Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
2. septembris, 2016
Drukāt

Rets un laimīgs gadījums: glābējsilītē atstāta meitenīte atdota mātei (1)

1. Pie vecākiem glābējsilīšu mazuļi atgriežas ļoti reti

1no4
Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock
Uzziņa

UZZIŅA

Kopš 2009. gada glābējsilītēs atstāti 36 bērni: Rīgā – 25; Liepājā – 2, Daugavpilī – 3, Ventspilī – 0, Rēzeknē – 2, Madonā – 1, Valmierā – 2, Jelgavā – 1.

Vienas glābējsilītes izveide maksā vidēji 14 000 eiro, un finansējums iegūts no mecenātiem, sabiedrības ziedojumiem, kā arī Eiropas Savienības fondiem.

Glābējsilītē Rīgā jūlija vidū atstātā meitenīte jau nedēļu atkal ir kopā ar savu māti. Kolīdz aizvērusi glābējsilītes durtiņas, sieviete aptvērusi, ka pieļāvusi milzīgu kļūdu, ko nekavējoties centās labot. Viņa vērsās Rīgas bāriņtiesā un izteica vēlmi bērnu atgūt.

Meitenītes māte bijusi ļoti ieinteresēta un bez vilcināšanās nokārtojusi visas formalitātes, lai pierādītu, ka ir bērna māte. Kā informē Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Kras­nogolovs, veiktās DNS analīzes apstiprināja, ka sieviete tik tiešām ir atstātā mazuļa māte. “Sieviete ir vientuļa, bez līdzbiedra, kas varētu palīdzēt. Tāpēc viņu, visticamāk, arī pārņēmusi neziņa un pēcdzemdību depresija, kuras ietekmē arī pieņēma lēmumu atstāt bērnu. Taču patiesie iemesli droši vien vislabāk zināmi viņai pašai,” piebilst Kras­nogolovs. Sociālie darbinieki pārliecinājušies, ka apstākļi ir atbilstoši, lai sieviete uzņemtos sava mazuļa audzināšanu.

Latvijā patlaban darbojas astoņas glābējsilītes, un kopš 2009. gada tajās atstāti 36 bērni. No tiem lielākā daļa – 25 jaundzimušie – ieguldīta Rīgas glābējsilītē, kas atrodas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) teritorijā. Vairākums atradeņu adoptēti, tikai pāris atgriezušies pie īstajiem vecākiem. Rīgas bāriņtiesā šo septiņu gadu laikā vērsušās kopumā trīs sievietes, kas izteikušas vēlmi atgūt glābējsilītē atstātos bērnus. Divas no tām izpildījušas visus bāriņtiesas norādījumus un savus bērnus atguvušas. Vienā gadījumā māmiņa tomēr tā arī neizrādīja gatavību pierādīt, ka patiešām ir atstātā bērna māte.

Ja īstie vecāki tomēr vēlas atgūt glābējsilītē pamesto bērnu, viņi to var mēģināt darīt līdz brīdim, kamēr mazulis oficiāli tiek adoptēts. Pirmsadopcijas periods var ilgt līdz sešiem mēnešiem, taču atsevišķos gadījumos var būt gan garāks, gan īsāks. Lai pierādītu, ka bērns tiešām ir viņu, vecākiem jāveic pašu apmaksātas DNS analīzes, pēc tam jānokārto, lai bērna dzimšanas apliecībā tiktu ierakstīts mātes vai tēva vārds. Kad tas paveikts, vēl jāvēršas bāriņtiesā, kas izvērtē atteikšanās iemeslus un iespēju bērnam augt pie bioloģiskās mātes vai tēva.

Rīgas bāriņtiesas vadītājs A. Krasnogolovs gan norāda, ka normatīvajos aktos nav atrunāts, kādos gadījumos un cik ilgā laikā bioloģiskie vecāki pēc bērna atstāšanas glābējsilītē var viņu atgūt. “Bērns nav mantiņa, ko var mētāt pa labi vai kreisi, tāpēc katrs gadījums tiek individuāli izvērtēts no bērna interešu viedokļa,” uzsver Krasnogolovs. Ja bērns ir adoptēts, tad bioloģiskie vecāki gan to atgūt vairs nevar.

  1. Pie vecākiem glābējsilīšu mazuļi atgriežas ļoti reti
  2. Vairākas "īstās" mātes
  3. "Nedrīkstam nevienu tiesāt"
  4. Miskastē vai kāpņu telpā

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. mātei tas varētu būt laimīgs gadījums, bet vai arī bērnam, to mēs vēl tikai redzēsim

Draugiem Facebook Twitter Google+