumu.”

Saimnieki teic, ka ar sīpoliem bagāts kļūt nevar, bet labi dzīvot var gan. Ir uzbūvēta mājīga pirtiņa, regulāri tiek papildināts saimniecības tehnikas parks. Sīpolu audzēšana un pirmapstrāde patlaban ir mehanizēta. Mūsu viesošanās dienā pārdevējs atved elektroniskos svarus, kas pirkti ar ES atbalsta līdzfinansējumu. “Lejas AR” dzīvo bez bankas aizdevumiem. Nākotnē ražošanas izmaksas iecerēts mazināt, aizvien vairāk atsakoties no roku darba un meklēt iespējas celt ražību. Tātad darboties intensīvāk. “Šā gada rudenī iecerēts pirkt 60 ZS traktoru, tāpēc ka vecie spēkrati prasa pārāk lielu darba un naudas ieguldījumu remontam. Stādījumu platības saimnieki nav iecerējuši palielināt.

LA.lv