Sitiet dūri uz galda! 1
Vecākas paaudzes zinātnieka pārdomas par “Latvijas Avīzē” (21.04.2015.) publicēto “Atklāta vēstule par zinātniekiem un valsti”.
Apsveicama jauno zinātnieku iniciatīva uzrunāt sabiedrību par Latvijas zinātnes samilzušajām finansējuma problēmām. Uzsveru – Latvijas. Luijs Pastērs teicis: “Zinātnei nav tēvijas, bet zinātniekam gan tāda ir.” Pastāv Latvijas zinātnieki un planetārā zinātne, joprojām nedefinēta ir Latvijas varas attieksme pret zinātni, toties skaidra ir valdības pārpalikuma finansu politika zinātnei.
Komentējot vēstuli, nāk prātā Džona Kenedija teiktais: “Neprasi no valsts, bet padomā, ko tu vari tai dot!” Interesanti, ko varētu dot Latvijas zinātnieks. Zināšanas, augstas pievienotas vērtības produktus? Tas tā triviāli un nodrāzti. Jautājums ir – vai valsts bez zinātnes ir attīstīta valsts? Pat par Latviju mazākajai Islandei ir sava zinātne (minēsim Islandes zinātnes centru). Valsts bez zinātnes nav uz zināšanām balstīta, attīstīta valsts. Protams, ir “bezzinātņu” valstis, bet tas būtu cits stāsts. Galvenā vēstules tēze “… valsts ir nodrošinājusi mūsu zinātniekiem iespēju ar vienādiem noteikumiem konkurēt ar citiem zinātniekiem par ES zinātnei paredzēto finansējumu un piesaistīt to Latvijai.” Tā ir pilnīga dezinformācija. Te nu vienīgais valsts (valdības, sabiedrības?) nopelns ir iestāšanās ES, kas automātiski dalībvalstīm konkursa kārtībā ļauj iegūt ES programmu un fondu finansējumu. Interesanti, cik daudzi no vēstules autoriem ir ieguvuši jaunās ES programmas “Apvārsnis 2020” (“H2020”) projektu naudas? Situācija šajā programmā ir dramatiska. Konkurence pieaug “eksponenciāli” (jaunie zinātnieki, te nu lauks jūsu analīzei!). Pēc savas pieredzes varu teikt, ka kopā ar starptautiski ļoti spēcīgu zinātnes koncorsiju projektā “H2020” no 15 maksimāli iespējamiem punktiem ieguvām 14, kas tiek uzskatīts par ļoti labu rezultātu. Nokļuvām t. s. rezervistu sarakstā, bet ne pie naudas. Pašlaik iesniedzam un rakstām jaunus “H2020” projektus. Finansējuma rezultāts būs zināms ne vēlāk kā pēc astoņiem mēnešiem. Vēstules autoriem vajadzētu ieteikt priekšlikumus, kā glābt zinātniekus apstākļos, kad vecais ES finansējums ir beidzies, bet jaunais nav iegūts. Bezdarbnieka pabalsts? Bāzes finansējums šajā gadījumā pagaidām efektīvi nestrādā.
Piekrītu par zinātnieku neizdarību, pašapmierinātību un pasivitāti. Ja zinātniskās padomes sāk pildīt grāmatvežu lomu, bet ne zinātniskās problemātikas risināšanu, tad tas ir slikti. Interesanti, ka Igaunija ar saviem izcilajiem zinātniekiem politikā zinātnes jomā ir stipri mums priekšā. Lietuvā valdības locekļu pilsētiņa un vēlēšanu iecirknis ir Viļņas Tehniskās universitātes teritorijā. Mums jau arī bija un ir eksakto zinātņu pārstāji parlamentā un valdībā, piemēram, Godmanis, Repše u. c. Diemžēl ne personības zinātnē. Varbūt te daļēji slēpjas mūsu nelaimju atslēga.
Būtu labi, ja jaunie kolēģi uzņemtos iniciatīvu un panāktu, ka valdība un parlaments zinātniekos ieklausītos, kaut nedaudz. Ejiet un sitiet dūri uz galda! Lai veicas! Neaizmirstiet – mums jau ir pazudusi viena Latvijas zinātnieku paaudze. Tagad draud zust daudzas…
Profesors, Dr. Hab. Chem. LZA korespondētājloceklis, Starptautiskās koksnes zinātņu akadēmijas akadēmiķis Jānis Grāvītis
