Latvijā
Novados

“Šiva*, atkāpies no Vanagkalna!” Būt vai nebūt Zemes enerģiju parkam Baldonē? 0


Skatu torņa Vanagkalnā nav, tas iezīmēts tikai parka vizualizācijas materiālā. Autore – Kristiana Kazarjana.
Skatu torņa Vanagkalnā nav, tas iezīmēts tikai parka vizualizācijas materiālā. Autore – Kristiana Kazarjana.
Projekta vizualizācija

“Latviešiem ir pašiem savas tradīcijas! Latvijā jebkuras reliģiskas prakses ir nošķirtas no valsts/pašvaldību pārvaldes, bet te – tiek atbalstītas hinduisma un budisma prakses pilsētas teritorijā par nodokļu maksātāju naudu!” tāda sašutuma pilna emocionāla vēstule no baldonietes K. Bauzes bija adresēta “Latvijas Avīzei” ar pievienotu informāciju uz vienu no avīzēm, kur Baldones luterāņu draudzes sašutums daudz izvērstāk aprakstīts.

Baldones pašvaldības attīstības nodaļā uzzināju, ka “Zemes enerģiju parka” projekts, par ko rak­sta K. Bauze, gan nav tapis pēc domes pasūtījuma un nekāda nodokļu maksātāju nauda nav tērēta. Ir baldonietes dizaineres Kristianas Kazarjanas maģistra darbs, Latvijas Mākslas akadēmiju beidzot; pašvaldībā vides projekts pagaidām vien apspriests un ar vairākuma atbalstu pieņemts virzībai, taču bez iezīmēta finansējuma un bez konkrētiem termiņiem.

Savulaik luterāņu neapmierinātību izraisīja arī Likteņdārza projekts,

tajā saskatot budisma popularizēšanu tāpēc vien, ka projekta autors Šjunmjo Masuno ir budistu mūks. Varbūt arī šoreiz hinduisma un budisma “prakšu draudi” eksistē vien dažu personu iztēlē?

 

Vanagkalnā bijušas upurvietas

Kristiana Kazarjana
Foto: Timurs Subhankulovs

Baldones vides projekta autore interjera dizainere Kristiana Kazarjana man apliecina, ka, veidojot maģistra darbu, nav domājusi par saistību ne ar kādu reliģiju.

“Zinu, ka ir pašvaldības, kas labprāt sadarbojas ar Mākslas akadēmijas studentiem, vēloties savā teritorijā izveidot ko interesantu,” teic Kristiana. Savu ideju piedāvājusi Baldonei, kurā dzīvo pati ar ģimeni. Baldones pašvaldības attīstības nodaļas vadītāja Līga Dāboliņa atceras, ka piedāvājusi vairākas vietas, un Kristiana secinājusi, ka Vanagkalns ir visatbilstošākais. “Projekta koncepts nav stāsts par reliģiju,” pārliecināta L. Dāboliņa.

Darbu sākot, Kristiana vēlējās uzzināt Vanagkalna vēsturi.

1969. gadā izdotā Baldones ceļvedī atrada interesantu teikumu par Vanagkalnā esošajām upurvietām. Maģistrante nolēma arī izpētīt teritorijā āderu tīklojumu: “Es strādāju kā interjeriste un zinu, ka daudzi cilvēki, iekārtojot mājokļus, šīs lietas ņem vērā.” Kristiana sociālajā tīklā “facebook.com” savu ieceri skaidrojusi: “Vai zinājāt, ka uz āderu krustpunktiem ir daudz pasaulē zināmu parādību un jauši vai nejauši novietoti publiski objekti, starp citu, tostarp baznīcu altāri, putnu ligzdas un dižozoli u. c. Tās ir vietas, kur ir noteikts enerģijas lauks. Vareni! Iedomājieties, spēka vietām ir arī sava struktūra: kā apļi. Un tas nav nekāds jaunums, šīs struktūras piemērojamas visā Latvijā esošajām spēka vietām.”

 

Vārdu “čakras” var aizstāt ar “spēka punktiem”

Kristiana izmantojusi svētvietu pētnieka An­dra Anša Špata dotos materiālus. Špata kungs Vanagkalnā pats uzmērījis spēka apļus. Iecerētā vides objekta centrā esošos apļus Kristiana ir apzīmējusi ar vārdu, kas apzīmē cilvēka enerģijas centrus – čakras. Tieši tas ir bijis vārds, kura dēļ daži ir saskatījuši hinduisma ievazāšanu Vanagkalnā.

Kristiana teic, ka uzklausa kritiku un vārds “čakra” varēja būt kādam mulsinošs, tāpēc, lai pārpratumu nebūtu, viņa ir gatava kaut ko pamainīt, piemēram, vārdu “čakras” aizstāt ar apzīmējumu “spēka punkti”, jo pagaidām “Zemes enerģiju parks” ir tikai māksliniecisks projekts.

Akadēmijā maģistrantes darbs novērtēts ar “deviņi”.

Darba recenzents bija dizainers Andrejs Broks, kurš ir arī Latvijas Dievturu draudzes dižvadonis. Kristiana uzskata: “Diez vai viņš novērtētu kā pozitīvu darbu, kurš sevī ietvertu citas kultūras izmantošanu spēka vietas plānošanā Latvijas teritorijā.”

Rādot parka vizualizācijas bildes, K. Kazarjana stāsta, ka šī vieta ir piemērota svētku svinēšanai: “Aplis, kas atrodas austrumu pusē, ir vairāk paredzēts svētku svinēšanai. Tieši vasaras saulgriežu laikā, kurinot ugunskuru, tur var skaisti redzēt, kā saulīte aust no austrumiem.”

 

Kaislības norimušas

Kristiana ir neizpratnē – kāpēc cilvēki, kam ir iebildumi pret viņas projektu, rakstījuši vēstules medijiem, nevis mēģināja sazināties ar viņu kā autori un uzdot jautājumus. Jo no jūlija vidus, kopš projekta prezentācija novietota apskatīšanai Baldones domes ēkā, tur ir arī autores vizītkartes ar elektronisko adresi. Lai novērstu turpmākus pārpratumus, K. Kazarjana 28. oktobrī tikās ar Baldones luterāņu draudzi.

Pēc tam mācītājs Arnis Eltermanis telefonsarunā man sacīja, ka draudze savāktos parakstus pret parka izveidi pagaidām tālāk nevirzīs. Viņš uzskata, ka parks vizualizācijā izskatās glīts un tas varētu tapt, bet ar nosacījumu, ka tur nebūšot ezoterikas un hinduisma pieskaņas.

“Latvija ir kristīga valsts. Vārda “čakra” mūsu latviešu leksikā nav,” uzsvēra mācītājs,

piebilstot – kristīgs cilvēks nemeklējot enerģiju no zemes, enerģija ir no Dieva, Dievs ir zemi radījis.

Savukārt 10. novembrī Baldones baznīcas lapā feisbukā publicēts jaunā mācītāja Jura Morica paziņojums, kur konstatēts, ka “problēma ir radusies terminoloģijas izvēlē”. “Reāli palūkojoties statistikā, tikai apmēram 0,5 – 1% Latvijas iedzīvotāju ir aktīvi kristieši. [..] Sabiedrībā vienmēr būs dažādi viedokļi un dažādi informēti cilvēki, par ētikas un eksistenciālās filosofijas jautājumiem. Mēs dzīvojam multikulturālā vidē, un ar to mums baznīcā ir jārēķinās. Skatīsimies, lai mūsu pašu iekšējā baznīcas vidē neieviešas maldu mācības un tai pašā laikā būsim iecietīgi pret pasauli ārpus baznīcas,” Baldones evaņģēliski luteriskās draudzes padomes vārdā raksta draudzes mācītājs J. Morics.

“Izvērtējot visu, Baldones draudzes padome ar balsu vairākumu ir lēmusi apturēt protesta vēstuli Baldones novada domes deputātiem. Vienlaikus arī esam vienojušies ar ainavu parka idejas autori Kristianu Kazarjanu par terminoloģijas nomaiņu, nelietot turpmāk latviešu kultūrai un valodai svešus Austrumu filosofijas terminus un idejas.”

 

* Šiva – viens no trim augstākajiem dieviem hinduismā līdzās Brahmam un Višnu.

LA.lv