Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
7. novembris, 2014
Drukāt

Noderīgi ieteikumi sirds veselības profilaksei (1)

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

Arī lietojot zāles asinsspiediena pazemināšanai un pret aterosklerozi, nedrīkst aizmirst veselīga dzīvesveida pamatprincipus.

Vēl piebēra klāt sāli!

“Man pašam ir gadījies piedzīvot kuriozu situāciju, kad kādā lauku kafejnīcā uz manu lūgumu karbonādi pagatavot bez sāls, pavāre man to pasniedza krietni sasālītu. Iespējams, viņa manis teikto neuztvēra nopietni, taču vienlaikus tas liecina, ka cilvēkiem vēl daudzviet nav izpratnes par to, cik slikti veselībai ir lietot pārāk daudz sāls,” stāsta P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Andris Skride, kurš pats dzīvē cenšas ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus – daudz sporto, pareizi ēd, lieto maz sāls, nesmēķē un, cik tas vien iespējams, neļaujas stresam. Šie principi būtu jāievēro ikvienam no mums, jo neveselīgs dzīvesveids ir viens no galvenajiem faktoriem, kas izraisa sirds un asinsvadu slimības, kuras ir viena no nozīmīgākajām sabiedrības veselības problēmām gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā – pie mums tās joprojām ir galvenais nāves iemesls (55% gadījumu no visiem mirušajiem), liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Piemēram, sāli Latvijā diennaktī vidēji uzņemam 10 – 12 gramus, kaut arī ieteicamais daudzums ir ne vairāk kā divi grami, stāsta kardiologs Skride un min piemērus, ka populācijās, kurās sāli lieto līdz 1,4 gramiem dienā, arteriālo hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu novēro ļoti reti, bet tajās, kas to lieto virs 2,3 gramiem, jau ir ļoti daudz hipertensijas gadījumu. “Tā ka arteriālo hipertensiju, kas mūsdienās ir gandrīz visiem cilvēkiem vecumā pēc 50 gadiem, var radīt tāds vienkāršs iemesls kā pārmērīga sāls uzņemšana ar pārtiku. Tas savukārt nozīmē, ka, lietojot mazāk sāls, varam pazemināt asinsspiedienu,” iesaka kardiologs.

Kā neveselīga dzīvesveida un uztura sekas kardiologs min ne tikai arteriālo hipertensiju, bet arī holesterīna izgulsnēšanos asinsvados, kas savukārt veicina aterosklerozes (tautā sauktu par asinsvadu aizkaļķošanos) attīstību. Neārstēta tā ar laiku var novest līdz miokarda infarktam vai insultam.

Foto - LETA. Attēlā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Andris Skride.Foto - LETA. Attēlā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Andris Skride.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Andris Skride piedalās Starptautiskajai Reto slimību dienai veltītā prese konferencē.

Medikamentozais kardioloģijas pamats

“Par sirds veselības profilaksi jāsāk domāt jau no 20 gadu vai vēl jaunāka vecuma, jo ir pierādīts, ka rietumeiropiešiem raksturīgā pamatslimība – ateroskleroze, piemēram, vīriešiem, jau sāk veidoties no 20 gadu vecuma, bet sievietēm vēlāk – lielākoties pēc menopauzes (atsevišķos gadījumos arī agrāk), kad beidzas sievišķo hormonu estrogēnu darbība,” norāda sirds dakteris. Diemžēl, attīstoties arteriālajai hipertensijai vai aterosklerozei, jārēķinās, ka turpmāk tās būs jāārstē visu mūžu. Asinsspiedienam jebkurā vecumā vajadzētu būt 120/80 mmHg. Ja asinsspiediens ir 140/90 mmHg, tas dubulto sirds asinsvadu slimību risku. Senioriem, sākot ar vecumu virs 70 gadiem, cukura diabēta pacientiem tas ir pieļaujams 135/85 augsts, bet ne 40, 50 un arī pat ne 60 gadu vecumā. “Nedrīkst atmest ar roku asinsspiediena pazemināšanai – ar mūsdienu zālēm tas ir jāsakārto iespējami labs,” uzsver kardiologs Skride. Viņš gan priekšroku dod jaunākās paaudzes asinsspiedienu pazeminošajām zālēm, jo tām piemīt arī labvēlīga iedarbība uz asinsvadu sieniņām, palīdzot tās “saglabāt gludas”” (aizkavē to aizkaļķošanos). Pēc kardiologa domām, nopietnu saslimšanu gadījumos, par kādu var uzskatīt gan paaugstinātu asinsspiedienu, gan, piemēram, stenokardiju, ja vien iespējams, ieteicams izvēlēties oriģinālpreparātu vai vismaz labu ģenerisko medikamentu.

Pacientiem ar aterosklerozi vai gadījumos, kad jau bijis infarkts, visu turpmāko mūžu ieteicams arī lietot statīnu grupas medikamentus (to darbības mehānisms saistīts ar holesterīna sintēzes kavēšanu aknās). “No šīs medikamentu grupas baidīties nevajag, jo statīni saglabā asinsvadu elastību un aizkavē miokarda infarkta rašanās risku. Tie ir ideālā terapija, kas ilgstoši saglabā asinsvadu veselību. Tādēļ saviem pacientiem vienmēr saku, ka, tos nelietojot, viņiem ir daudz lielāks risks nomirt nekā nelietojot,” ar smaidu piebilst dakteris. “Turklāt aknu un muskuļu enzīmu monitorings jeb analīzes ļauj laikus atklāt blaknes, un tad šo zāļu lietošanu var atcelt vai pamainīt. Asinsspiedienu pazeminošas zāles plus statīni ir medikamentozais kardioloģijas pamats.”

Uzziņa

 Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību sirds un asinsvadu slimību simptomiem un sirdij veselīgam uzturam, Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs šogad organizē informatīvo kampaņu “Mīli savu sirdi!”.

 Plašāka informācija par kampaņu pieejama: 
www.spkc.gov.lv, www.draugiem.lv/sveiksunvesels

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Var piekrist dakterim, ka lai izvairītos no sirds slimībām ir daudz jākustas: organismam ir vajadzīgs muskuļu darbs – laukos tas ir parasts fizisks darbs, bet pilsētās sportošana. Ja jums būs regulāra un pietiekoša fiziskā slodze, tad dietai vairs nav tik liela nozīme, var ēst visu, jo organismam ir vajadzīgs pietiekošs kaloriju daudzums. Ja pārāk aizrausaties ar veģetārismu, tad drīzi vien jums šīm slodzēm pietrūks spēka un nevarēsit kājas pavilkt. Otrā vieta es liktu stresu – jāsargā sevi no pesimisma un garīgām pārslodzēm, dusmām un nīgruma, tas ne tikai bojā sirdi, bet rada neveselīgu klimatu ģimenē un apkārtējos cilvēkos. Nelaime tā, ka mūsdienās cilvēki kļuvuši slinki, negrib sevi fiziski piepūlēt, bet toties tabletes gan rij saujām un šī kombinācija, protams, veselību neuzlabo.

Draugiem Facebook Twitter Google+