Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
20. decembris, 2015
Drukāt

Šis gads Zemgalē – Saeimas deputāta Liepiņa “kriminālā” deklarācija, kaislības ap rūpnīcu Kalnciemā, četras tonnas beigtu zivju (1)

Foto-LETAFoto-LETA

Dainis Liepiņš

Zemgalē šogad sabiedriskas kaislības izraisīja vairāki jaunu ieceru un projektu plāni – gan akumulatoru pārstrādes rūpnīcas iecere Kalnciemā, kas nonāca līdz tiesvedībai ar pašvaldību, gan pie Tukuma esošās lidostas “Jūrmala” apsaimniekotāju problēmas. Plašu rezonansi guva Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa deklarācijas krimināllieta, maza bērna pazušana mežā, ekoloģiskā katastrofa Šlokenbekas ezerā un citi.

Šogad krasas pārmaiņas piedzīvoja Latvijas Reģionu apvienības Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa tiesvedība, kurā viņš apsūdzēts par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā saistībā ar deklarēšanās kļūdām. Tās viņš pieļāvis no 2010. līdz 2012.gada jūnijam, taču nekādus zaudējumus valstij vai Liepiņam šīs kļūdas nav radījušas. 17.septembrī Jelgavas tiesa Liepiņu atzina par nevainīgu un pilnībā attaisnoja. Prokuratūra pārsūdzēja spriedumu un Zemgales apgabaltiesa atzina Liepiņu par vainīgu, nolemjot viņu sodīt ar 1080 eiro naudas sodu. Liepiņš notiesājošo spriedumu dēvē par absurdu un to pārsūdzēs Augstākajā tiesā. Ja īstenotos teorētiskā iespēja un stātos spēkā notiesājošais spriedums, Liepiņš zaudētu Saeimas deputāta mandātu.

Jelgavas novadā šogad kaislības izvērtās Kalnciemā – vieni novada politiķi un daļa kalnciemiešu priecājās par jaunas ražotnes un darbavietu ideju, citi – gan pašvaldībā, gan starp iedzīvotājiem – pauda bažas par iecerētās akumulatoru rūpnīcas iespējamo vides apdraudējumu. Jelgavas novada dome 28.janvārī nolēma atļaut SIA “Eco Lead” Kalnciema pagastā veidot nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu. Desmit Kalnciema aktīvistu šo lēmumu apstrīdēja tiesā, taču Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nams noraidīja viņu prasību. Investori piedraudējuši ar zaudējumu piedziņu, ja spriedums tiks pārsūdzēts. Jau šā gada rudenī rūpnīcai bija jāsāk darboties, bet tiesvedību dēļ tas nenotika.

Vairāki sarežģījumi šogad piemeklēja lidostas “Jūrmala” (Tukuma lidostas) apsaimniekotājus, kuri rudenī mainīja savu nosaukumu no SIA “Tukums Airport” uz SIA “Sky Port”. Februārī Engures novada dome pieņēma lēmumu par atļauju paplašināt lidostas darbību. Taču protestējošo tukumnieku grupa to apstrīdēja Administratīvajā tiesā, kas atcēla pašvaldības lēmumu. Dome ņēma vērā tiesas spriedumā norādītās nepilnības, un decembrī atkārtoti nolēma akceptēt lidostas darbības, kas nozīmē lidostas ēkas un izbūvētās infrastruktūras lietojumu bez pašreizējā lidojumu skaita palielinājuma saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un Vides pārraudzības valsts biroja atzinuma nosacījumiem. Savukārt Civilās aviācijas aģentūra pavasarī bija saņēmusi informāciju no divām valsts drošības iestādēm, kurā norādīts, ka SIA “Sky Port” līdzīpašnieks neatbilst likuma “Par aviāciju” prasībām jeb rada draudus drošībai, tāpēc CAA uzņēmumam anulējusi lidlauka apliecību. Lidlauka apsaimniekotāji turpina veidot un attīstīt aviācijas muzeju, kā arī izstrādāt jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, kurš ir tapšanas procesā.

10.jūlija vakarā Tukuma novada dome izsludināja ārkārtas stāvokli attīrīšanas iekārtās “Tīle” un Slocenes upē saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavezerā. No ūdens tika izceltas četras tonnas beigtu zivju. Lielākie notekūdeņu radītāji AS “Tukuma piens” un SIA “Puratos Latvia” – par 30% nācās samazināt notekūdeņu piesārņojumu. 17.augustā tika konstatēta situācijas stabilizēšanās attīrīšanas iekārtās, un ūdens Slocenes upē un Šlokenbekas Dzirnavezerā jau bija labas kvalitātes. Uzņēmēji uzstāja, ka ka pašvaldībai un tās uzņēmumam SIA “Tukuma ūdens” ir jārisina attīrīšanas jaudas palielināšana. Valsts vides dienests aprēķināja videi nodarīto kaitējumu 9401 eiro apmērā, kas gan pagaidām nav piemērots sods SIA “Tukuma ūdens” vai pašvaldībai, un zaudējumu aprēķins attieksies uz vainīgo, kas tiks noskaidrots kriminālprocesā.

Augustā teju visu Latviju apceļoja ziņa, ka Engures novadā, Klapkalnciemā, pazuda divus gadus vecs bērns, kas bija nomaldījies mežā. Bērna meklēšanā bija iesaistīti Valsts policijas darbinieki, Zemessardzes, Engures novada un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas un VUGD darbinieki, tāpat piedalījās brīvprātīgie – kopumā bērnu meklēja ap 500 cilvēku. Meklēšanā piedalījās arī kinologi. Tūristu ģimene – Vācijā dzīvojoši ASV pilsoņi – bija iebraukusi un piestājusi mežā, lai palasītu ogas. Tikmēr pazuda viņu bērns, kurš pēc mežā pavadītas nakts tika atrasts plkst.6 no rīta. Bērns bija nobijies un noguris. Viņš bija nogājis salīdzinoši nelielu attālumu – aptuveni pusotru līdz divus kilometrus.

Ap Eiropas sliežu platuma “Rail Baltica” projektu asas diskusijas un vietējo iedzīvotāju pārdzīvojumi radās Bauskas novadā, mazāk Iecavas novadā, bet Zemgales tuvumā arī Baldones novadā. Iecavas novada pašvaldība bija gatava protestēt pret “Rail Baltica” noteikšanu par nacionālās nozīmes objektu, lai aizstāvētu savu iedzīvotāju intereses, taču Satiksmes ministrijā paustā iespēja bija radījusi lielāku satraukumu, nekā pati trases plānošana, jo atkārtotā sabiedriskās apspriešanas sanāksmē novembrī Iecavas novada iedzīvotājiem nav bijis iebildumu pret dzelzceļa trasi un daudzi interesējušies par lietvedības procesiem. Savukārt Olaines novadu šī trase skarot tik mazā mērā, ka ažiotāžu tā nebija radījusi. Sarežģītāk ar trases plānošanu bijis Baldones novadā, kur gan pašvaldību, gan iedzīvotājus satrauca tas, kā dzelzceļa līnija ietekmēs radioaktīvo atkritumu glabātuvi “Radons”, kāda būs sociālekonomiskā ietekme, kā varēs nokļūt līdz Baldones novada centram, jo trase pārdala vienu ciematu. Daudz protestu trases sākotnējais plānojums izraisīja Bauskas novadā, kur “Rail Baltica” trase šķērsoja daudzus īpašumus, kuru daļas kļūtu saimniekiem nepieejamas. Tomēr novembrī Bauskā notikušajā sabiedriskās apspriešanas sanāksmē bija ieradušies vairāk nekā 60 cilvēku, un kopumā vairums konstatējis, ka ir ņemti vērā agrākie iebildumi un prasības. Sapulcē apsprieda vibrāciju un trokšņu ietekmi, kā arī transporta plūsmu būvniecības procesā. Vairums sapulces dalībnieku secināja, ka piedāvātā trases alternatīva ir pieņemama. “Rail Baltica” plānotāji esot ņēmuši vērā ieteikumus un kā prioritāro izvēlējušies to trases novietojumu, kas skartu mazāk īpašumu, lauksaimnieciskās zemes un vairāk tiktu izvietota mežu teritorijās. Savukārt Bauskas novada dome nosūtīja oficiālu vēstuli prezidentam, Saeimai, Satiksmes ministrijai un citām struktūrām par Bauskas apvedceļa posma izbūvi, jo tādu vajadzību radīšot “Rail Baltica” būvniecība.

Satraukumu sabiedrībā izraisīja notikums, kad aizdomās par netiklu darbību veikšanu ar desmit mēnešus vecu meitenīti 22.augustā Kokneses novada Iršu pagastā tika aizturēts 1961.gadā dzimis vīrietis – cietušā mazuļa mātes draugs. Pret vīrieti tika sākts kriminālprocess. 2.septembrī cietušo meitenīti izrakstīja no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, taču viņa ar vecāko brāli tika nogādāti ģimenes krīzes centrā, jo 1.septembrī Kokneses novada bāriņtiesa mātei nolēma uz laiku pārtraukt aizgādības tiesības, kuras vēlāk neatjaunoja. Savukārt Labklājības ministrija piemēroja naudas sodu Kokneses novada Sociālā dienesta vadītājai saistībā ar konstatētajām neatbilstībām šīs ģimenes uzraudzības procesā. Arī pašvaldība atzina kļūdas Sociālā dienesta vadītājas darbā, taču nevēlējās sociālā dienesta vadītāju atlaist. Pašvaldība atzina, ka viena no lauku pašvaldību problēmām ir sociālo darbinieku trūkums, tāpēc Labklājības ministrija varētu izvērtēt prasību pārskatīšanu sociālo darbinieku kvalifikācijai.

Novembrī Bauskas novada dome nolēma reorganizēt trīs skolas un slēgt Mežotnes internātvidusskolu. Iedzīvotāju neapmierinātību, piketu pie domes un asas diskusijas bija izraisījusi Īslīces vidusskolas reorganizācija. Tomēr deputāti ar balsu vairākumu nolēma Īslīces vidusskolu reorganizēt uz pamatskolu, nosakot, ka reorganizācija noslēgsies 2018.gada 31.augustā. Līdzīgā periodā maza skolēnu skaita dēļ par pamatskolu reorganizēs Uzvaras vidusskolu. Niecīgs skolēnu skaits ir arī Vecsaules pamatskolas struktūrvienībā “Jaunsaules pamatskola”, kura no 2016.gada 1.augusta izglītos skolēnus tikai līdz 6.klasei. Jau agrāk izdiskustēts un tādēļ atbalstīts bija lēmums likvidēt Mežotnes internātvidusskolu.

Arī Kandavas novada pašvaldība šogad ierosinājusi apvienot Matkules sākumskolu un Vānes pamatskolu, izveidojot Vānes pamatskolu. Citos novados savukārt bažas par reorganizāciju nepieciešamību nākotnē radīja valdībā apspriestā iecere lauku skolās palielināt minimālo 10.klases skolēnu skaitu līdz 14 skolēniem. Vecumnieku novada un Tērvetes novada pašvaldību vadītāji pauda, ka šāda kārtība varētu būt diskriminējoša attiecībā uz pierobežas skolām. Ja citviet skolēnu skaits ir lielāks pateicoties kaimiņu novadu bērniem, tad pierobežas skolas ir citādā situācijā, jo tās nevar kļūt pieejamas citas valsts bērniem. Tādas skolas ir, piemēram, Augstkalnes vidusskola Tērvetes novadā un Skaistkalnes vidusskola Vecumnieku novadā, kura atrodas pie pašas Lietuvas robežas. Jaunās prasības 10.klašu atvēršanai Vecumnieku novadā varot radīt vidusskolas plūsmu slēgšanu divās novada vidusskolās, savukārt Vecumnieku vidusskola, kurai būtu jāuzņem vairāk bērnu, to nav spējīga izdarīt telpu trūkuma dēļ.

4.februārī VAS “Latvijas Dzelzceļš” atklāja līdz šim vērienīgākā, vairāk nekā 100 miljonus eiro vērtā projektā uzbūvēto otro sliežu ceļu posmā Skrīveri-Krustpils, kas ļauj ievērojami palielināt vilcienu caurlaides spēju, kustības ātrumu un drošību virzienā no Krustpils līdz Rīgai. Līdz ar šī sliežu ceļa izbūvi Koknesē, Pļaviņās un Aizkrauklē uzlabojusies vide un infrastruktūra, sakārtoti peroni, dzelzceļa šķērsošanas vietas. Savukārt Koknesē saņemtas iedzīvotāju sūdzības par pastiprinātu troksni. Daļa iedzīvotāju izteikuši neapmierinātību par palielināto trokšņu līmeni, kas ievērojami pārsniedz pieņemamās normas. Arī Pļaviņu iedzīvotāji priecātos par dzelzceļa trokšņu slāpēšanas sienu visas pilsētas garumā.

Gada nogalē par savdabīgu pārsteigumu saviem iedzīvotājiem parūpējās Dobeles novada pašvaldība. Galvenās Ziemassvētku egles vietā pilsētā uzstādot māksliniecisku instalāciju no plastmasas. Tas pašvaldībai izmaksājis aptuveni 2500 eiro ar visu uzstādīšanu un aprīkošanu. Kā informēja SIA “Rīgas meži”, vienas lielas, mežā augušas egles nogādāšana pašvaldībā var izmaksāt 700-1000 eiro. Kaut arī mākslīgās egles līdz šim jau bijušas Ventspilī un citur, Dobeles krāsaini izgaismotais darinājums šogad izraisīja ne tikai komentāru lavīnu sociālajos tīklos internetā, kur šo egli izsmēja vai pauda vilšanos par to, bet kāds vīrietis mēģināja to aizdedzināt. Liesmas gan apdzēstas, bet objekta salabošana to padarījusi tikai dārgāku.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kamēr Liepiņa lieta netiks izskatīta jebkur citur, tikai ne Jelgavā, tikmēr Rāviņa rokaspuiši un meitas prokuratūrā, policijā, tiesā turpinās šo bezjēdzīgo tiesas procesu!!! Turies Daini un atceries, ka tu esi kā cerību stars, ka Rāviņa banda reiz tiks patriekta!!!

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+