Monika Zīle
Monika Zīle
Foto – Valdis Semjonovs

Monika Zīle: Jāzīmē skolotāju algu modelis uz pilnīgi baltas lapas 11

Kādā pasakā attapīgs puika neitralizēja velnu, aizsūtīdams viņu saskaitīt smilšu graudiņus, un kopš tā brīža par nelabā uzplīšanos cilvēkiem vairs nekā nav dzirdēts. Ja nu tomēr nešķīstais vienā jaukā dienā sarežģīto pienākumu būtu izpildījis un par sevi atgādinātu, tad, lūk, priekšlikums: norīkosim pekles ragaini atmudžināt Latvijas skolotāju darba samaksas dzērkstes un iestāsies svēts miers uz laiku laikiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālisti, nozares vadītāju Mārīti Seili ieskaitot, publiskajā telpā gan mēdz lietot jēdzienu “pedagogu algu sistēma”. Bet ikvienu, kurš mēģina tās būtību saprast, jau pirmajā piegājienā piemeklē mūžameža brikšņos apmaldījušos ceļinieku izmisums. Līdztekus atskārsmei: varbūt kādreiz tur tiešām ir pastāvējusi sistēma, taču apstākļos, kad par vienādu darbu pedagogu atalgojuma šķēres sasniedz vairāk nekā 500 eiro, sistēmas piesaukšana izklausās nevietā un stipri dīvaina. Vēl jo vairāk ministres pēdējā laikā bieži uzsvērtais – pirms algu paaugstināšanas jāsakārto sistēma. Kāda un kura, atvainojiet?… Diez, pedagogu darba samaksas jaunā modeļa izstrādāšanā iesauktie vien prasmīgi tēlo vai, noslēpumaini mistisku apstākļu ietekmēti, patiešām tic, ka brīnumainas sakritības vai meditācijās gūta apskaidrība palīdzēs uzķert loģiskas kārtības pazīmes labirintos, pa kuriem kopā ar neizprotami atšķirīgi novērtētajiem skolotājiem klīst visa izglītības sistēma?…

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Ar lielu interesi gaidu, kādas atziņas pēc pabūšanas šajos džungļos mums paudīs Ministru kabineta vadītāja Laimdota Straujuma, kura solījusies oktobrī darīt zināmu savu novērtējumu problēmai, kas acīmredzot atbalsosies skolotāju streikā. Tomēr lielas šaubas, vai tas vedīs pie problēmas risinājuma, iekams IZM un valdībā nav piedzimis veselīgs secinājums, ka vienreiz jābeidz lāpīt sistēmas vārdā nodēvētais ķēmīgais pedagogu darba samaksas veidojums un tā normāls tēls jāzīmē uz pilnīgi baltas lapas. Bet atkal bažas, ka varas gaiteņos pietrūks drosmes un politiskās gribas paziņot: nav jēgas tērēt miljonus, cerot piedzīvot kropļa pārtapšanu veselīgā organismā, kura elpināšanā ieguldītie līdzekļi veicinās tikai jaunus samezglojumus. Šķiet, tajos sapinusies arī pedagogu arodbiedrība – iebilstot pret vēl miglaino jauno algu modeli, skolotāju interešu pārstāvji vairās pieminēt darba samaksas un izglītības kvalitātes kopsakaru. Tiesa, tad jānonāk aci pret aci ar pedagoga darba izvērtēšanas kritērijiem, kuri tikpat izplūduši kā gaismēnas franču impresionistu gleznās, un tas nav gluži arodbiedrības lauciņš.

Izglītības sfērā ir daudz grūti šķetināmā. Taču noskaidrot, kādi iemesli devuši iespēju daļai visnotaļ skaidri izglītībai iezīmētā finansējuma – atcerieties saukli “Nauda seko skolēnam!” ? – izkliedēties vidējiem prātiem nesaprotamās skolotāju algu atšķirībās, ir iespējams. Bet velti gaidīt, ka to atklāt palīdzēs paši pedagogi. Tajā saimē lielākoties runā pusbalsī. Gan par to, ka cienījams darba stāžs ne vienmēr izrādītos pamatojums augstai darba samaksai, gan par dažās pašvaldībās iedibinātajām piemaksu tradīcijām, ko derētu aplūkot tuvplānā un skolotāju kvalifikācijas leņķī.