Šis trakais pokemonu gads: 2016. gada notikumu apskats 0
Aizvadītais gads pierādīja, ka dažkārt kļūst iespējams tas, ko vairākums sākotnēji uzskatīja par neiespējamu: sākot no britu eiroskeptiķu un Donalda Trampa uzvarām līdz pat Kirova Lipmana zaudējumam
Aizdomas, ka ar šo pasauli kaut kas īsti nav kārtībā, šogad pastiprināja tā sauktais pokemonu bums: ja pat pieauguši cilvēki ir gatavi stundām ilgi klejot pa ielām un tvarstīt izdomātas būtnes, tad acīmredzot virtuālā realitāte ir labāka par to, kurā jādzīvo ikdienā. Taču šogad varējām pārliecināties, ka arī reālā pasaule nav nemaz tik garlaicīga, jo dažs labs pašmāju un starptautiskās politikas personāžs ir krāšņāks par jebkuru pokemonu.
Ministru rokāde un kreisais pacients
Latvijā gads sākās ar valdības maiņu, jo 2015. gada nogalē bija atkāpies Laimdotas Straujumas vadītais Ministru kabinets. Premjera amatā “Vienotības” pārstāvi Straujumu nomainīja zaļo un zemnieku izvirzītais Māris Kučinskis, taču nekādas būtiskas izmaiņas šis solis neradīja. Valdošā koalīcija palika iepriekšējā (ZZS, “Vienotība” un Nacionālā apvienība), bet ministru portfeļu sadalē bija dažas rokādes: Dana Reizniece-Ozola no Ekonomikas ministrijas pārcēlās uz Finanšu ministriju, viņas priekštecim Jānim Reiram tika labklājības ministra amats, kuru atbrīvojušais Uldis Augulis savukārt kļuva par satiksmes ministru.
Valdības maiņas radītais stress nenāca par labu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim: janvārī ar sirdsdarbības traucējumiem nokļuva slimnīcā, kur viņam veica sirds operāciju. Par laimi, atveseļošanās bija sekmīga un pēc pāris mēnešiem Vējonis varēja atgriezties darbā. Augustā viņš ar savu komandu atvadījās no pagaidu rezidences Melngalvju namā un pārcēlās uz atjaunoto Rīgas pili.
Vizīte pie ārsta tālejošas sekas radīja arī veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS). Viņš devās uz Latvijas Onkoloģijas centru, lai noņemtu dažas aizdomīgas dzimumzīmes, bet tas noticis ārpus rindas, turklāt Belēvičs par pakalpojumu nav maksājis. Kad informācija parādījās atklātībā, ministrs bija spiests atzīt, ka kļuvis par “kreiso pacientu”. “Mazi meli velk līdzi lielus melus, un vēl lielākus melus, tāpēc es demisionēju,” pavēstīja ekstravagantais Belēvičs, kura aiziešanu daudzi uztvēra ar neslēptu atvieglojumu.
Trukšņa šovs
Belēviča piemēram nesekoja viņa partijas biedrs, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, kuru pieķēra daudz lielākos nedarbos. Oktobrī viņu aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas izmeklēja lietu par nelikumīgu finansējumu, ko saņēmuši politiķi. Piemēram, Truksnis mitinājies miljonāra Jūlija Krūmiņa ģimenei piederošos apartamentos Jūrmalā. Skandāla dēļ Truksnis zaudēja Jūrmalas mēra amatu, taču jau pēc dažām nedēļām izmantoja iespēju tajā atgriezties, jo kādai “Saskaņas” deputātei pēkšņi pamodās “sirdsapziņa” un viņa nobalsoja par Truksni. Miljonārs Krūmiņš tikmēr kļuva par mediju zvaigzni, kurš no slimnīcas gultas sāka klāstīt gadiem krātās atziņas par Lemberga un Šķēles “noziedzīgajiem grupējumiem”. Sliktāk klājās citam šā stāsta varonim, KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam, kurš bija pieteicies konkursā uz nākamo termiņu šajā postenī, taču tika izbrāķēts līdz ar visiem pārējiem kandidātiem. Ar vairākiem piegājieniem nācās meklēt arī Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju, līdz galu galā atrada cilvēku no malas, Ilzi Cīruli, kas iepriekš strādāja apdrošināšanas nozarē.
Kapu tramvaja sāga
Par vēl vienu nebeidzamu sāgu parūpējās Rīgas dome, kas ķērās pie Krišjāņa Barona ielas remonta. Sociālo tīklu iemītniekiem tas deva iespēju uzsākt neklātienes sacensību, kurš pamanīs vairāk nejēdzību būvnieku darbā. Taču cīņā par lielāko nejēdzību drīz vien parādījās cits bubulis: tā sauktais kapu tramvajs, ko Rīgas dome iecerējusi būvēt uz Skanstes ielas rajonu. Idejas pretinieki uzsvēra, ka teju 100 miljonus eiro lielo finansējumu lietderīgāk būtu izmantot citu sabiedriskā transporta virzienu attīstībai, bet lielāko emocionālo pretestību izraisīja tas, ka plānotā tramvaja līnija virzītos caur Lielo kapu teritoriju. Taču nav jau tā, ka latvieši māk tikai čīkstēt un pretoties lieliem projektiem: šogad pēc vērienīgas atjaunošanas atklāja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galveno ēku un rekonstruēto Rīgas
Motormuzeju.
