Situācija darba tirgū turpina uzlaboties 1
Saskaņā ar šodien publicētajiem darbaspēka apsekojuma datiem, situācija darba tirgū otrajā ceturksnī turpināja uzlaboties, sacīja “DNB Bankas” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Viņš uzsvēra, ka progress nav straujš un visaptverošs, bet ir cerības, ka vēl “atlikušo ledu” izkausēs ekonomikas izaugsmes paātrinājums.
Darba meklētāju īpatsvars šā gada otrajā ceturksnī bija 8,9%, kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. Pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis gada griezumā kritās straujāk – par 0,9 procentpunktiem. Vienlaikus, saskaņā ar darbaspēka apsekojumu, strādājošo skaits lēnām samazinās, otrajā ceturksnī tas bija par 7800 mazāks nekā pirms gada.
” Šis datu avots vēsta, ka nodarbinātība pēckrīzes periodā strauji kāpa līdz 2013.gada sākumam, bet pēc tam svārstījusies šaurā intervālā. Saskaņā ar uzņēmumu apsekojuma datiem, aizņemto darbavietu skaits turpina augt, dati par otro ceturksni vēl nav pieejami, bet, šādi mērot, nodarbinātība turpināja palielināties arī pērn, kad ekonomikas pieaugums bija visvājākais kopš Dižķibeles laikiem. Iespējams, ka strādājošo skaita novērtējumu ietekmē iespējamas neprecizitātes iedzīvotāju skaita izmaiņu novērtējumā, par kurām esmu jau rakstījis agrāk,” atzina eksperts.
Pēc Strautiņa teiktā, svarīgākais darba tirgus uzlabojumu mērītājs ir tieši strādājošo skaits, nevis darba meklētāju īpatsvars, kas var samazināties arī “nepareizu” iemeslu dēļ – darbaspējīgo skaita samazināšanās vai izkrišana no darba tirgus aprites. Tāpēc ar sasniegto vēl nevaram būt gluži apmierināti, arī aizņemto darba vietu skaita kāpums ir lēns, pirmajā ceturksnī tas auga par 0,5% gada griezumā.
“Ir cerības, ka darba meklētāju īpatsvara kritums jau tuvākajā nākotnē paātrināsies, līdzīgi, kā reģistrētā bezdarba līmenis, kas jūlijā gada griezumā samazinājās par 1,2 procentpunktiem. Lielāko daļu problēmu ekonomikā var atrisināt kopējā ienākumu apjoma pieaugums, arī šo,” sacīja eksperts.
Strautiņa vērtējumā, nodarbinātības līmenis, kas otrajā ceturksnī bija 62,6%, vairs tikai pavisam nedaudz atpaliek tikai no 2007.gada otrās puses jeb nekustamo īpašumu burbuļa radītā patēriņa buma kulminācijas. “To tālāk kāpināt nebūs viegli, taču tas ir iespējams,” piebilda “DNB Bankas” makroekonomikas eksperts.
Viņš atzina, ka, lai nodarbinātība augtu vēl vairāk, ir straujāk jāaug algu līmenim.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija 86 600 bezdarbnieku, kas ir 8,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu Latvijā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,6 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – 2017.gada pirmo ceturksni – bezdarba līmenis ir sarucis par 0,5 procentpunktiem.
Vienlaikus bezdarbnieku skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir samazinājies par 7,9 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bezdarbnieku skaits sarucis par 4,7 tūkstošiem.
Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija nodarbināti 891,7 tūkstoši jeb 62,6% iedzīvotāju, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2008.gada otrā ceturkšņa.
