Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. marts, 2016
Drukāt

Šis pavasaris graudkopjiem būs sarežģīts (3)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Neraugoties uz aukstajām naktīm, Kurzemē un Zemgalē agrīnās graudaugu šķirnes jau atsākušas veģetāciju, kamēr Vidzemē un Latgalē laukus vēl klāj sniegs, augsne virskārtā ir pārāk mitra, līdz ar to sezona zemniekiem varētu izvērsties sarežģīta, prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

“Rudens ziemājiem bija sarežģīts – sausuma dēļ veidojās nevienmērīgi sadīgstoši tīrumi, oktobrī bija spēcīgas salnas, kuru dēļ augiem parādījās pirmie bojājumi. Rudens izvērtās garš un silts, augi paspēja atkopties un sagatavoties ziemai, kura iestājās tikai janvāra sākumā. Patlaban ir reģioni Vidzemē un Latgalē, kur graudaugiem apsalušas lapas, kas atradās tālāk no augsnes. Kurzemē un Zemgalē ziemāji ir labā stāvoklī un pirmajās siltajās dienās jau gatavojas atsākt veģetāciju. Ir pazīmes, kas liecina, ka agrīnākās šķirnes jau to ir izdarījušas,” sacīja Gulbe.

Viņa atzina, ka arī ziemas rapša laukos situācija ir dažāda. Nesabalansēti mēslotie augi jau rudenī cietuši no oktobra sākuma salnām, un bojājumi pastiprinājās reģionos, kur janvāra sākumā nebija sniega. Vēl smagāk ir cietuši rudenī pāraugušie ziemas rapši. Arī ziemas rapsis Kurzemē un Zemgalē ir ļoti tuvu veģetācijas atsākšanai.

“Ziemāju kultūrām vēl saglabājas nopietns risks pavasara sala bojājumiem un noslīkšanai pārmitrajā augsnē. Ziemāju stāvoklis, vērtējot pa novadiem, ir ļoti dažāds. Līdz ar to skaidrs, ka atkal tuvojas sarežģīts pavasaris, kad profesionāliem agronomiem būs jāpieņem ļoti atbildīgi lēmumi par tālākajiem kopšanas darbiem,” rezumēja Gulbe.

Kā ziņots, gada sākuma bagātīgi uzsnigušais sniegs laukiem bija sava veida glābiņš, jo 2013.-2014.gadā pirms mīnus 20 grādu sala sniega nebija un sējumus izpostīja kailsals. Tas lauksaimniekiem radīja ievērojamus zaudējumus, jo daudzus laukus nācās pārsēt.

Tāpat vēstīts, ka pērn pirmo reizi Latvijas vēsturē graudu kopraža sasniegusi trīs miljonus tonnu, kas ir visu laiku rekords, savukārt vidējā ražība pieaugusi līdz 44,9 centneriem no hektāra, kas arī ir augstākā ražība Latvijas vēsturē. Tikmēr pasaulē vērojamo labo ražu un pārprodukcijas dēļ graudu vidējā iepirkuma cena turpina pazemināties, 2015.gada rudenī nokrītot līdz 148,06 eiro par tonnu, kas ir zemākā vidējā cena pēdējo četru gadu laikā.

Publicēta: 01.03.2016 10:03

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Daļa graudkopju ir modernizējuši savu tehnikas parku, ko agrāk nebija atļāvušies. Tas jau ir ieguldījums un uzkrājums citiem – ne tik veiksmīgiem gadiem. Veiksme pēdējai ražai jau arī nebija ilga – jau janvārī tie kuri nebija nofiksējuši cenu pārdotajiem graudiem – zaudēja krietnus tūkstošu, jo cenas smagi krita. Šis gads var izrādīties nedaudz sarežģītāks.

  2. Ja izdosies, tad atkal var būt rekordraža

  3. nestumiet demagoģiju
    kā sacit jāsaka lielāka peļņe nes sev līdz lielākus riskus. ziemāji atiecigi gan raža labāka gan pagarina ražas novākšanas laikus jo ātrāk ienākas…. atiecigi kopumā lielāka peļņa, bet ari riski lielāki. vienu gadu būs citu gadu nebūs. graudkopjiem pēc pagāšgada ražas vispār grēks muti virināt. ražas gados veido uzkrājumu kas kompensē neražas gadus neviss dzīvo no rokas mutē

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+