Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
30. jūlijs, 2012
Drukāt

Sīrijas nemiernieku rindās – daudz palestīniešu

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

“Sīrijā notiek tracis, un notikumi ir saistīti ar valsts etnoreliģisko sastāvu,” lūgts skaidrot nemierus un asinsizliešanas iemeslus Sīrijā, žurnālistiem Voldemāram Krustiņam un Ģirtam Vikmanim uzsver Latvijas Universitātes profesors, Āzijas valstu eksperts Leons Taivans.


 

Palestīniešu spiediens un Izraēla

“Sīrijā visi runā arābu valodā, tādēļ būtiskas atšķirības iedzīvotāju kompozīcijā veido dažāda reliģiskā piederība. Tā slēpj arī etnisko dažādību. Piemērs ir pie varas esošie alavīti. Tā skaitās viena no šiītu islāma sektām,” skaidro profesors. Taču antropologi uzskata, ka viņi ir priekšteči bijušajiem kanaāniešiem jeb feniķiešiem, kas dzīvoja Izraēlā un tagadējā Sīrijā un Libānā vēl pirms ebreju ienākšanas šajās zemēs otrajā gadu tūkstotī pirms kristīgās ēras. Daļa no viņiem varētu būt arī seno hetu pēcteči, no kuriem daži paleolingvisti atvasina baltu izcelsmi. Savā reliģiskajā doktrīnā viņi ir tuvi Irānas šiītu islāmam. Pārējie Sīrijas iedzīvotāji ir piederīgi arābu piekoptajam sunnītu islāmam. Jāatgādina, ka arābi iekaroja Sīriju tikai 7. gs. No senākām reliģijām Sīrijā ir arī Austrumu kristieši, kas izplatīti no turienes līdz pat Indijas Keralai. Kristīgie sīrieši arī pieder tautai, kas dzīvojusi tur pirms arābu ienākšanas, un tie ir seno asīriešu pēcteči. No šejienes arī radies Sīrijas nosaukums. Viņi glabā aramiešu valodas (tajā runāja Jēzus) tradīcijas. Sīrijā dzīvo arī krustnešu pēcteči, kam ir eiropeiski (itāliešu un franču) uzvārdi, runā arābiski, bet pieder maronītu kristietībai, kas ir orientalizējies katolicisms.

 

Aiz reliģiskās piederības Tuvajos Austrumos slēpjas ļoti dažāda kultūra un vēsture, tātad dažāda etniskā identitāte. “Alavīti ir labi administratori un karotāji, un šīs īpašības viņiem palīdzējušas nākt pie varas. Cauri gadsimtiem Sīrija bijusi samērā iecietīga valsts, piemēram, pirmā Damaskas kalifa Muāvijas sieva bija kristiete,” stāsta L. Taivans.

 

Taču mūsdienās situācija mainījusies. “Viena no Sīrijas problēmām ir milzīgais bēgļu skaits, kas uzturas Sīrijā, – viens divi miljoni, pēc dažādiem datiem, no 22 miljonu iedzīvotāju kopskaita. Palestīnieši, kas atstājuši savas teritorijas, veidojoties Izraēlas valstij, ir agrākais bēgļu slānis,” teic profesors. Viņš skaidro, ka liela daļa bēgļu – īpaši Palestīnas izcelsmes – nespēj integrēties un gaida, kad kritīs Izraēla, turklāt viens no iemesliem ir arābu valstu nevēlēšanās dot viņiem pilsonību. “Jau ceturtā paaudze gaida atgriešanos Izraēlā, nestrādā, dzīvo no pabalstiem, kurus gādā ES un ASV. Daļa no viņiem pievienojas teroristu organizācijām,” stāsta profesors.

 

Alavīti veido bāzi

Sīrijas notikumu starptautiskā nozīme saistīta ar esošās konstrukcijas izjukšanu, kas draud ar haosu Sīrijā un apkārtējās zemēs. “Ja režīms mainīsies, Izraēlai draudi var samazināties. Tad, iespējams, Libānā esošā teroristiskā bruņotā organizācija “Hezbollah” varētu zaudēt savu Sīrijas ieroču kanālu no Irānas,” teic L. Taivans. Sīrijas alavītu rokās pašlaik ir administratīvā un militārā vara. Viņu sabiedrotie ir kristīgie, kuru rokās ir ekonomika. Ja būs izmaiņas varā, investīcijas “bēgs” no Sīrijas. “Alavīti to labi saprot, tādēļ pašlaik veido sev bāzi tur, kur 1919. – 1920. gadā bija viņu valsts – kalnos uz ziemeļiem no Libānas. Viena no prognozēm ir, ka Sīrija sadalīsies, jo tā ir mākslīgs veidojums,” teic profesors. Ja Asada režīms kritīs, pēc profesora domām, viņa vietā var nākt cits “valdnieks”, jo islāma politiskā kultūra ir autokrātiska.

 

“Nomainot Asadu, karojošās puses izvirzīs savus cilvēkus, un zemes politiskā nākotne atkarīga no tā, vai viņi spēs vienoties. Kas nāks pie varas, nezina neviens. Irākā Sadāms Huseins bija drūms tirāns, taču pēdējie desmit gadi, kā arī senāka vēsture rāda, ka viņš vienīgais spēja turēt valsti paklausībā. Tā ir Tuvo Austrumu realitāte, ka demokrātija šeit darbojas ne īpaši labi,” teic L. Taivans.

 

“Dažādas Sīrijā esošas nemierīgās grupas var pārvākties uz Irānu un Krievijai ir bail, ka tās neiesaistās Kaukāza lietās,” saka profesors. Krievija zaudē pēdējo un vienīgo sabiedroto Tuvajos Austrumos, turklāt Krievijas intereses Sīrijā saistītas ar to, ka tajā atrodas šīs valsts militārā atbalsta bāze pie Vidusjūras. Sīrijā dzīvo ap pusmiljons ar Krieviju saistītu cilvēku, piemēram, speciālisti un cilvēki jauktajās laulībās. Valdošās partijas “Ba`ath” funkcionāri savulaik skolojušies PSRS un tā palīdzējusi Asada ģimenei tikt pie varas.

Līdzās Krievijai arī Ķīna izmantojusi veto tiesības ANO drošības padomē jautājumos par Sīriju. “Politiski Ķīnu visvairāk baida valsts izjukšanas precedents, no kā var nebūt pasargāta arī Ķīna,” skaidro profesors.

 

Liels ķīmisko
 ieroču arsenāls

Sīrijā pašlaik ir pasaulē, iespējams, viens no lielākajiem ķīmisko ieroču arsenāliem, kas lielā mērā nācis no Krievijas. “Arsenāls tagad tiek pārbīdīts pa valsti. Tas liek domāt, ka Asads to varētu lietot, un tas ir viens no uztraukuma iemesliem. Tas jau vienreiz Tuvajos Austrumos ir darīts, kad Sadāms Huseins vērsa šādu uzbrukumu pret saviem kurdu civiliedzīvotājiem,” teic L. Taivans. Jautājums ir arī par to, kas notiktu, ja ķīmisko ieroču arsenāls nonāktu teroristisko organizāciju vai nemiernieku rokās. Izlūkdienestiem ir ļoti grūti noteikt šīs pārdislokācijas virzienus.

Savukārt kaimiņos esošās Turcijas faktors ir svarīgs, jo tā sevi pozicionē ka Tuvo Austrumu lielvalsti. Tai ir arī intereses Sīrijas ziemeļrietumos, jo tur ir strīda teritorijas (Aleksandretas sandžaks), kuru pēc Pirmā pasaules kara atrāva Turcijai uzvarētājas Anglija un Francija. “Taču karš Sīrijā dara arī Turciju nemierīgu, jo tur dzīvojošie kurdi ar savām neatkarīgas valsts prasībām draud būt par nākamo posmu Tuvo Austrumu nemieru vēsturē,” stāsta L. Taivans.

Jāatgādina, ka Sīrija ir arī naftas valsts, taču tās jēlnaftas atradnes ir nelielas un iegulas iet mazumā. “Nafta tiks trešajiem – zemēm, kas ieguldījušas naudu naftas kompānijās, un lielākā no tām ir Kanāda,” skaidro profesors, taču citu interese pēc naftas tās kvalitātes dēļ neesot liela. Tādēļ doma, ka šejienes notikumos vainojamas naftas intereses, nav pamatotas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+