Foto – Dainis Bušmanis

Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā sveica Latvijas Zvērkopības asociācijas vadītāju Andri Upenieku. 
”Lauksaimniecībā, tostarp arī zvērkopībā, uz slikto pusi patlaban nevirzāmies, lai gan nozarei ir jārisina daudzi samezglojumi. Pareizi un labi, ka Zemkopības ministrija cīnās par negodīgo tiešmaksājumu atcelšanu un zemes izmantošanu.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Notriektā tautumeita 6

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Lasīt citas ziņas

Daudz ir palīdzēts lielražotājiem, tomēr vajadzētu rīkoties tā, lai cilvēkiem nerastos kārdinājums atstāt laukus. Man ir radies iespaids, ka to dara viszinošākie un visenerģiskākie ļaudis. Pareizi ieguldot laukos vairāk naudas, ieguvēja būs visa valsts,” tāds ir konkursa “Sējējs 2012” laureāta balvas saņēmēja A. Upenieka šā brīža vērtējums lauksaimniecības nozarei. Vērtējot zvērkopības nozari, kurā viņš darbojas 27 gadus, laureāts teica, ka situācija tajā ir stabilizējusies, kažokādu cenām esot kāpuma tendence. Ļoti svarīgi, ka vairākas fermas – Iecavā, Grobiņā un Gaujā – sāk paplašināties.

Pirms septiņiem gadiem izveidotā Lielvārdes novada publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied Zeme” darbojas tā, lai piepildītos A. Upenieka vēlējums. Biedrība apvieno pašvaldību, nevalstisko organizāciju un uzņēmēju pārstāvjus dažādu LEADER projektu īstenošanai. LEADER īsteno mērķtiecīgu un savstarpēji koordinētu rīcību lauku izaugsmei, kas rosina sabiedrību meklēt jaunus risinājumus lauku samezglojumiem. Ar ES naudas atbalstu Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles novados tiek rīkoti projektu konkursi cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai. Piemēram, cilvēku izglītošanai, teritorijas labiekārtošanai, jauniešu un ģimeņu centru izveidei, nodarbinātības veicināšanai un citām aktivitātēm.

VIDEO. “Sit tā, it kā gribētu mani nogalināt!” Magone uzvelk boksa cimdus

Putins tagad fokusē hibrīduzbrukumus pret Somiju, lai destabilizētu šo valsti

“Vai tad nevarēji rītu sagaidīt? Ko tu vispār atbrauci?” Paciente piedzīvojusi pazemojošu situāciju slimnīcā

Biedrības vadītāja Indra Leja teic, ka sešu gadu laikā ir īstenoti gandrīz 200 projekti, bet investīcijās līdz 2013. gadam ir iecerēts piesaistīt Ls 2 milj. Savukārt balvas “Sējējs 2012” saņēmēja, biedrības vadītāja Linda Cīrule teic, ka aizvien vairāk projektos iesaistoties jaunieši.

Jaunmokās sveica arī daudzus jaunus cilvēkus, kas uzņēmušies atbildību par savu uzņēmējdarbību. Viļānu novada “Akmentiņu” saimnieki Vineta un Staņislavs Kroiči saņēma veicināšanas balvu (Ls 500 lielu naudas balvu un diplomu; laureātus apbalvoja ar sudraba medaļu, Ls 2000 un diplomu) nominācijā “Jaunais veiksmīgais zemnieks”. Staņislavs uzsvēra – piena ražošana saimniecībā izvēlēta tāpēc, ka tā ir vienīgā nozare, kur ar Latvijas resursiem iespējams gūt pasaules līmeņa sasniegumus. Jau patlaban “Akmentiņos” no 125 slaucamajām govīm slauc vidēji 9600 kg ekstra klases piena gadā. Pienu pārdod kooperatīvam “Trikāta KS”. “Esam šā kooperatīva biedri un ļoti apmierināti stabilitātes un cenas dēļ. Atbalstām arī jauno Latvijas piena rūpnīcu Jelgavā,” tā Staņislavs.

Citās nominācijās laureāta balvas saņēma arī vairāki piena ražotāji un pārstrādātāji (skat. uzziņu). LPKS “Dundaga” vadītājs Guntis Pirvits teic, ka viņa vadītais kooperatīvs pēdējo gadu laikā īstenoja trīs ES projektus un nupat saņemts apstiprinājums arī par atbalstu ceturtajam projektam. “Šajā gadā un arī turpmāk vairāk darbosimies ar mūsu atpazīstamības veicināšanu,” tā G. Pirvits.

“Dundaga” no 125 biedriem vāc pienu un to pārstrādā krējumā, sierā un citos piena produktos. Ballē sastaptā Dundagas novada domes priekšsēdētāja Gunta Abaja lepojās ar kooperatīva veikumu, kas novadam nodrošina arī nodokļu ieņēmumus un 50 darba vietas. “Vissvarīgākais, ka kooperatīvs piena pārstrādē rada jaunu pievienoto vērtību,” tā G. Abaja.

Uz Zemkopības ministrijas rīkoto lauksaimnieku pasākumu bija ieradušies arī politiķi, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Eiropas Parlamenta deputātes Sandra Kalniete un Inese Vaidere, kas SIA “Dēseles dzirnavas” vadītājam Aldim Vīksnem, uzvarētājam nominācijā “Lauku attīstības projekts inovācijās” dāvināja divu dienu braucienu uz Eiropas Parlamentu Briselē. A. Vīksne, sadarbojoties ar Latvijas Valsts augļkopības institūta pētniekiem, veic eksperimentus un izpēti tuneļa tipa siltumnīcās, kur audzē zemenes, krūmmellenes un plūmes.

Pasākuma vadītāji Nacionālā teātra aktieri Dita Lūriņa un Mārtiņš Egliens Gada lauksaimnieku balles dalībniekiem nolasīja arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Ministru prezidenta Valda Dombrovska apsveikumus. Gan šajos apsveikumos, gan arī zemkopības ministres uzrunā augsti tika novērtēts lauksaimnieku devums valstij un skanēja solījumi cīnīties par godīgiem ES tiešmaksājumiem. Savukārt LPKS “Latraps” pasākumam dāvāja torti, bet par labu noskaņojumu rūpējās arī Nacionālā teātra aktieri, suitu sievu ansamblis, Puncuļu ģimene un grupa “Apvedceļš”. Suitu sievu teicējas Ilgas Leimanes deklamācijā labākajiem Latvijas saimniekiem izskanēja arī šāds veltījums:

“Šitiem ļaudīm darbā vēriens,

Un uz īstām lietām ķēriens.

Kaut ar kādreiz slikti gadās

Un ar kādu jāsabadās.

Bieži iznāk galvu lauzīt

Un pie varas durvīm dauzīt.

Zemniekiem šiem lādiņš iekšā,

Provē bāzt tik kāju priekšā.

Cīņa ir par Sējēj’ balvām,

Visi strādāj’ slapjām galvām,

Nemīl daudz tie muti vārstīt,

Liekus vārdus vējā bārstīt.”

Piektdien Jaunmoku pilī četrpadsmito gadu pēc kārtas valsts ar “Sējēja” balvu par pašaizliedzīgu veikumu pateicās lauksaimniekiem, mazpulkiem un ar lauksaimniecību saistītajiem jaunajiem pētniekiem, kā arī pirmo reizi – labākajām lauku izaugsmes rosinātājām – LEADER grupām. Lauksaimnieku cienītā zemkopības ministre Laimdota Straujuma “Sējēja 2012” ballē sveic Kocēnu novada zemnieku saimniecības “Dzintari” saimnieku Andreju Kārkli – laureātu nominācijā “Lopkopība”. Andrejs divdesmit gadu laikā ir izveidojis vienu no vismodernākajām saimniecībām valstī, kur vidējais izslaukums no govs pārsniedz 11 000 kilogramus ekstra klases piena. Viņš ir arī viens no kooperatīva “Jaunais piens” (patlaban “Trikāta KS”) dibinātājiem un aizvien ir pārsteidzis ar inovatīvu pieeju samezglojumu risināšanā. Patlaban “Dzintaru” ganāmpulkā ir 248 liellopi. Pēc fermas modernizācijas līdz 2014. gadam piena ražošanu saimniecībā iecerēts trīskāršot.