Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
28. maijs, 2014
Drukāt

Augstskolām neizdosies izbēgt no konsolidācijas

Foto - LETAFoto - LETA

Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa

Gan valsts, gan privātām augstskolām neizdosies izbēgt no konsolidācijas, jo tirgus samazinās. Vislielākajā riska zonā ir mazās privātās augstskolas ar sociālo zinātņu ievirzi.

Latvijas ekonomikas, jo īpaši izglītības nozares, bieds ir demogrāfiskā situācija valstī.

Augstskolas “RISEBA” rektore Irina Seņņikova norāda, ka 2013. gadā vidusskolu absolventu skaits samazinājās par 14%, savukārt šogad un nākamgad tiek prognozēts samazinājums par 10% gadā. Turklāt daļa vidusskolu absolventu izvēlas studēt ārzemēs. Līdz ar to konkurence saasinās, jo Latvijas augstskolas konkurē ne vien savā starpā, bet arī ar ārzemju augstskolām. Valsts finansējums augstskolām ir atkarīgs no politiskajiem lēmumiem. Attīstoties kopējam valsts budžeta apjomam, var prognozēt, ka arī augstākās izglītības sektoram finansējums varētu palielināties. Šobrīd rit darbs pie jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādes, ko plānots ieviest 2016. gadā. Attiecīgu pētījumu veic Pasaules banka, bet šā gada augustā varētu būt zināms, kādu politiku Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) varētu virzīt apstiprināšanai valdībā.

Sarūk apgrozījums 
un peļņa


Privāto augstskolu finanšu rādītāji tieši korelē ar valsts sociālekonomiskajiem rādītājiem (studentu skaitu, iedzīvotāju maksātspēju, imigrāciju utt.), t. i., pēdējos gados rūk gan to apgrozījums, gan peļņa, jo lielākai daļai privāto augstskolu finansējumu veido ieņēmumi no studiju maksas. Privāto augstskolu prognozes liecina, ka pozitīva scenārija gadījumā apgrozījumus un peļņu izdosies saglabāt vai samazinājums būs pāris procentu robežās. Nozīmīga loma ir iedzīvotāju pirktspējai, kas, pēc statistikas oficiālajiem datiem, palielinās, tomēr realitātē nav daudz cilvēku, kas var lepoties ar algas palielinājumu. Lai arī valsts augstskolas saņem finansējumu no valsts budžeta, tām jārēķinās arī ar ierobežojumiem, piemēram, piedāvāt studijas krievu valodā, tādējādi sašaurinot to konkurenci vietējā tirgū. Tomēr valsts augstskolām ir iespējas piesaistīt papildu līdzekļus ES fondu veidā, kas atkarībā no konkrētās augstskolas var veidot pat pusi no visa iestādes finansējuma. Savukārt privātās augstskolas atbildi uz vietējo studentu skaita sarukumu vairāk redz tieši ārvalstu studentu piesaistē. “Ārzemju studentu piesaiste ir ilgtermiņa projekts, kas rezultātus var dot tikai pēc trim līdz pieciem gadiem. Pozitīvi vērtējams, ka Latvijas augstskolas – gan valsts, gan privātās – ir gatavas savā starpā sadarboties un kopīgiem spēkiem strādāt pie ārzemju studentu piesaistes. Tam labs piemērs ir septiņu Latvijas augstskolu izveidotais un šogad janvārī atvērtais Latvijas augstākās izglītības centrs Čennai (Indija),” norāda I. Seņņikova. Biznesa augstskolas “Turība” valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis atzīmē, ka šobrīd pieaug ārvalstu studentu skaits, un līdz ar to uz vienu studentu ieņēmumi pat palielinās, jo studentiem ārpus Eiropas Savienības ir augstāka studiju maksa.

Nelielas izredzes 
tikt pie naudas


Lai saglabātu konkurētspēju, augstskolas ne tikai konkurē ar cenu, kā arī aktivizē darbību ārējos tirgos, bet veido šauras specializācijas studiju programmas. IZM neizslēdz iespēju, ka specializāciju sadrumstalotība veicinās jaunievedumus profesiju klasifikatorā, iespējams, būs arī jauni profesijas standarti. Teorētiski šaurāka specializācija privātajām augstskolām pavērtu arī lielāku iespēju pretendēt uz valsts finansējumu. Šobrīd valsts finansētas studiju vietas jau tiek piešķirtas vairākām privātpersonu dibinātām augstskolām, piemēram, Biznesa augstskolā “Turība”. Katrs gadījums, kad privātpersonas dibināta augstskola pretendē uz valsts finansējumu, tiek izvērtēts atsevišķi, uzsver IZM. “Privātās augstskolas valsts finansējumu saņem tikai izņēmuma gadījumos – ja piedāvā kādas studiju programmas, kuras nav iespējams īstenot valsts augstskolās, un darba tirgus vai kādām citām īpašām vajadzībām tās ir īpaši nepieciešamas,” skaidro IZM pārstāve Kristīne Keiča. Taču personāla atlases kompāniju speciālisti brīdina, ka programmu specializācija ir rūpīgi jāpārdomā. Piemēram, attiecībā uz komercsektoru – biznesa vidi pēc ļoti šauri specializētiem profesionāļiem Latvijas darba tirgū pieprasījums vienmēr būs ļoti ierobežots, saka Jūlija Lobanovska, CVO “Recruitment Latvia” vadošā konsultante. Pieprasīti ir speciālisti ar plašu kompetenču spektru, turklāt tas attiecas gan uz tehniskajām, gan uzvedības kompetencēm. “Tā ir mūsu tirgus specifika – maz ir tāda izmēra organizāciju, kurās vienas mazas funkcijas pildīšanai būtu nepieciešams pilna laika darbinieks. Parasti viens cilvēks veic vairākas funkcijas,” tā J. Lobanovska. Otrkārt, profesijas un amati strauji mainās un attīstās. Līdz ar to varam nonākt situācijā, kad, šauri specializētam studentam pēc četriem gadiem absolvējot augstskolu, darba piedāvājumu nebūs – biznesa vide būs tiktāl mainījusies, ka pēc šādas funkcijas pieprasījuma nebūs vispār. Studiju programmās ieteicams domāt par daudzpusīgi lietojamu (transferable) kompetenču attīstību. Šaurākas specializācijas ir mērķtiecīgi piedāvāt maģistra līmeņa studijās vai, piemēram, 1. līmeņa izglītības programmās, kuras izvēlas liela daļa strādājošu speciālistu tajā brīdī, kad saprot, kādas papildu kompetences izvēlētajā profesijā ir nepieciešamas.

Politisks finansējums


Neskatoties uz dažādām metodikām, nopietna pamatojuma valsts finansējuma piešķiršanai tomēr iztrūkst. Valsts finansējums valsts dibinātām augstskolām un koledžām tiek īstenots, piešķirot augstskolām valsts finansētas studiju jeb budžeta vietas. Laikā no 2008. līdz 2013. gadam būtiski netika mainīts valsts finansēto studiju vietu skaits. Tomēr laikā no 2008. līdz 2010.gadam tika samazināts valsts finansējums augstskolām un koledžām no 132,1 miljona latu 2008. gadā līdz 77,5 miljoniem latu 2010. gadā. Ekonomiskās krīzes iespaidā tika veikti radikāli samazinājumi augstākās izglītības finansējumam, un redzams, ka valsts budžeta dotācija augstskolām un koledžām nav būtiski palielinājusies laikā no 2011. līdz 2014. gadam. Augstākajai izglītībai 2014. gadā no valsts budžeta ir piešķirts papildu finansējums 
1 707 446 eiro apmērā, informē K. Keiča. Lai arī primāri valsts dotācija katrai augstskolai ir atkarīga no valsts budžeta piešķirto studiju vietu skaita, papildus valsts dotācijas apjomu ietekmē katras finansētās studiju vietas izglītības tematiskā grupa. Piemēram, valsts piešķir finansējumu ar lielāku koeficientu ārstniecības vai inženierzinātņu studiju programmām, finansējumu ietekmē arī studiju līmenis, jo maģistru studiju programma saņem mazāku finansējumu kā doktora studiju programmas.

augstskolas_tab

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Raksts tapis sadarbībā ar “Lursoft”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+