Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
29. maijs, 2012
Drukāt

Šisels: Nejusties kā «maziem rūķīšiem»

sisels_publ_4

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pirmo Austrijas vēstniecību kā toreizējais savas valsts ārlietu ministrs atvēra V. Šisels. Šoreiz viņš ieradies Latvijā pēc “Baltijas foruma” padomes priekšsēdētāja Igora Jurgena ielūguma. Kopā ar I. Jurgenu V. Šisels darbojas arī sabiedriskajā organizācijā “Dialog–Europa–Russland” jeb “DER”, kas veido sakarus starp Eiropu un Krieviju.

 

Tāpat V. Šisels vada arī Austrijas Ārpolitikas un ANO biedrību. Viņš atzīst, ka ar lielu interesi vērojis, kā attīstās Baltijas valstis. Situāciju kopš 1997. gada, kad viņš šeit viesojās pirmoreiz, nevarot salīdzināt – to varot spriest pēc lielceļiem, viesnīcām, interneta pieejamības utt. “Toreiz šeit izskatījās nabadzīgi un bezkrāsaini, bet tagad šeit valda raiba daudzveidība. Jums jābūt lepniem. Ikviens var brīvi izpausties,” teica V. Šisels. Latvijai esot prātam neaptverami talanti, piemēram, mecosoprāns Elīna Garanča, kura, viņaprāt, esot labākā pasaulē. Otra lieta, ko viņš uzsvēra, ir Baltijas valstu spēja iziet no ekonomiskās krīzes. “Brīnumainā kārtā Latvijai tas izdevās. Pārējām valstīm, kam ir grūtības, no jums ir jāņem piemērs,” sacīja ārpolitikas speciālists.

Jautāts par to, kādas viņš redz Latvijas un Krievijas attiecības, V. Šisels teica, ka tas ir sarežģīts jautājums. “Ja blakus ir liels kaimiņš, tā nav viegla situācija. Mēs, austrieši, esam astoņi miljoni, bet kaimiņos vāciešu ir pāri 80 miljoniem.

 

Mēs neesam rūķīši, jūs Latvijā arī neesat rūķīši. Attiecībās ar lielām valstīm mums jābūt tādā pašā līmenī. Mums jābūt pašapzinīgiem, bet tajā pašā laikā jāpiemīt empātijai,” uzsvēra V. Šisels. “Krievijai ir intereses Baltijas valstīs, lai krieviem šeit klātos labi.

 

Tas ir leģitīmi, jo kopēja valoda ir vienojošs faktors,” teica V. Šisels, uzsverot līdzdalības un integrācijas lomu, piemēram, mācoties gan krievu, gan latviešu valodu. “Austrijā dienvidos dzīvo slovēņi, kas tur dzīvojuši vienmēr. Tā bija pretrunīga tēma Otrā pasaules kara dēļ, jo daudzi no viņiem bija slāvu partizāni. Tagad sākumskolā 40 procenti bērnu brīvprātīgi mācās slovēņu valodu,” stāstīja V. Šisels. Viņš uzskata, ka nepilsoņu jautājums ir Latvijas iekšējā lieta. Organizācijā “DER” darbojas arī bijušais Krievijas politiķis Anatolijs Čubaiss, baņķieris Pjotrs Avens, kā arī miljardieris Oļegs Deripaska. “Mēs neveidojam fondā firmu, lai lobētu kādu uzņēmēju intereses. Fondā mēs nodarbojamies ar lielām tēmām,” teica V. Šisels. Viņš skaidro, ka Eiropa un Krievija atrodas vienā kontinentā, bet eiropieši maz zinot par krieviem. “Mēs piedāvājam eiropeisku ekspertīzi un arī varam no viņiem mācīties,” skaidroja V. Šisels. “DER” rīkojis seminārus Krievijā par pensiju un banku sektora reformām, kā arī veduši krievu jauniešus uz Eiropu pieredzes apmaiņā. Ārpolitikas eksperts atzīst, ka pašlaik esot par agru spriest, kā attīstīsies situācija Krievijā, jo sabiedrībā valda uzskats, ka Dmitrija Medvedeva jaunā valdība būs reformu valdība, bet citi saka, ka notikumus galvenokārt noteiks prezidents Vladimirs Putins. “Mums tagad ir jā-
nogaida. “Vienotajai Krievijai” ir solīds vairākums Krievijas domē. Tas dod iespēju Putinam veidot reformu kursu vai arī būs saasinājums politikā. Es ceru, ka būs pirmais variants. Taču tas būs reformu kurss pēc krievu metodes. Katrai valstij ir savs ceļš, nevar visu atkārtot,” teica V. Šisels.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+