Sīpolu audzētāji Ilze un Agris Aņūni Brunavas pagastā, sadarbojoties ar kooperatīvu “Baltijas dārzeņi”, ir izveidojuši stabilu, pelnošu saimniecību, kas ražo tirgū pieprasītu produktu.
Sīpolu audzētāji Ilze un Agris Aņūni Brunavas pagastā, sadarbojoties ar kooperatīvu “Baltijas dārzeņi”, ir izveidojuši stabilu, pelnošu saimniecību, kas ražo tirgū pieprasītu produktu.
Foto – Dainis Bušmanis

Sīpolu audzēšana ļauj dzīvot labi. Ciemos pie Ilzes un Agra Anūņiem Brunavā 1

Viena no Latvijā vecākajām, lielākajām un modernākajām sīpolu audzēšanas saimniecībām – zemnieku saimniecība “Lejas AR” – atrodas Lietuvas pierobežā, Brunavas pagastā, pieder Ilzei un Agrim Aņūniem un ir izveidota 1999. gadā. No kopējās 40 ha lielās saimniecības platības šeit sīpolus prasmīgi audzē 20 ha, atlikušajā platībā aug kvieši un nedaudz – pushektārā – arī kabači. Ilze un Agris atzīst – kopš iestāšanās kooperatīvā “Baltijas dārzeņi” pirms sešiem gadiem visu saimniecībā izaudzēto sīpolu ražu pārdod kooperatīvs, viņiem jārūpējas vien par ražas izaudzēšanu. Deviņpadsmit sīpolu audzēšanai veltītajos gados ir apgūtas daudzas prasmes un pieredze, kas patlaban saimniecībai ļauj darboties ar 15 – 20% lielu rentabilitāti.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Saimnieki līdz sīpolu audzēšanai nonāca pēc darbošanās cūku audzēšanas, graudu audzēšanas nozarē, kas tirgus konjunktūras dēļ sāka nest zaudējumus. Pamēģināta arī darbošanās ķiploku audzēšanā un siltumnīcā, tomēr sīpoli ņēma virsroku. Iemesls ir samērā nelielā saimniecības platība. “Lai gūtu līdzvērtīgus naudas ienākumus no graudiem, to raža būtu jāvāc vismaz 400 hektāros,” skaidro Agris.

“Lejas AR” sāka ar 100 kg sīpolu stādīšanu, patlaban 20 ha platībā iestāda 22 tonnas dzelteno šķirņu sīksīpolu. Agris tos ved no Nīderlandes, jo tad uz vietas var pārliecināties par kvalitāti. Uz vienu ha stāda 1,2 tonnas sīksīpolu. Patlaban laukos galvenokārt aug ‘Sturons’ un ‘Kupidons’ šķirnes bumbuļi, kas pārbaudīti vairāku gadu garumā. Saimnieki arī ik gadu izmēģina agrāk Latvijā neaudzētas aptuveni vienas tonnas sīksīpolu piemērotību mūsu dabas apstākļiem. “Lejas AR” pirms diviem gadiem atteicās no ‘Setona’ un ‘Centuriona’ šķirnes sīpolu audzēšanas. “Sīpolu audzēšanā vissvarīgākais ir sausuma izturība. Ja būtu jāierīko laistīšana, tad, lai ūdens tiktu līdz saknei, vajadzētu 200 tonnas ūdens, rēķinot uz vienu hektāru. Mums laistīšanas iekārtu pirkums ir pārāk liela, nepaceļama investīcija,” teic saimnieks. Saimniecībā audzē vien dzeltenos sīpolus. Pārdod visu izaudzēto, tomēr lielāks pieprasījums ir pēc liela izmēra sīpoliem. Minimālā prasība ir 40 mm diametrā. Garšas īpašības “Lejas AR” audzēto sīpolu pircējiem nav svarīgas, tomēr dzeltenā krāsa gan.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saimnieki sīpolus neiesaka audzēt smiltī vai māla augsnē. Vispiemērotākā ir pasmaga mālsmilts. “Lejas AR” labais ienesīgums noteikti skaidrojams arī ar to, ka sīpolus audzē tā, lai tos iespējami agrāk varētu novākt un pārdot. “Ziemas sezonā sīpolu cena nekad nav kāpusi. Latvija arī nodrošina sevi ar sīpoliem ne vairāk kā par 20 procentiem, ir jākonkurē ar lēto citu valstu produkciju, tostarp ar poļu un ukraiņu audzētājiem. Un mums arī nav glabātavas,” iemeslus uzskaita A. Aņūns.


LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.