×
Mobilā versija
+13.4°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
27. oktobris, 2017
Drukāt

Situācija Spānijā sarežģīta, bet vēl nav jāiejaucas (8)

Foto-LETAFoto-LETA

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Situācija Spānijā ir ļoti sarežģīta, tomēr tā nav sasniegusi tādu līmeni, lai runātu par iejaukšanos no ārpuses, aģentūrai LETA sacīja Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Viņš skaidroja, ka Eiropas Komisijai (EK) ir jāuzrauga, kā tiek ievērotas pamatbrīvības un pamattiesības, jo Eiropas Savienības (ES) līguma 7.pants nosaka, ja kāda valsts pārkāpj ES līguma pamatprincipus, EK ir tiesīga rosināt Padomē šos jautājumus vērtēt, teica ministrs. Tomēr viņš piebilda, ka situācija Spānijā nav nonākusi līdz tādai situācijai, ka būtu jārunā par iejaukšanos no ārpuses.

“Man reizēm šķiet interesanti, ka cilvēki, kas vienā gadījumā kategoriski iestājas pret ES tiesībām iejaukties kādā vienā jautājumā, pēkšņi ļoti aktīvi grib, lai tas notiek citos. ES var būt efektīva tikai tad, ja tās iespējamo starpniecību akceptē abas puses, bet sagaidīt, ka kāds no ārpuses tagad uzspiedīs risinājumu šim vēsturiski, morāli, politiski un juridiski ļoti sarežģītajam jautājumam, tas ir naivi,” uzsvēra Rinkēvičs.

Ministrs vērsa uzmanību, ka ES nav federācija un pauda cerību, ka nenotiks tāda situācijas eskalācija, lai būtu jāuzsāk kādas procedūras. Lai ES institūcijas būtu aktīvas, ir jābūt gan Spānijas valdības, gan Katalonijas reģiona piekrišanai un nav iespējams domāt, ka kāds no Eiropas institūcijām var regulēt kādu konkrētu procesu, ir pārliecināts Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs atzina, ka notikumu tālāka attīstība ir atkarīga tieši no Spānijas valdības un Katalonijas politiķu rīcības un ES ir nopietni jāstrādā, lai visos iespējamos veidos palīdzētu atrast risinājumu, bet vienlaikus jāsaprot, ka risinājumu nevarēs uzspiest.

“Spānijas konstitūcijas 155.pants paredz zināmas procedūras, kas nenozīmē autonomijas atņemšanu, bet uz laiku pilnvaru pārņemšanu centrālās valdības rīcībā un jaunu vēlēšanu izsludināšanu. Diemžēl jāsaka, ka pašlaik situācija ir ļoti sarežģīta pašai Spānijai un redzam emocionālus izteikumus un rakstus Latvijas presē un emocionāli saprotu abas puses, bet Latvijas valsts interesēs ir spēcīga ES un NATO un katra no tās dalībvalstīm, kas ir maksimāli spēcīgas, vienotas un spējīgas risināt savas problēmas demokrātiskā un tiesiskā ceļā,” skaidroja Rinkēvičs.

Viņš noliedza, ka pēc Katalonijas parlamenta nobalsošanas par neatkarību no Spānijas mainītos Latvijas pozīcija šajā jautājumā. Viņš vēlreiz uzsvēra, ka šis ir Spānijas iekšpolitisks jautājums, kas risināms konstitūcijas un politiskā, likumīgā procesa ietvaros.

“Latvija neapšaubāmi respektē ES līgumos noteikto pamatprincipu, ka ES dalībvalstis citu valstu teritoriālo integritāti neapšauba un līdz ar to mēs neplānojam nekādā veidā atzīt Katalonijas neatkarību. Gribu cerēt, ka nenotiks tālāk situācijas eskalācija un gan Spānijas valdība un Katalonijas reģiona valdība izvēlēsies politisku dialogu atbilstoši tiem ES un jebkuras demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipiem,” teica ministrs.

Jau ziņots, ka Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsojis par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Deklarācija tika pieņemta ar 70 balsīm “par” un desmit “pret” un diviem deputātiem nododot tukšus biļetenus, bet opozīcija balsojumu boikotēja, pirms tā pametot 135 vietu parlamentu.

“Mēs dibinām Katalonijas Republiku kā neatkarīgu un suverēnu demokrātiskā un sociālā likuma valsti,” teikts rezolūcijas preambulā.

Savukārt Spānijas Senāts piektdien nobalsojis par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, kuras parlaments neilgi pirms tam nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Senāts nobalsojis par pilnvaru piešķiršanu valdībai ieviest tiešu pārvaldi Katalonijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. A, kur tad demokrātija un brīvība, par ko pavisam nesen cīnījās arī Latvija? Vai tad kataloņi negrib būt patstāvīgi un neatkarīgi? Vai par šādu procedūru Rinkevičs ir aizmirsis, ka Gorbačovs arī pie mums gribēja ieviest prezidenta pārvaldi? Īsa atmiņa vai dubultie standarti, kas tas ir?

  2. Divkosība plaukumā…

  3. Notikumi Katalonijā kārtējo reizi pierāda, ka ES ne ar ko nav labāka par PSRS. Tikai jāatceras viens: jo vairāk tautām (un cilvēkiem atsevišķi) liedz brīvību, jo lielāka rodas vēlēšanās to atgūt, līdz nonāk līdz kritiskajam punktam, kad nekas vairs to nespēj apturēt – ne likumi, ne vara. Turies, Katalonija!

  4. Kā teix tā darīsīm

  5. Marš, skapī

  6. Latvijas valdība jāmaina.

  7. Diemžēl garīgi nelīdzsvaroti nosaka Latvijas valsts politiku.

Draugiem Facebook Twitter Google+