Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. septembris, 2013
Drukāt

Šīs vasaras Dziesmu un deju svētkos vairākas aktivitātes īstenotas pirmo reizi

foto - Letafoto - Leta

Šovasar aizvadītajos XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos bija iespējams baudīt dažādus notikumus, un vairākas aktivitātes tika īstenotas pirmo reizi svētku vēsturē, liecina informācija valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

Sabiedrības vienotībai un atbalstot svētku dalībniekus, pirmo reizi 420 Latvijas apdzīvotajās vietās vienlaicīgi notika Dziesmu un deju svētku atklāšanas pasākums, kā arī pirmo reiz tika īstenota sociāla akcija, aicinot Latvijas pašvaldības svētku noslēguma dienā lūgt savā teritorijā esošajām iestādēm un iedzīvotājiem pacelt Latvijas valsts karogu pie publiskajām un privātajām ēkām.

Latvijas diriģentu vienotībai un metodiskam darbam tika izveidots un svētkos piedalījās Latvijas diriģentu koris, svētku nedēļā Daugavas stadionā notika četri deju lieluzvedumi, kuros piedalījās Dziesmu un deju svētku vēsturē lielākais dejotāju skaits, jo vienlaikus uz deju laukuma Daugavas stadionā atradās 603 deju kolektīvi jeb 14 764 dejotāji.

Svētku noslēguma dienā pirms svētku dalībnieku gājiena tika īstenots Dziesmu un deju svētku vēsturē apjomīgākais apvienotā pūtēju orķestra “Karoga gājiens”, kurā vienlaikus maršēja un muzicēja vairāk nekā 1000 pūtēju orķestru dalībnieki, kā arī pirms svētku gājiena pie Brīvības pieminekļa svinīgā ceremonijā tika apbalvoti 11 Latvijas izcilākie mākslinieciskie kolektīvi un pirmo reizi svētku dalībnieki varēja pretendēt uz brīvdienu.

Sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām izstrādāts vienots Risku vadības plāns, nosakot iespējamos riskus, to ietekmi, sagatavojot rīcības un prevencijas pasākumu plānu un nosakot atbildīgos risku mazināšanai vai to likvidēšanai, bet ar Dziesmu un deju svētku padomes, Mākslinieciskās padomes, sabiedriskās kārtības un drošības dienestu pārliecinošu atbalstu, svētku Deju lieluzveduma laikā un noslēguma koncerta laikā netika tirgots alkohols.

Dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā ir nepārtraukts radošā darba process, kurā sadarbojas tautas mākslas kolektīvi, profesionālie mākslinieki un tradicionālās kultūras lietpratēji. Atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas – Latvijā Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki gadu gaitā ir kļuvuši par Latvijas nacionālās kultūras un nācijas identitātes svinībām. Šo svētku laikā gan katrs Latvijas novads, gan katrs mākslas žanrs demonstrē savus sasniegumus, dodot iespēju iedzīvotājiem un viesiem iepazīt un baudīt Latvijas kultūras daudzveidīgās izpausmes. Svētki ir kļuvuši par spēcīgu mūsu tautas kopā saucēju un saliedētāju.

2013. gada svētku galvenais atslēgas vārds bija “Līgo!” (”Lai top!”), kas latviešu tautas identitātes un kultūras tapšanas vēsturē un tradīcijā ir viens no nozīmīgajiem dzīvajiem simboliem.

Kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sekmīga norise ir cieši saistīta ar starpsvētku posmu, kas ilgst piecus gadus, kura laikā Latvijas reģionos un arī latviešu diasporās ārvalstīs notiek aktīva māksliniecisko kolektīvu darbība. Gatavošanās šīs vasaras svētkiem tika sākta jau 2009. gadā. Starpsvētku posmā tika izsludināti koncepciju konkursi svētku kopīgajai idejai un svētku galvenajiem tradicionālajiem pasākumiem – deju lieluzvedumam un noslēguma koncertam, kā arī pārējiem plānotajiem svētku pasākumiem. Tika izveidots un māksliniecisko kolektīvu vidū aprobēts svētku koprepertuārs, pasūtīti jaundarbi. Svētkiem gatavojās un Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā starpsvētku posmā Latvijā aktīvi iesaistījās vairāk nekā 1600 mākslinieciskie kolektīvi.

Gadu pirms svētkiem notika visintensīvākais svētku sagatavošanas darbs – tika īstenota svētku kopīgā mākslinieciskā koncepcija, darbu turpināja svētkos plānoto pasākumu projektu darba grupas, darbu sāka organizatoriskā darba grupa, tika izstrādāta svētku biļešu politika, organizēti svētku norises nodrošināšanai nepieciešamās iepirkumu procedūras.

Nozīmīgs fakts ir tas, ka svētkiem ļoti aktīvi gatavojās arī 60 mākslinieciskie kolektīvi latviešu diasporās ārvalstīs un vairāk nekā 100 Latvijas mazākumtautību mākslinieciskie kolektīvi un individuālie izpildītāji. Ar Latvijas valsts budžeta finansējumu latviešu diasporām 2012. gadā un 2013. gadā gadā tika nodrošināts metodiskais atbalsts sekmīgai svētku koprepertuāra apguvei.

Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki šovasar Rīgā notika no 30. jūnija līdz 7. jūlijam. Svētku programma bija baudāma 45 norišu vietās. Svētkos kopā tika īstenoti 62 pasākumi, tajā skaitā 21 maksas pasākums un 41 bezmaksas pasākums.

Svētku koprepertuāra sekmīgu izpildi pasākumos nodrošināja 20 svētku koru virsdiriģenti, 14 svētku deju kolektīvu virsvadītāji, septiņi svētku pūtēju orķestru virsdiriģenti. Svētkos piedalījās arī astoņi koru goda virsdiriģenti, 12 deju kolektīvu goda virsvadītāji un viens pūtēju orķestru goda virsdiriģents. Svētkos kopā piedalījās vairāk nekā 40 000 visu paaudžu dalībnieki no Latvijas un 22 pasaules valstīm, tajā skaitā 1300 dalībnieki no latviešu diasporām un 893 ārvalstu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki. Salīdzinot ar 2008.gada Dziesmu un deju svētkiem, latviešu diasporas dalībnieku skaits šajos svētkos palielinājies par 39%, bet Latvijas mazākumtautību kolektīvu skaits – par 54%.

XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku budžets bija 3 795 865 lati, tajā skaitā 2 431 720 dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un 554 667 lati plānotie ieņēmumi no biļetēm un licencēm, tirdzniecības vietām un citiem ieņēmumiem, kā arī 809 478 latu atbalstītāju ieguldījums.

Pirmo reizi pēc svētkiem tiks rīkota arī izvērtēšanas konference, kas notiks 30. okotbrī un 31. oktobrī, piedaloties plašam sadarbības partneru lokam, kas kopā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru organizēja svētkus, tostarp pašvaldībām, svētku projektu grupu pārstāvjiem, svētku dalībniekiem, svētku koordinatoriem pašvaldībās, nevalstiskajām organizācijām. Laikā līdz konferencei sadarbībā ar AS “Citadele banka” un Latvijas Kultūras akadēmiju tiek veikti pētījumi un aptaujas, kuru rezultāti tiks izmantoti konferences darbā, kā arī nosakot turpmākos īstenojamos mērķus, organizējot 2018. gada Dziesmu un deju svētkus, kas notiks Latvijas valsts simtgades zīmē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+