Mobilā versija
Brīdinājums +6.5°C
Līksma, Bārbala
Otrdiena, 25. aprīlis, 2017
1. marts, 2016
Drukāt

Sirdsapziņa un privileģētie (7)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Medijos nerimst polemika par materiāliem pabalstiem, kas būtu piešķirami 1991. gada janvāra barikāžu dalībniekiem.

Es ar abiem dēliem savu pienākumu pret Latviju pildīt sāku tajā dienā, kad mītiņā Rīgā Doma laukumā noklausījos ziņu par notikumiem pie televīzijas torņa Viļņā. Dzīvesbiedre sasmērēja sviestmaizes, termosā ielēja kafiju, un visi ģimenes vīrieši braucām uz Zaķusalu. Uz Salu tilta, lai aizturētu iespējamo armijas tehnikas ierašanos pie Televīzijas centra, kārtojās ar baļķiem piekrauti kokvedēji un smagā lauksaimniecības tehnika no laukiem. Mangaļsalas zvejnieki ar kuteriem un motorlaivām ap Zaķusalu lika zvejas tīklus, kas traucētu nelūgto “viesu” piekļūšanu salai no Daugavas. Mēs, vairāki simti neapbruņotu brīvprātīgo, kas neorganizēti, savas iniciatīvas un sirdsapziņas vadīti, visu nakti dežurējām pie TV kompleksa. Visi riskējām ar savu dzīvību. Es kopā ar abiem dēliem – senas sēļu dzimtas turpinājumu. Bet R. Ražuks to tagad novērtē ar pāris desmitiem eiro pie pensijas…

Mans tēvs Jānis Kalnietis bija Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. 1995. gadā iepazinos ar arhīva dokumentiem mana tēva “lietā”. Starp tiem lasīju tēva pašrocīgi rakstītu iesniegumu, kurā teikts: 
”… atsakos no man piešķirtās zemes jaunsaimniecībai, jo mans sievastēvs Krišs Stūris savai meitai, manai sievai Alīdai, ar testamentu novēlējis savu saimniecību “Dziļie Grāvji” Susējas pagastā. Divu saimniecību man nevajag.” Šo tekstu atceros vienmēr, kad lasu vai klausos informāciju, cik nekustamo īpašumu sakampuši mūsdienu “varenie”, kam mēs, kas stāvējām uz barikādēm, sarūpējām iespēju grābt, cik var.

1992. gadā Rīgas pilī Vēstures muzejā bija izstāde “Latvija starp diviem pasaules kariem. Tautsaimniecības sasniegumi”. Atkārtot tādu ekspozīciju mūsdienu valstsvīri nevēlēsies – pārāk nožēlojami izskatītos mūsu attīstības rezultāti pēdējo 25 gadu laikā, ja tos salīdzina ar izstādē demonstrētajiem skaitļiem un faktiem. Bet kopš kara postažas un tautas gaišāko prātu deportācijām vai fiziskas iznīcināšanas aizritējuši 70 gadi – atšķirībā no 1938./1940. gada, ko no Pirmā pasaules kara šķīra vien 20 gadi.

Ejot uz barikādēm, sirdī cerēju uz tādu Latviju, kādu atceros no pirmskara laikiem. Rīgas ielās vēl dvakoja barikāžu ugunskuru smārds, kad veikli ļaudis jau rosījās. Tie pamanījās barikāžu dalībnieku sapņus sabradāt, piesmiet, izcīnīto neatkarību izmantojot savas alkatības apmierināšanai – viss, kas bija palicis no sabrukušās padomju iekārtas, tika privatizēts, sagrābts, nobēdzināts personīgajos kontos un aiz privātīpašumu “svētajiem” žogiem. Iznākumā viens ar kūpošu cigāru zobos, sildīdamies baltu putu vannā, pozē dzeltenās preses fotogrāfam, cits priecājas, ka vesels kalns nosaukts viņa hūtes vārdā, trešais, uzlicis roku uz gāzes vada ventiļa, visu valsti dancina pēc sava (kampēja) prāta. Bet tauta no sešiem rītā stāv garā rindā, lai pierakstītos uz pieņemšanu pie ārsta un maksā par elektriskās enerģijas iepirkumu dubultu cenu, lai vēja ģeneratoru un mazo hidroelektrostaciju īpašniekiem būtu dubulta peļņa.

Mahatma Gandijs savulaik rakstīja: “Mūs var iznīcināt septiņas lietas: politika bez principiem; bagātība bez darba; bizness bez morāles; bauda bez cilvēcības; zināšanas bez gara spēka un dievkalpošana bez ziedošanās.” Nealkstu pēc privilēģijām par nakšņošanu uz barikādēm, bet jutīšos gandarīts, ja mūsu valstsvīri Latvijā nodrošinās vismaz pirmo trīs četru citēto Mahatmas Gandija nosacījumu likvidēšanu. Tad varēšu teikt – es kā barikāžu dalībnieks nejūtos apmuļķots un piesmiets. Tad es bez kādām privilēģijām vienlīdzīgi ar pārējo tautu varēšu baudīt barikāžu ugunskuru liesmās dzimušo nākotni.

Ilmārs Kalnietis 
Skrīveros

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Tik tālu ir aizgājis, ka prokurori bez kādas kontroles ļauj austrietim Meroni bez ierobežojumiem rīkoties ar Latvijas uzņēmēju naudām, par zēna piekaušanu 3 prokurori pieļāvuši novilcināšanos, pēc 5 attaisnotām tiesām prokurori prasa 6. tiesu pret Leonardu Inkinu– nemitīga morāla cilvēka necilvēcīga spīdzināšana, un visbeidzot – preses manu komentāru izdzēšana. Tas izskatās peč BRATANU VIENOŠANĀS!!! Vaitādu valsti meš gribējām , ejot uz barikādēm.
    ..

    • P/s. Manis minētie notikumi nav manis izdomātie, bet gan Latvijas presē vairākkārt PAMATĪGI APRAKSTĪTIE.

  2. Nauda jātaupa! Tā būs vajadzīga gan atjaunotajām valsts uzņēmumu padomēm,gan ilggadējai finansiālai palīdzībai Āfrikas,Karību jūras un Klusā okeāna valstīm (AKK),saskaņā ar Briseles nolīgumu,gan Mucenieku bēgļu uzņemšanas centra paplašināšanai,gan trīspadsmit ministriju uzturēšanai.

    • Kārlis Galandrejs Atbildēt

      “Viss ir pareizi” – laba ironija. Vēl var papildināt tādā pašā garā ar to, ka “lai kauns tiem disidentiem, kuri cīnījās pret okupācijas režīmu, jo viņi, lūk, cīnījās tāpēc, lai viņi paši tiktu brīvi brīvā Latvijā! Lai kauns un negods barikāžu dalībniekiem, jo viņiem, lūk, tā bija izdevība padižoties publikas priekšā!” Balsotāji pret Ražuka priekšlikumiem atbalstīt cilvēkus, kuri cīnījās par Latvijas brīvtapšanu, ir bīstami Latvijas brīvības atjaunošanai. 40 000 x 100 EUR ir 4 miljoni mēnesī, jeb 48 miljoni gadā. Par 48 miljoniem var nopirkt vienu kaujas lidmašīnu, ko var notriekt ar vienu nieka raķeti. Toties 40 – 50 tūkstoši pagodinātie un vēl 100 tūkstoši viņu līdzcilvēki kā patrioti būtu Latvijas jauns papildspēks, kāds var nebūt, ja Latvijas brīvības cīnītāji nesajustu reālu varas pateicību, viņi par tādu varu diezin vai vairs cīnīsies.

  3. Tauta un privileģētie Atbildēt

    Mūsu varturi tagad apelē pie tautas sirdsapziņas pat dažu desmitu eiro pabalsta dēļ! Kur tad bija viņu pašu sirdsapziņa samazinot pat tās pensijas,kas jau bija zem iztikas minimuma,atceļot pašu iztikas minimuma aprēķināšanu,lai nevajadzētu paaugstināt minimālo pensiju,kas līdz tam tika aprēķināta pēc iztikas minimuma! Kur bija viņu sirdapziņa atceļot krīzes laikā griestus savu padomnieku algām,dubultojot algas un prēmijas valsts uzņēmumu padomēm un par 600-750 eiro paši sev?

  4. Ļoti labas raksta beigas par Gandija teikto. Cilvēki negāja uz barikādēm pabalstu dēļ !!! Kuriem tiešām interesēja LATVIJA, negāja ne pēc medaļām un ne pieteiksies pabalstiem , tur skries tie, kuri pa gabalu noraudzijās !!! Labs piemērs ir represētajiem, starp tiem, kuri toreiz uzdrošinājās braukt uz Ogri un dibināt apvienību nebija ne Resnais, ne daudzi citi tagad vadošie.

  5. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Ļoti spēcīgi un dziļi teikts! Pirmie trīs punkti (lietas) ir katra Latvijas jaunbagātnieka ”veiksmes” pamats. Katra kalpošanu Dievam var redzēt un just pirmkārt pēc kaklā pakārtās zelta ķēdes un krusta izmēra, kas bieži ir tieši proporcionāls prihvatizācijā iegūtam. Ar ziedošanu (protams, bez ziedošanās) ir citādi. Tā (ziedošana) tikai ir ugunsdzēšamais aparāts degošai sirdsapziņai tad, kad sasniegtais ”labklājības” līmenis vairs neļauj naktīs aizmigt. Ceru, ka tauta vēl atceras zelta tiltu un zelta kupolus, un nojauš starp tiem zināmu savstarpēju saistību.
    Ja par barikāžu dalībniekiem- es tomēr atbalstu tīri simbolisku pabalstīšanu. Tā varētu būt pilsētniekam kaut vai bezmaksas tramvaja biļete vienā maršrutā vai lauciniekiem viena turp-atpakaļ biļete reizi gādā uz jebkuru Latvijas punktu. Tādēļ valsts nekļūs vēl nabadzīgāka, bet vecie ļaudis varēs aizbraukt kaut uz kapusvētkiem vai tāliem radiem, un mazbērni zinās, ka viņu ōpis ir bijis varonis (ja lietojam šādu vārdu).

Uldis Šmits: Gribi Eiropu, gatavojies Marinai (1)Nesenā pieredze liek būt gataviem jebkādiem pavērsieniem Francijas prezidenta vēlēšanās
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Uzmanību! Pilnīgu klusumu zālē!

Brīnums, ko sagatavojusi Finanšu ministrija

Finanšu ministrija pagājušās nedēļas nogalē saskaņošanai nodevusi visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam” projektu. Atzinumi tiks gaidīti līdz pirmdienai, lai jau piektdien, 28. aprīlī, to varētu izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Par gaidāmo nodokļu reformu jau daudz spriests, izskanējuši dažādi darba varianti. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis intervijā TV3 izteicies, ka nodokļu reformas izmaksu kompensējošie priekšlikumi – PVN palielināšana zālēm vai akcīzes degvielai –, kuri izraisījuši sabiedrības sašutumu, esot Finanšu ministrijas ierēdņu izdomājums, kas graujot ZZS ministru veidotās reformas īstenošanu. A. Brigmanis visai skarbi izteicās par Danas Reiznieces-Ozolas vadītās ministrijas cilvēkiem, kuri pārāk daudz runājot par to, ko politiķi vēl nav izsprieduši, un ieteica FM ierēdņiem turpmāk par šiem jautājumiem paklusēt.

Vai mērķis likvidēt bērnunamus Latvijā ir sasniedzams?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+