Foto – Karīna Miezāja
Foto – Karīna Miezāja
Foto – Karīna Miezāja

Situācija darba tirgū: Ar ko turpmāk jārēķinās darba devējiem un darba ņēmējiem, vērtē eksperti 0

Kā eksperti vērtē jaunākajos datos par bezdarba izmaiņām otrajā ceturksnī, kā arī to, kādi izaicinājumi ir vēl sagaidāmi darba tirgū, lasiet šajos ekonomistu komentāros.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Britu pulkvedis: “Viņš blefo par kodolieročiem. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ​​labāk” 140
Lasīt citas ziņas

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Aboliņš: Lielie izaicinājumi mums vēl ir tikai priekšā

Līdz ar pozitīvo ekonomikas izaugsmi situācija Latvijas darba tirgū turpina uzlaboties un pirmo reizi kopš 2008. gada bezdarbs Latvijā noslīdējis zem 8%. Kā liecina CSP publicētie dati, šī gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies līdz 7,7% un tas ir par 1,2 procentpunktiem mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Turklāt Āboliņš atzīmēja, ka, neskaitot ekonomikas pārkaršanas periodu no 2006. līdz 2008. gadam, šis ir zemākais bezdarba līmenis Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Galvenais iemesls bezdarba samazinājumam otrajā ceturksnī, pēc Āboliņa teiktā, bija darba vietu skaita pieaugums un, kā liecina gan CSP, gan Valsts ieņēmuma dienesta dati, nodarbināto skaits Latvijā otrajā ceturksnī audzis par aptuveni 2%.

“Tā ir laba ziņa darba ņēmējiem, taču ekonomikas izaugsmes tempi gada otrajā pusē, visticamāk, mazināsies, tādēļ uzlabojumi darba tirgū varētu kļūt lēnāki,” atzina Aboliņš.

Viņš prognozēja, ka bezdarba līmenis Latvijā šī gada nogalē jau tuvosies 7%, savukārt nākamgad tas varētu būt nedaudz virs 6,5%.

Nelielas bažas par situācija darba tirgū rada reģistrētais bezdarbs, kas kopš maija palicis nemainīgs 6,4% apmērā, lai gan vasaras mēnešos tas parasti turpina samazināties.

Tas varētu būt saistīts ar ātrāku būvniecības sezona sākumu un finanšu sektora problēmām, taču bezdarba rādītājos arvien skaidrāk iezīmējas Latvijas darba tirgus strukturālie izaicinājumi.

Saskaņā ar NVA datiem brīvo darba vietu skaits Latvijā jau sasniedzis 22 tūkstošus, kamēr reģistrēto bezdarbnieku skaits noslīdējis zem 59 tūkstošiem.

Tik liels vakanču skaits un vienlaikus stabilais bezdarba līmenis varētu liecināt par prasmju vai reģionālu nesabalansētību darba tirgū, skaidroja Aboliņš.

Savukārt tas kopā ar zemu iedzīvotāju mobilitāti un pieejamu dzīvesvietu trūkumu tur, kur rodas darba vietas, rada šķēršļus tālākam bezdarba līmeņa samazinājumam.

Reklāma
Reklāma

Šie strukturālie izaicinājumi kopā ar negatīvajām demogrāfiskajām tendencēm liek domāt, ka darba spēka pieejamība tuvākajos gados kļūs par vienu no galvenajiem ekonomiskās politikas dienas kārtības jautājumiem.

Videjā darba samaksa Latvijā pirmajā ceturksnī auga par 8,7% un šobrīd nav pazīmes, ka tuvākajos ceturkšņos algu kāpums varētu bremzēties.

Vienlaikus veiktajās “Citadele Index” uzņēmēju aptaujās redzams, ka pēc uzņēmēju domām situācija ar darbaspēka pieejamība Latvijā arvien pasliktinās un algas aug divreiz ātrāk, nekā uzņēmēji ir plānojuši.

Tomēr Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem Austrumeiropas reģionā, kur vidējais bezdarba līmenis jau ir zem 6%, un atsevišķas valstīs, piemēram, Ungārijā un Čehijā bezdarbs ir samazinājies zem 4%.

“Tas nozīmē, ka rezerves Latvijas darba tirgū vēl ir un lielie izaicinājumi mums vēl ir tikai priekšā,” uzsvēra Aboliņš.

Ar to jau šobrīd saskaras gan valsts, gan privātais sektors un tuvākajos gados mazāk produktīviem uzņēmumiem augošās darba algas, kā arī darbinieku deficīts var kļūt par eksistenciālu jautājumu,” prognozēja Aboliņš.

“Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece: Darbaspēka trūkuma problēma joprojām būs aktuāla

Straujā ekonomikas izaugsme turpina karsēt darba tirgu – pieprasījums pēc darbaspēka aug, bet konkrētā darba specifikai atbilstošus darbiniekus atrast kļūst arvien grūtāk.

Bezdarba līmenis jau ir zems Latvijas līmenim un turpina dilt. Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika šobrīd biznesa ciklā ir ekonomikas uzplaukuma fāzes otrajā pusē, tad šī situācija ir diezgan normāla, bet, protams, to nedaudz akūtāku padara iedzīvotāju skaita sarukums.

Otrajā ceturksnī bezdarbnieku skaits samazinājās par 11,2 tūkstošiem jeb 12,9%, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo ceturksni. Bezdarba līmenis nokrita līdz 7.7%, kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada.

Tā nudien ir iepriecinoša ziņa darba ņēmējiem, īpaši apstākļos, kad arvien vairāk darba devēju sūdzas par darbaspēka trūkumu. Tās ir lielākas iespējas atrast darbu bezdarbniekiem un lielākas izredzes uz algas pielikumu strādājošajiem.

Labā ziņa ir arī tāda, ka bezdarba līmenis samazinās nevis tāpēc, ka vienkārši mūsu kļūst mazāk, bet gan tāpēc, ka aug nodarbināto skaits, atzina Buceniece.

Strādājošo skaits aug nu jau četrus ceturkšņus pēc kārtas. Otrajā ceturksnī tas palielinājās par 2% jeb gandrīz 17,9 tūkstošiem salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn. Papildus ekonomikas izaugsmei nodarbinātības pieaugumu, visticamāk, veicināja arī neierasti siltais pavasaris, kas vairāk nekā citkārt šajā laikā sekmēja sezonāla rakstura darba vietu kāpumu.

Iedzīvotāju skaits 15-74 gadu vecumā turpināja sarukt – par aptuveni 12 tūkstošiem kopš pērnā gada otrā ceturkšņa, bet krituma temps kļuva lēnāks.

Iespējams, ekonomikas izaugsme un vidējās algas kāpums palīdz mazināt vēlmi aizbraukt un attiecīgi arī aizbraucēju skaitu. Savukārt uzņēmumu centieni atrast trūkstošās darba rokas, iespējams, parādās nedaudz lielākā iebraucēju skaitā.

Buceniec prognozēja, ka līdzīgas tendences darba tirgū turpināsies arī gada otrajā pusē. Bezdarba līmenis turpinās virzīties uz leju un darbaspēka trūkuma problēma būs joprojām aktuāla.

Līdz ar to var droši apgalvot, ka silstošais darba tirgus arī otrajā pusgadā veicinās strauju vidējās algas pieaugumu, kas nāks par labu iedzīvotāju maciņiem, sacīja Buceniece.

“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš: Darba tirgus uz sasilšanas un pārkaršanas robežas

Šodien publicētie 2.ceturkšņa darbaspēka apsekojuma dati atspoguļo ekonomikas progresu, bet arī iezīmē iemeslus bažām par attīstības sabalansētību nākotnē, pauda Strautiņš.

Vispirms ir jāatzīmē svarīgākais skaitlis šodienas ziņojumā – nodarbināto skaits gada laikā pieaudzis par 2,0% jeb 17,9 tūkstošiem. Kāpums paātrinās, 1. ceturksnī šis rādītājs bija 15,5 tūkstoši. Tas ir svarīgākais skaitlis šodienas ziņojumā.

Nodarbināto skaits sasniedzis augstāko punktu kopš 2009. gada 2. ceturkšņa, iepriekš tas bija 2013. gada 3. ceturksnī. Te gan jāpiebilst, ka aizņemto darbavietu dati rāda pakāpenisku uzlabojumu arī kopš tā brīža.

Pēc Strautiņa teiktā, visdrīzāk šo tempu noturēt neizdosies, bet šogad vidēji nodarbināto skaits augs vairāk nekā par pusotru procentu. Iespējas atrast piemērotus cilvēkus ir liela problēma, taču pagaidām uzņēmumiem kopumā izdodas palielināt strādājošo skaitu.

Nebija šaubu, ka ir turpinājusies strauja bezdarba līmeņa samazināšanās. Bezdarba līmenis 2. ceturksnī bija 7,7%, kas ir par 1,2 procentpunktiem mazāk nekā gada. Ir izdevies noturēt gada sākumā reģistrēto bezdarba samazinājuma tempu.

Taču, kā atzīmēja Strautiņš, ir pieaugusi bezdarba līmeņa atšķirība starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm, kas izskaidrojams ar to vienmērīgāko attīstību. Par laimi vai nelaimi, bet zemē, kurā nesenā pagātnē ir strauji samazinājies cilvēku skaits, vajadzētu būt diezgan lielām iespējām mainīt dzīvesvietu valsts robežās.

Tāpēc reģionālā attīstība, lai arī svarīga, nebūs vienīgā, kas noteiks tālāko bezdarba samazināšanos. Arī mājokļu celtniecībai izsniegto būvatļauju pieaugums 1. pusgadā par 23,1% vieš cerību. Turpinoties spēcīgai ekonomikas izaugsmei, gada otrajā pusē bezdarba līmenis varētu būt nedaudz virs 7%, bet gadā vidēji — ap 7,6%.

Strautiņš vērsa uzmanību, ka notikumi darba tirgū jāaplūko saistībā ar kopējo makroekonomisko situāciju, kā arī budžeta politiku. Proti, drīz būs jāpieņem svarīgi lēmumi par to, kā dzīvosim nākamgad. Tālāks optimisma kāpums privātajā sektorā ir apsveicams, tas ilgu laiku ir bijis pārāk piesardzīgs.

Jaunākie būvatļauju dati dod cerību, ka nākamā pāreja no viena ES fondu perioda uz otru nozarē milzu svārstības neradīs. Pieaugošo labklājību cilvēki grib ieguldīt mājokļos, strauji aug plānotās investīcijas birojos, rūpnīcu un noliktavu ēkās.

Arī budžeta politika pēckrīzes periodā kopumā bijusi drīzāk pārāk piesardzīga. Taču nevajadzētu kārtējo reizi darīt to, ko varbūt vajadzēja darīt vakar.
Budžeta politikā ļoti svarīgs ir valsts finanšu stabilitātes aspekts, gatavība vienmēr iespējamām nākotnes krīzēm.

Svarīga ir arī ietekme uz darba tirgu, uzsvēra Strautiņš. Nozaru ministriju priekšstati par iespējām palielināt algas jau ir sākuši dzīvot ar realitāti nesaistītā pasaulē.

Tas, ka uzņēmumiem ir grūti atrast darbiniekus, ir visumā apsveicami. Darbaspēka trūkums ir vienīgais normālais vai vismaz vēlamais stāvoklis ekonomikā. Ja lielam skaitam cilvēku nav darba, tiek izniekots viņu dzīves laiks un netiek radīta vērtība.

“Tā kā cilvēka darbs ir galvenais bagātības avots, būtu ļoti dīvaini, ja piemērotu cilvēku atrašana vienmēr būtu viegla un lēta,” atzina Strautiņš.

Darbaspēka trūkums ir tas, kas var dzīt ekonomiku uz priekšu, veicināt ražīguma pieaugumu. Cilvēku laikam kļūstot dārgākam, to izmanto taupīgāk. Algu kāpums ir risks konkurētspējai.

Taču, ja vien nenotiek milzīgas ar eksportu nesaistītas naudas ieplūdes ekonomikā, tad kaitējums konkurētspējai nevar būt postošs.

Savukārt tā saucamais darbaspēka trūkums nozīmē, ka ir atrisināta ļoti liela problēma, kas pastāvēja gandrīz visu neatkarības periodu, izņemot nekustamā īpašuma burbuļa kulmināciju – liela daļa strādāt gribošo cilvēku nevarēja atrast darbu, vismaz ne regulāru. Šobrīd tuvojamies šīs problēmas atrisinājumam, pateicoties ilgtspējīgiem procesiem.

Tomēr ir jāsaprot arī tas, ka uzņēmumiem ir jādod laiks, lai viņi varētu pielāgoties izmaiņām darba tirgū. Ir uzņēmumi, kuri būs spiesti to pamest. Ir nozares, kuras vēlas un spēj nodarbinātību celt vēl straujāk par vidējo, kādam būs jāpiekāpjas, komentēja Strautiņš.

Taču viņš arī piebilda, ka pēc iespējas jāsamazina risks, ka darbu pārtrauc uzņēmumi, kuru biznesa modelis ir kopumā dzīvotspējīgs.