Ekonomika
Īpašums

Sirsniņmāju modernizācijai līdzekļi jāmeklē pašiem 16

Foto – Gundega Skagale

Pēc tam kad “Latvijas Avīze” rakstīja, ka pilsētu un ciemu teritorijās individuālās kanalizācijas sistēmas, arī sirsniņmājas, būs jāreģistrē un jāpārveido atbilstoši vides prasībām, daudzi lasītāji sašutuši zvanīja uz redakciju, saskatot šajā nodomā valsts un veiklu biznesmeņu vēlmi iedzīvoties. Tostarp arī mums ziņoja, ka Līvānos situācija ir pavisam katastrofāla – pilsētas centrā par vienīgo bezmaksas tualeti veikalā “Maxima”, kuru izmantoja “tantiņas”, lai vismaz reizi dienā apmeklētu labierīcības, tagad jāmaksā, bet pilsētas vadība domā tikai par atpūtas soliņu ierīkošanu, nevis sirsniņmāju pieslēgšanu pie centralizētās kanalizācijas.

Izrādās, situācija šajā Latgales pilsētā nav tik bēdīga. Veikalā “Maxima” par tualeti tiešām jāmaksā 20 centi, taču turpat pāri ielai ir “Rimi”, tur tualetes joprojām ir pieejamas bez maksas. Arī sirsniņmājas vismaz pilsētas centrā nav nemaz tik viegli ieraudzīt. Sausās āra tualetes vairāk meklējamas tuvāk pilsētas robežām, kur iemītnieki lielākoties ir pensijas gados un dzīvo nerekonstruētās koka ēkās. Situācija līdzīga kā jebkurā citā Latvijas pilsētā.

 

“Savā mājā nevienu nelaidīšu!”

“Kas vēl nebūs! Ja nāks pārbaudītāji un liks maksāt, es sirsniņmāju nedomājot nojaukšu! Tāpat tur turu tikai dārza instrumentus. Tā ir noliktava! Ja ir vajadzība, eju mājās, tā man aiz dzelzceļa desmit minūšu gājienā,” sašutusi teic Līvānos vasarnīcu teritorijā sastaptā Alevtina. Viņas dārza māja, divstāvu ķieģeļu ēka, uzbūvēta tā saucamajā Dubnu viensētu mikrorajonā, kur pagaidām nav nodrošināta pilsētas kanalizācija, tāpēc privātmāju iedzīvotāji izlīdzas kā nu kurš. Kāds pagalmā aiz kāpostiem un dillēm uzslējis tradicionālo sirsniņmāju, cits, bagātāks, izbūvējis lokālu kanalizācijas sistēmu ar septiķi.

Jāņa ielā, turpat netālu, sirsniņmājas gan velti meklēt, katrai savrupmājai izbūvēta vietējā kanalizācijas sistēma. “Sākumā bija runa, ka varētu pievilkt pilsētas centralizēto kanalizāciju, bet mūsu rajons nolēma atteikties. Jo mums katram jau sava sistēma izbūvēta. No sākuma viņi uzliek asfaltu, ko 30 gadu gaidījām, un tad izdomā kanalizāciju būvēt. Ar kuru galu pašvaldība domā? Es negribu, ka manā mājā tagad nāk sveši cilvēki un visu skatās,” teic trešās mājas iemītniece. Kanalizācijas sistēma ēkā izbūvēta jau pirms trīsdesmit gadiem. Divas reizes gadā bedre tiek tīrīta. Mašīnas izsaukšana par reizi maksājot tuvu 100 eiro. “Veļasmašīna, trauku mazgāšana, dušas, viss ūdens iet uz krātuvi,” teic saimniece, kas ar bažām gaida ateju reģistratorus. Par tiem pagaidām dzirdētas tikai baumas un skaidrības nekādas.

Anatolijs, redzot svešus cilvēkus uz savas ielas, pārtrauc rūcināt zāles pļāvēju un, vaicāts par sirsniņmāju, atsmej, ka viņam ir civilizācija – tualete mājā un kanalizācija tiek savākta betonētā bedrē. “Skat, re, kur mana lūka. Mašīna divas reizes pa gadu piebrauc, mums, divatā dzīvojot, jau nav daudz. Par vienu izvešanas reizi jāmaksā 17 eiro.” Anatolijs gribētu pieslēgties centralizētajai kanalizācijas sistēmai, taču līdz šai pilsētas daļai tā nav ievilkta. Viņu nebiedē iespējamais izmaksu pieaugums – “pirms tam dzīvojām pilsētā un katru mēnesi maksājām par kanalizāciju. Te arī samaksātu. Tas ir labāk nekā mocīties kā tagad”.

Jelgavas ielā pie necila koka namiņa ar 56. numuru puķu dobi ravē Terēzes kundze. Viņai, tāpat kā Anatolijam, tualete ierīkota mājā un kanalizācija tiek savākta betonētā bedrē, bet, lai pieslēgtos centralizētajai kanalizācijai, ar 180 eiro pensiju ir pārāk maz. “Es nezinu, vai man ir hermētiska vai ne, bedre būvēta jau padomju gados, kā visiem. Bet maksāt 500 vai 600 eiro par pieslēgšanos pie pilsētas trubas man ir pārāk daudz. Tā ir laupīšana!” Kundze rāda, ka kaimiņi arī nav pieslēgušies, jo pensijas ir mazas. Par kanalizācijas izvešanu viņai jāmaksā 11 eiro.

 

Valsts atbalstu nesola

“Daļai iedzīvotāju tiešām trūkst naudas, lai pieslēgtos, bet daļa to negrib darīt, sakot, ka akā ūdens garšīgāks. Tas nekas, ka kaimiņu pagalmā ateja, kad ir augsts gruntsūdens, plūst pāri malām. Vajadzētu pieņemt valstī likumu, ka centralizētajai kanalizācijai, kur tā izbūvēta, ir jāpieslēdzas obligāti, tad reiz būtu kārtība,” spriež Līvānu novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers.

Daļā pilsētas jau ir izbūvēta centralizētā kanalizācijas sistēma, daļā vēl ne. Drīzumā novadā plānots pieņemt saistošus noteikumus, kas regulēs lokālo kanalizācijas sistēmu reģistrāciju. “Tuvāko gadu laikā ceram visu sakārtot,” piebilst Līvānu amatpersona. Tā kā katra otrā mājsaimniecība, kurai ir iespēja pieslēgties pie centralizētajiem tīkliem, to nedara, pašvaldība plāno maksāt trūcīgajām personām dotāciju, lai veicinātu pieslēgšanos – daudzbērnu ģimenēm un invalīdiem līdz 800 eiro, pārējiem – līdz 500 eiro. Ir atcelta arī samaksa par būvatļaujas izņemšanu.

Taču pagaidām Līvānos lēmums par trūcīgo mājsaimniecību pieslēgšanu pie centralizētās kanalizācijas nav pieņemts. Arī citās pilsētās un ciemos, kur centralizētās kanalizācijas un ūdensvadu sistēmas izveidei pēdējos gados investēti Eiropas fondu miljoni, iedzīvotāji turpina lietot ierastās kanalizācijas nosēdakas un bedres un centralizētajiem tīkliem klāt neslēdzas.

Valsts budžetā, kā arī Eiropas Savienības fondu finansējuma ietvaros nav paredzēts finansiālais atbalsts, lai ierīkotu pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tā savukārt skaidro Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) ierēdņi. Viņi arī norāda, ka pašvaldības var veicināt šādu pieslēgumu izveidi vairākos veidos, piemēram, samazinot nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) mājsaimniecībām, kas izlēmušas pieslēgties centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, daļēji sedzot pieslēgumu izveides izmaksas (neatmaksājamas) no saviem līdzekļiem vai arī sākotnēji sedzot visas izmaksas no saviem līdzekļiem un ļaujot norēķināties par pieslēgumu izbūvi ilgākā laikā periodā.

Atgādināsim, ka kopš jūlijā spēkā stājušies jauni noteikumi, kas paredz reģistrēt pašvaldībā ēku individuālās kanalizācijas sistēmas, kurās notekūdeņu savākšanai vai attīrīšanai izmanto rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kā arī septiķus un krājtvertnes, proti, jebkāda veida rezervuārus, nosēdakas vai izsmeļamās bedres, pārvietojamās vai sausās tualetes.

Tualetes obligāti būs jāreģistrē tikai pilsētu un ciemu iedzīvotājiem. Turklāt katra pašvaldība var noteikt ciemus, kuru iedzīvotājiem sirsniņmājas nebūs jāreģistrē. Līvānu novadā, piemēram, plānojumā robežas noteiktas septiņiem ciemiem, savukārt pārējie 186 Līvānu novada ciemi ir lauku apdzīvotas vietas bez noteiktām robežām. Līdzīga situācija ir arī Preiļu novadā, kur dominē skrajciemi (sādžas).

Ja māja ir lauku teritorijā, proti, ārpus ciema vai pilsētas, tualete nekur nav jāreģistrē. Lai gan tāpat jārūpējas, lai saražotais “zelts” nenokļūtu tuvējās upītēs un akās un tiktu regulāri izvests uz attīrīšanas iekārtām.

 

Kā notiks reģistrēšana un uzraudzība?

VARAM skaidro, ka tualešu reģistrācija nozīmē to, ka mājas īpašniekam vietējai pašvaldībai būs jāiesūta informācija vismaz par adresi, kurā sistēma atrodas, īpašnieku un sistēmas veidu (vai konkrētajā adresē atrodas un tiek izmantotas lokālās attīrīšanas iekārtas vai septiķis vai krājtvertne).

Reģistrāciju organizēs pašvaldība, kurai jānorāda, kādā veidā un kur šis reģistrācijas pieteikums jāiesniedz (noteikumi paredz iespēju to darīt klātienē, pa pastu vai elektroniski). Reģistrācija ir jāizdara vienu reizi, informācija atkārtoti jāsniedz tikai tad, ja mainās īpašnieks, izmantotā sistēma vai tā vispār tiek likvidēta, piemēram, ierīkojot pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

Tiem septiķu un krājtvertņu īpašniekiem, kas izmanto asenizatora pakalpojumus uzkrāto notekūdeņu izvešanai, noteikumi prasa saglabāt darījumu apliecinošus dokumentus divus gadus un pārliecināties, ka notekūdeņi nesatur tādus piemaisījumus, kā dēļ asenizators tos nespēj pieņemt.

“Tiem, kas arī līdz šim regulāri izveda notekūdeņus no krājbedrēm un nepieļāva to iesūkšanos augsnē vai pārplūdes, septiķus lietoja kopā ar filtrācijas laukiem, citu izmaiņu nav,” skaidro VARAM. Bet tiem, kas nav bijuši tik apzinīgi, jārēķinās ar jaunām prasībām. Ja tiek izmantotas lokālās attīrīšanas iekārtas – jāskatās, lai tās tiek ekspluatētas atbilstoši ražotāja tehniskajai dokumentācijai, un jāveic regulāra apkope (reizi gadā vai atbilstoši ražotāja nosacījumiem). Ja gadās avārija, pēc tās jāveic ārkārtas apkope. Par veikto apkopi jāinformē reģistra uzturētājs.

Ja tiek izmantots septiķis – tam jābūt filtrācijas laukam (to jau sen prasot arī būvnormatīvi), turklāt uzkrātie nosēdumi jānodod asenizatoram. Ja tiek izmantota krājbedre – tai jābūt hermētiskai (lai notekūdeņi neiesūcas pazemes ūdeņos) un savāktie notekūdeņi jānodod asenizatoram.

Ja izmantotā decentralizētā kanalizācijas sistēma pašlaik neatbilst prasībām, tad ir doti gandrīz pieci gadi – līdz 2021. gada 31. decembrim, lai visu sakārtotu. Lokālajām attīrīšanas iekārtām nepieciešamās tehniskās dokumentācijas ieguvei un atbilstības pārbaudei dots laiks līdz 2020. gada 1. janvārim (2,5 gadi).

Šādas prasības jaunbūvēm ir loģiskas, taču nav saprotams, kāpēc reģistrāciju un dokumentu kārtošanu attiecina uz gadiem, gadu desmitiem izmantotām izbūvētām sistēmām. Ja kāds piesārņo vidi vai kaimiņa aku, tad šādas kanalizācijas īpašnieku var saukt pie atbildības arī pēc esošajiem likumiem.

 

Galerijas nosaukums
LA.lv