Mobilā versija
+1.3°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Trešdiena, 26. aprīlis, 2017
12. oktobris, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Jāzīmē skolotāju algu modelis uz pilnīgi baltas lapas (11)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Monika Zīle

Kādā pasakā attapīgs puika neitralizēja velnu, aizsūtīdams viņu saskaitīt smilšu graudiņus, un kopš tā brīža par nelabā uzplīšanos cilvēkiem vairs nekā nav dzirdēts. Ja nu tomēr nešķīstais vienā jaukā dienā sarežģīto pienākumu būtu izpildījis un par sevi atgādinātu, tad, lūk, priekšlikums: norīkosim pekles ragaini atmudžināt Latvijas skolotāju darba samaksas dzērkstes un iestāsies svēts miers uz laiku laikiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālisti, nozares vadītāju Mārīti Seili ieskaitot, publiskajā telpā gan mēdz lietot jēdzienu “pedagogu algu sistēma”. Bet ikvienu, kurš mēģina tās būtību saprast, jau pirmajā piegājienā piemeklē mūžameža brikšņos apmaldījušos ceļinieku izmisums. Līdztekus atskārsmei: varbūt kādreiz tur tiešām ir pastāvējusi sistēma, taču apstākļos, kad par vienādu darbu pedagogu atalgojuma šķēres sasniedz vairāk nekā 500 eiro, sistēmas piesaukšana izklausās nevietā un stipri dīvaina. Vēl jo vairāk ministres pēdējā laikā bieži uzsvērtais – pirms algu paaugstināšanas jāsakārto sistēma. Kāda un kura, atvainojiet?… Diez, pedagogu darba samaksas jaunā modeļa izstrādāšanā iesauktie vien prasmīgi tēlo vai, noslēpumaini mistisku apstākļu ietekmēti, patiešām tic, ka brīnumainas sakritības vai meditācijās gūta apskaidrība palīdzēs uzķert loģiskas kārtības pazīmes labirintos, pa kuriem kopā ar neizprotami atšķirīgi novērtētajiem skolotājiem klīst visa izglītības sistēma?…

Ar lielu interesi gaidu, kādas atziņas pēc pabūšanas šajos džungļos mums paudīs Ministru kabineta vadītāja Laimdota Straujuma, kura solījusies oktobrī darīt zināmu savu novērtējumu problēmai, kas acīmredzot atbalsosies skolotāju streikā. Tomēr lielas šaubas, vai tas vedīs pie problēmas risinājuma, iekams IZM un valdībā nav piedzimis veselīgs secinājums, ka vienreiz jābeidz lāpīt sistēmas vārdā nodēvētais ķēmīgais pedagogu darba samaksas veidojums un tā normāls tēls jāzīmē uz pilnīgi baltas lapas. Bet atkal bažas, ka varas gaiteņos pietrūks drosmes un politiskās gribas paziņot: nav jēgas tērēt miljonus, cerot piedzīvot kropļa pārtapšanu veselīgā organismā, kura elpināšanā ieguldītie līdzekļi veicinās tikai jaunus samezglojumus. Šķiet, tajos sapinusies arī pedagogu arodbiedrība – iebilstot pret vēl miglaino jauno algu modeli, skolotāju interešu pārstāvji vairās pieminēt darba samaksas un izglītības kvalitātes kopsakaru. Tiesa, tad jānonāk aci pret aci ar pedagoga darba izvērtēšanas kritērijiem, kuri tikpat izplūduši kā gaismēnas franču impresionistu gleznās, un tas nav gluži arodbiedrības lauciņš.

Izglītības sfērā ir daudz grūti šķetināmā. Taču noskaidrot, kādi iemesli devuši iespēju daļai visnotaļ skaidri izglītībai iezīmētā finansējuma – atcerieties saukli “Nauda seko skolēnam!” ? – izkliedēties vidējiem prātiem nesaprotamās skolotāju algu atšķirībās, ir iespējams. Bet velti gaidīt, ka to atklāt palīdzēs paši pedagogi. Tajā saimē lielākoties runā pusbalsī. Gan par to, ka cienījams darba stāžs ne vienmēr izrādītos pamatojums augstai darba samaksai, gan par dažās pašvaldībās iedibinātajām piemaksu tradīcijām, ko derētu aplūkot tuvplānā un skolotāju kvalifikācijas leņķī.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Vaira, vajag KVOTAS Atbildēt

    Monika, izglītībā jāievieš KVOTAS, tāpat kā medicīnā – kvotām seko zārks.

    Skolā – kvotas ir , mācu skolniekus, KVOTAS nav, sēžu un rubinu degunu, kasu ausis vai vēl kaut kur.

  2. jāparedz tajā modelī izglītību ar garantiju un tas, ka skolotājiem jāvar samaksāt skādi par savu brāķi. atšķirībā no pletīzera un kurpēm (izņemot life-time šūzes “Mephisto”!) izglītību lieto ne dažus gadus, bet visas dzīves garumā.
    ja formāli skolots cilvēks ne sūda nejēdz ne no dzīves, ne no mākslas un no sava “darba”, skolai jālabo brāķis un jāapmaksā sadarītā skāde un atraušana no ražošanas un kāposts jāiekasē
    no skolotājiem – brāķdariem.

    • Izglītību nevienam nevar ieliet iekšā, kā to var izdarīt, piemēram, ar karoti vājiniekam ielejot mutē zāļu devu veselības uzlabošanai. Ar izglītību ir tāpat kā ar brīvību- tā ir jāizcīna ar grūtu darbu, kurā piedalās ne tikai skolotājs, bet arī skolēns un skolēna ģimene. Atbrīvosimies vienreiz par visām reizēm no patērētāju pasaules uzskata radītā mīta par iespēju izglītību saņemt vai nopirkt, pašam izglītības guvējam ne mazo pirkstiņu nepakustinot.

  3. učeņu nemīlulis Atbildēt

    Jo lielāka klase, jo retāk izsauks!

    • Students > učeņu nemīlulis Atbildēt

      Jāatceras tāds sīkums, Tu mācies priekš …SEVIS, nevis priekš …učenēm!
      Drausmīgākais būs tad, ja 18 gadu vecumā, kad beigsi vidusskolu, PATS konstatēsi, ka esi …IDIOTS! nekam nederīgs- NAV zinšānu, lai stātos augstskolā vai tehnikumā/ koledžā.
      Visu mūžu taču neturēsies mammai brunčos vai pie tēva bikšu staras…
      MĀCIES un nečakarē SEV smadzenes…ka esi “učeņu nemīlulis”…

  4. Vēl pirms 20 gadiem skolotājiem tika izsniegtas lapas sīkai (pa minūtēm) sava darba uzskaitei diennakts laikā divu nedēļu garumā: cik laika stundām, cik sagatavošanās darbam (mājās, skolā, bibliotēkā, internetā utt.), cik darbu labošanai, metodiskajam darbam, kursiem, klases auzdināšanai, tikšanās ar vecākiem un sabiedrību utt. Iznāca, ka dienā brīvajam laikam tikpat kā neatlika. Bet par visu to – vien neatbilstīga samaksa vai vispār padarītais netika ņemts vērā. Gaidījām rezultātus, analīzi – nekas nenotika, čiks vien sanāca. Tas atkārtojies vēl daudzus gadus. Kur tad ir problēma? Domāšanā, naudā, neprasmē vai negribēšanā?

  5. Vēl pirms 20 gadiem skolotājiem tika izsniegtas lapas sīkai (pa minūtēm) sava darba uzskaitei diennakts laikā divu nedēļu garumā: cik laika stundām, cik sagatavošanās darbam (mājās, skolā, bibliotēkā, internetā utt.), cik darbu labu labošanai, metodiskajam darbam, kursiem, klases auzdināšanai, tikšanās ar vecākiem un sabiedrību utt. Iznāca, ka dienā brīvajam laikam tikpat kā neatlika. Bet par visu to – vien neatnilstīga samaksa vai vispār padarītais netika ņemts vērā. Gaidījām rezultātus, analīzi – nekas nenotika, čiks vien sanāca. Tas atkārtojies vēl daudzus gadus. Kur tad ir problēma? Domāšanā, naudā, neprasmē vai negribēšanā?

  6. Jā varu dot dažus vērtīgus padomus sistēmas sakārtošanai – vai būs interese? Lasi iepriekšējo…

  7. Galvenais komisijas un projektu biroji -tas ļauj darboties tajā smilšu kastē, kur daudz būvēts un nekas neiznāk – tikai jauki pavadīts laiks pie lielas naudas… Nodokļu naudas. Mūsu naudas. Tas ir IM darba stils.

  8. ” …cienījams darba stāžs ne vienmēr izrādītos pamatojums augstai darba samaksai…”
    ———
    traucē uzvaroši soļot “bļedošanai” !

  9. ja sakārtos – rebes VĒJĀ !
    Nekādā gadījumā !!!

Uldis Šmits: Gribi Eiropu, gatavojies Marinai (1)Nesenā pieredze liek būt gataviem jebkādiem pavērsieniem Francijas prezidenta vēlēšanās
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Alkohola promiles budžetā kāps

Finanšu ministrija saskaņošanai nodevusi nodokļu reformas pamatnostādnes. Reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Piemēram, vīna akcīzes nodokli plānots celt par 18% – no pašreizējiem 78 eiro līdz 92 eiro par 100 litriem. Akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% – no 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Premjers Māris Kučinskis rakstā potālā “Delfi” min, ka nodokļu likmju palielinājums galvenokārt skar produktus, “kuri iedzīvotājiem nav vitāli nepieciešami”, proti, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem”. Bet akcīze degvielai tikšot palielināta tikai tādā apmērā, “lai tam nebūtu jūtama ietekme uz tautsaimniecību”.

Vai mērķis likvidēt bērnunamus Latvijā ir sasniedzams?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+