Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto-Shutterstock

Rets un laimīgs gadījums: glābējsilītē atstāta meitenīte atdota mātei 1

Pie vecākiem glābējsilīšu mazuļi atgriežas ļoti reti

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 6
Lasīt citas ziņas

Glābējsilītē Rīgā jūlija vidū atstātā meitenīte jau nedēļu atkal ir kopā ar savu māti. Kolīdz aizvērusi glābējsilītes durtiņas, sieviete aptvērusi, ka pieļāvusi milzīgu kļūdu, ko nekavējoties centās labot. Viņa vērsās Rīgas bāriņtiesā un izteica vēlmi bērnu atgūt.

Meitenītes māte bijusi ļoti ieinteresēta un bez vilcināšanās nokārtojusi visas formalitātes, lai pierādītu, ka ir bērna māte. Kā informē Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Kras­nogolovs, veiktās DNS analīzes apstiprināja, ka sieviete tik tiešām ir atstātā mazuļa māte. “Sieviete ir vientuļa, bez līdzbiedra, kas varētu palīdzēt. Tāpēc viņu, visticamāk, arī pārņēmusi neziņa un pēcdzemdību depresija, kuras ietekmē arī pieņēma lēmumu atstāt bērnu. Taču patiesie iemesli droši vien vislabāk zināmi viņai pašai,” piebilst Kras­nogolovs. Sociālie darbinieki pārliecinājušies, ka apstākļi ir atbilstoši, lai sieviete uzņemtos sava mazuļa audzināšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijā patlaban darbojas astoņas glābējsilītes, un kopš 2009. gada tajās atstāti 36 bērni. No tiem lielākā daļa – 25 jaundzimušie – ieguldīta Rīgas glābējsilītē, kas atrodas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) teritorijā. Vairākums atradeņu adoptēti, tikai pāris atgriezušies pie īstajiem vecākiem. Rīgas bāriņtiesā šo septiņu gadu laikā vērsušās kopumā trīs sievietes, kas izteikušas vēlmi atgūt glābējsilītē atstātos bērnus. Divas no tām izpildījušas visus bāriņtiesas norādījumus un savus bērnus atguvušas. Vienā gadījumā māmiņa tomēr tā arī neizrādīja gatavību pierādīt, ka patiešām ir atstātā bērna māte.

Ja īstie vecāki tomēr vēlas atgūt glābējsilītē pamesto bērnu, viņi to var mēģināt darīt līdz brīdim, kamēr mazulis oficiāli tiek adoptēts. Pirmsadopcijas periods var ilgt līdz sešiem mēnešiem, taču atsevišķos gadījumos var būt gan garāks, gan īsāks. Lai pierādītu, ka bērns tiešām ir viņu, vecākiem jāveic pašu apmaksātas DNS analīzes, pēc tam jānokārto, lai bērna dzimšanas apliecībā tiktu ierakstīts mātes vai tēva vārds. Kad tas paveikts, vēl jāvēršas bāriņtiesā, kas izvērtē atteikšanās iemeslus un iespēju bērnam augt pie bioloģiskās mātes vai tēva.

Rīgas bāriņtiesas vadītājs A. Krasnogolovs gan norāda, ka normatīvajos aktos nav atrunāts, kādos gadījumos un cik ilgā laikā bioloģiskie vecāki pēc bērna atstāšanas glābējsilītē var viņu atgūt. “Bērns nav mantiņa, ko var mētāt pa labi vai kreisi, tāpēc katrs gadījums tiek individuāli izvērtēts no bērna interešu viedokļa,” uzsver Krasnogolovs. Ja bērns ir adoptēts, tad bioloģiskie vecāki gan to atgūt vairs nevar.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.