Sīvie pipari uz palodzes 1
“Kā audzēt čili piparus podos?” Sandra Kļava Bauskā
Papriku (Capsicum) – gan sīvo, gan saldo – sauc arī par dārzeņpipariem (tautā vienkārši par pipariem). Tie pieder pie nakteņu dzimtas, uzskata, ka to dzimtene ir Vidusamerika un Dienvidamerika.
Firmas piedāvā dažādu veidu sīvos piparus, piemēram, jalapeno, kajenas un daudzus citus. Sīvo, kodīgo garšu rada alkaloīds kapsaicīns. Augi ir ļoti izskatīgi, kompakta auguma, pieticīgi audzēšanas prasībās, tiem ir nelieli, glīti augļi, kas ienākas pakāpeniski, nereti tos izmanto arī kā telpaugus. Dekoratīvā paprika sasniedz 20 – 50 cm augstumu, veido zarainu krūmiņu ar sīkiem, baltiem vai dzelteniem ziediņiem, to ir ļoti daudz. Atkarībā no šķirnes veidojas iegareni, apaļi vai koniski augļi spilgtās krāsās – koši zaļi, oranži, sarkani, balti un dzelteni. Tos var izmantot kulinārijā.
Podā uz palodzes sīvos piparus var audzēt pat vairākus gadus. Ģimenes dārzniecībā “Neslinko” divus trīs gadus ar labiem panākumiem audzēti gan Meksikas, gan Argentīnas čili, kā arī Asie zīmulīši (tautas nosaukums). Dārzniecības vadītāja Elga Bražūne pārliecinājusies, ka podos gaišā, saulainā vietā telpās var audzēt arī citas sīvās paprikas šķirnes, piemēram, ‘Super Chili F1’ (augļi koniski, līdz 3 cm gari, sākumā zaļi, nogatavojušies – sarkani, gataviem piemīt ļoti sīva garša), ‘Piccante di Cayenna’ (veidojas daudz garu, tievu, koši sarkanu augļu). Vienlaikus uz auga var redzēt gan ziedus, gan augļaizmetņus, gan jau ienākušos, pat nenovāktus iepriekšējā gada augļus. Kad tie nobirst, paprika savu mūžu ir nodzīvojusi.
Sīvajiem pipariem vajag daudz gaismas, telpās vispiemērotākās tiem ir dienvidu, dienvidrietumu un dienvidaustrumu puses palodzes.
Augi normāli aug un attīstās siltās istabās, vasarā var novietot uz balkona vai terases. Nevajadzētu pieļaut pārāk krasas temperatūras svārstības dienā un naktī, jāsargā no tiešas siltā gaisa plūsmas, kas nāk no karstajiem radiatoriem. Ja telpās ir pārāk karsts un sauss gaiss, augļi ātri sačokurojas, izžūst un nobirst, tādēļ vēlams aprasināt lapas. Ziemā telpas bieži jāvēdina, bet augi jāsargā no auksta gaisa strāvām. Paprikai netīk arī cigarešu dūmu piesārņots gaiss.
Tumšajos ziemas mēnešos augi neaug tik intensīvi, tādēļ tos nemēslo, laista mēreni (pēc vajadzības). Lai saknes varētu brīvi elpot un uzņemt skābekli, svarīgi, lai substrāts nebūtu sablīvējies un pārlieku mitrs.
– Augi zied ļoti bagātīgi, tomēr jārēķinās, ka daļa nobirs, ka neveidosies pilnvērtīgi ziedputekšņi, tādējādi neaizmetīsies arī jauni augļi. Tas tāpēc, ka ziemā dienas ir par īsām un augiem trūkst saules gaismas. No jauna apputeksnēšanās sākas februāra otrajā pusē vai martā, kad dienas kļūst garākas un saulainākas. Tad augi arī jāsāk piebarot, – stāsta Elga Bražūne.
Audzējot podos, kā substrātu ieteicams izmantot neitralizētu un bagātinātu kūdru (pH 6,5 – 7), jo atšķirībā no dārza augsnes tajā nav slimību izraisītāju un kaitēkļu. Trauka dibenam jābūt ar drenāžas caurumiem. Apakšā papildus drenāžai 2 – 5 cm slānī ieber lauskas, sīkus akmentiņus vai granti. Sīvos piparus pārstāda pavasarī. Tie nav jāuzsien, nav arī jāveido, vecākiem augiem var vienīgi apgriezt nokaltušos zariņus. Laista bagātīgi ar mīkstu, siltu ūdeni. Līdz pat oktobrim katru otro nedēļu piebaro ar mēslojumu, kas satur daudz kālija (0,1 – 0,2 % barības šķīdums). Papriku mēdz bojāt baltblusiņas.
Pavairo ar sēklām. Sēj februāra beigās, marta sākumā siltumā (apmēram +18 °C), kūdrā. Tās sadīgst nedēļas vai divu nedēļu laikā. Kad sējeņi paaugušies, tos izpiķē podos un novieto apmēram +20 °C temperatūrā. Augiem nepieciešams daudz gaismas. Dēstus regulāri laista, tomēr ne pārmērīgi, lai nesāktu pūt saknes. Lai paprika iegūtu dekoratīvu izskatu, no iesēšanas jāpaiet aptuveni pieciem sešiem mēnešiem. Pavasarī var pavairot arī ar spraudeņiem, taču ar sēklām tas ir vienkāršāk. Ja nav atbilstošu apstākļu dēstu audzēšanai (istabas palodze nav visai piemērota vieta), labāk iegādāties siltumnīcā audzētus.
