Mobilā versija
+2.9°C
Haralds, Almants
Ceturtdiena, 23. februāris, 2017
7. septembris, 2015
Drukāt

Sirpis un āmurs… dekorācijās (2)

Foto - Vitālijs BūcēnsFoto - Vitālijs Būcēns

Ja nemaldos, tad nacistisko un komunistisko režīmu simbolikas izrādīšana publiskās vietās Latvijā ir pretlikumīga. Es bieži braucu pa Kalnciema ielu Rīgā un esmu ievērojis ēku, kuras fasādi rotā sešas sirpja un āmura dekorācijas. Pēc Latvijas okupācijas manu tēvu un vectēvu apcietināja komunistiskā režīma pārstāvji, abus aizveda uz Krieviju un tur viņus nogalināja, tāpēc man komunistiskā simbolika ir īpaši pretīga. Ceru, ka valdība spers soļus, lai šī asiņainā režīma simbolus no publiskām vietām Latvijā aizvāktu. Vitālijs Būcēns

Rīgas domes (RD) sabiedrisko attiecību speciālists Uģis Vidauskis pastāstīja, ka ēka Kalnciema ielā 57 pieder valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” un nama pārvaldnieks ir kooperatīvā sabiedrība “Daugavgrīvas 74”. Attiecībā par padomju simbolikas atrašanos uz ēku fasādēm U. Vidauskis teica, ka šobrīd valstī neviens normatīvais akts šo lietu neregulē. “Ar likumu šo simboliku aizliegts izmantot publisku pasākumu, kā arī piketu, sapulču un gājienu laikā. Par minētā aizlieguma neievērošanu draud administratīvais sods,” pastāstīja RD pārstāvis. Šāda padomju simbolika dažviet ir saglabājusies uz ēkām un objektiem, kas būvēti pagājušā gadsimta pēckara gados. Katrs ēkas īpašnieks vai apsaimniekotājs var brīvi lemt, ko darīt ar šo simboliku. Padomju simbolika vēsturiski saglabājusies arī metāla margās Daugavmalā. “Pašvaldības attīstības plānos ir krastmalu rekonstruēt. Tad arī margas nomainīs un minēto “vēsturisko akcentu” novāks,” pastāstīja U. Vidauskis.

Kad jautāju par attieksmi pret šo mantojumu Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentam mākslas zinātniekam Ojāram Spārītim, viņš teica, ka katrs gadījums ir individuāls, bet cenzēt jebkuru pagājušā gadsimta kultūras mantojumu ir ļoti dogmatiska pieeja. “Ja mūsdienu pasaulē saduras dažādi laikmeti, dažādas kultūras un tradīcijas, tad nevar noliegt savu vēsturi un pagātni, it kā tās nemaz nebūtu bijis. Jo senāka ir vēsture, jo vairāk tai ir dažādu laikmetu uzslāņojumu un vēsture kļūst bagātāka,” akcentē zinātnieks. “Ja no artefaktiem izdzēsīs simbolus, vēstures trauma kļūs mazāka? Vai tāpēc netīkamo vēstures posmu likvidēs no kalendāra?” jautā O. Spārītis. “Mūsdienu somu pilsoniskā sabiedrība ir daudz tolerantāka, jo gan ikdienišķs pilsonis, gan politiķis, gan vēsturnieks uzskata, ka viss, kas noticis uz Somijas zemes, ir tās vēsture – tajā skaitā arī tie notikumi, kuri ir atstājuši vēsturiskajā atmiņā nepatīkamas pēdas. Tieši tāpēc vēsture ir jāizprot, lai arī vēstures traumas uztvertu kā vēsturi, nevis kā agresiju pret mūsdienu pilsoni.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Es pēdējo reizi, kad biju atbraucis mājās, uz Latviju (Lieldienās), šos Padomju savienības atribūtus, simbolus redzēju, braucot no Lidostas uz Rīgas centru. Nu tas ir vāks! Pēc kā izskatās tā Kalnciema iela! Cik briesmīgas mājas, būdas. Ko tas āŗzemnieks padomā, ieraugot šo visu!?? Tālāk jau pa Kalnciema ielu braucot, tur tas veco būdu, atjaunoto mājeļu kvartāliņš. Nu es tur nesaskatu neko izcilu, vērtīgu Latviešiem! Un pēc tam aiz Emīla Dārziņa vidusskolas, kad pagriež pa labi. Tur tā šausmīgā māja, ielām ieskauta! Tāda sajūta, ka Rīgā, Pārdaugavā karš ir bijis. Tāpat kā Ukrainā. Tur blakus jau kanālam, kur kādreiz kuģīšu stāvieta bija. Un kapēc šie Padomju savienības simboli vēl joprojām nav likvidēti tur blakus Kalnciema ielas tiltam?! Apakšā Torņ kalna stacija. Ārzemnieki ierodoties pirmo reizi, noteikti cenšas ieraudzīt: Varbūt sarkanais karogs vēl plivinās! Jo viņi Lielāko daļ mūs uzskata par krieviem, krievija.

  2. Spārīša kungs runā aplamības. Lai tik viņš pamēģina kādam žīdam, vienalga kurā pasaules malā, iestāstīt, ka viņam vajag savas tautas “vēstures traumas uztvert kā vēsturi” un akceptēt kāškrustu publiskās vietās.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Veselības aprūpes sistēmas grumbainie ceļi

Pēdējo nedēļu laikā veselības ministrei Andai Čakšai vai katru dienu nākas skaidroties saistībā ar mediķu algām. Vakar intervijā LTV ministre teica, ka zemā atalgojuma dēļ spriedze un satraukums jūtams daudzās medicīnas specialitātēs, ne tikai dzemdību iestādēs un nodaļās. Nepietiekamā finansējuma dēļ daudzviet trūkst mediķu un pasliktinās veselības aprūpes pieejamība sabiedrībai. Māra Kučinska vadītā valdība ir apsolījusi veikt reformas veselības aprūpes sistēmā, un šopavasar tiek gaidīti risinājumu varianti. Veselības ministrijai uzdots līdz 1. aprīlim iesniegt izskatīšanai ziņojumu par slimnīcu kartējumu, par cilvēkresursu attīstības plānojumu, izmaiņām veselības aprūpes sistēmas pārvaldībā utt.

Kam primāri jānovirza valsts budžeta pieaugums tuvākajos gados?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (8)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+