Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. augusts, 2015
Drukāt

Sīpolu audzēšana ļauj dzīvot labi. Ciemos pie Ilzes un Agra Anūņiem Brunavā (1)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis
Viedoklis

Imants Missa, LLKC vecākais dārzkopības speciālists: ""Lejas AR" atrodas Latvijas dienvidu daļā un ļoti prasmīgi izmanto dabas apstākļu priekšrocības – ražu vāc divas nedēļas agrāk nekā, piemēram, Pierīgā. Saimnieki paši ir izveidojuši sīpolu stādāmo agregātu, ar kuru 20 hektāru platību apstāda nedēļas laikā. Saimniecībā ir arī viens no Latvijā nedaudzajiem sīko lakstu noplēsējiem, ražas vākšanai izmanto arī citus agregātus. "Lejas AR" saimnieki no vienas kultūras prot piedāvāt dažādus produktus, tostarp lociņus ar sīpoliem un negatavus sīpolus. No Aņūniem var pamācīties šķirņu izvēli, viņi izvēlas hibrīdu šķirnes, kas maksā nedaudz dārgāk, tomēr tikpat kā neizzied. Ieguvums ir vērā ņemams. Šajā saimniecībā māk izmantot laukus, ķīmiju lieto saprāta robežās."

Viena no Latvijā vecākajām, lielākajām un modernākajām sīpolu audzēšanas saimniecībām – zemnieku saimniecība “Lejas AR” – atrodas Lietuvas pierobežā, Brunavas pagastā, pieder Ilzei un Agrim Aņūniem un ir izveidota 1999. gadā. No kopējās 40 ha lielās saimniecības platības šeit sīpolus prasmīgi audzē 20 ha, atlikušajā platībā aug kvieši un nedaudz – pushektārā – arī kabači. Ilze un Agris atzīst – kopš iestāšanās kooperatīvā “Baltijas dārzeņi” pirms sešiem gadiem visu saimniecībā izaudzēto sīpolu ražu pārdod kooperatīvs, viņiem jārūpējas vien par ražas izaudzēšanu. Deviņpadsmit sīpolu audzēšanai veltītajos gados ir apgūtas daudzas prasmes un pieredze, kas patlaban saimniecībai ļauj darboties ar 15 – 20% lielu rentabilitāti.

Saimnieki līdz sīpolu audzēšanai nonāca pēc darbošanās cūku audzēšanas, graudu audzēšanas nozarē, kas tirgus konjunktūras dēļ sāka nest zaudējumus. Pamēģināta arī darbošanās ķiploku audzēšanā un siltumnīcā, tomēr sīpoli ņēma virsroku. Iemesls ir samērā nelielā saimniecības platība. “Lai gūtu līdzvērtīgus naudas ienākumus no graudiem, to raža būtu jāvāc vismaz 400 hektāros,” skaidro Agris.

“Lejas AR” sāka ar 100 kg sīpolu stādīšanu, patlaban 20 ha platībā iestāda 22 tonnas dzelteno šķirņu sīksīpolu. Agris tos ved no Nīderlandes, jo tad uz vietas var pārliecināties par kvalitāti. Uz vienu ha stāda 1,2 tonnas sīksīpolu. Patlaban laukos galvenokārt aug ‘Sturons’ un ‘Kupidons’ šķirnes bumbuļi, kas pārbaudīti vairāku gadu garumā. Saimnieki arī ik gadu izmēģina agrāk Latvijā neaudzētas aptuveni vienas tonnas sīksīpolu piemērotību mūsu dabas apstākļiem. “Lejas AR” pirms diviem gadiem atteicās no ‘Setona’ un ‘Centuriona’ šķirnes sīpolu audzēšanas. “Sīpolu audzēšanā vissvarīgākais ir sausuma izturība. Ja būtu jāierīko laistīšana, tad, lai ūdens tiktu līdz saknei, vajadzētu 200 tonnas ūdens, rēķinot uz vienu hektāru. Mums laistīšanas iekārtu pirkums ir pārāk liela, nepaceļama investīcija,” teic saimnieks. Saimniecībā audzē vien dzeltenos sīpolus. Pārdod visu izaudzēto, tomēr lielāks pieprasījums ir pēc liela izmēra sīpoliem. Minimālā prasība ir 40 mm diametrā. Garšas īpašības “Lejas AR” audzēto sīpolu pircējiem nav svarīgas, tomēr dzeltenā krāsa gan.

Saimnieki sīpolus neiesaka audzēt smiltī vai māla augsnē. Vispiemērotākā ir pasmaga mālsmilts. “Lejas AR” labais ienesīgums noteikti skaidrojams arī ar to, ka sīpolus audzē tā, lai tos iespējami agrāk varētu novākt un pārdot. “Ziemas sezonā sīpolu cena nekad nav kāpusi. Latvija arī nodrošina sevi ar sīpoliem ne vairāk kā par 20 procentiem, ir jākonkurē ar lēto citu valstu produkciju, tostarp ar poļu un ukraiņu audzētājiem. Un mums arī nav glabātavas,” iemeslus uzskaita A. Aņūns.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. De beste uien van noord Europa!

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+