Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto-Shutterstock

Egils Līcītis: Sīvs kautiņš uz goda! 1

Priekšvēlēšanu cīņa uzliesmojusi tai asumā, ko kādreiz Ādolfs alus pagrabā raksturoja ar vārdiem: vai nu ienaidnieks ies pāri mūsu līķiem, vai arī mēs iesim pāri viņu līķiem. Vēršoties pie potenciālajiem darba devējiem – Latvijas tautas –, deputātu kandidāti gan iztiek ar mazumiņu. Aprobežojas ar rejošiem izkliedzieniem un asakainiem vienkāršiem nepaplašinātiem teikumiem. Nodokļi būs nulle! Politikas centrā ir cilvēks! Nost komunistu bandu! Viss ir mēsli! Cui! Pucī! Tāds kā nokautrējies, kaktiņā iespiedies, pagaidām nepateikts ir programmatiskais uzstādījums – tiksim pie varas un nošausim veco valdību! Cilvēkiem, kam par to klusa nopūta, jāatgādina, ka misters Tramps iebrauca Vaithausā Baltajā namā ar vienvienīgu tirādi – es iztīrīšu Vašingtonu! Mūsējie tādējādi arī cer uzbrukt balsstiesīgo prātiem vai zemākiem instinktiem un ieņemt kādu hauzīti.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 6
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

Vēlētāji gariem zobiem varētu piekrist pasausai, kā no ložbera izšautai partiju pirm-reizēji novadītai informācijai, bet gribētu piedāvājumu plašāku izklāstu. Trūkst arī radošas pieejas. Nevienas 4000 zīmes neparedz, piemēram, – aizliegsim jauniešiem viņu pašu drošības dēļ staigāt pa ielām ar austiņām! Vai – apgādāsim publiskās peldvietas ar bezmaksas frotē dvieļiem! Vai – celsim valsts ekonomiku, atsavināsim privātajiem visas zeltlietas! Iepretī devīzes tipa pamatidejām Ždanokas Krievu savienība nāk ar konkrētāku solījumu nodot privatizācijai Zaķusalas sabiedrisko televīziju un valsts radiofonu. Saož, saož mūsu nāss, kā tur smaržo ananāss un no kuras puses ierastos raidošo mediju pircējs.

Acīmredzot sabiedrībai vēl jāpagaida, kad dūmu stabu laidēju un ugunsspļāvēju apakšvienību vietā vēlētāju priekšā ieradīsies smagā artilērija – partiju ģenerāļi, analītiķi, lielgabalnieki – ideologi, pa ceļam uzlasījuši smagi nolīkušām vārpām izbirušos zelta domugraudus par valsts attīstību pilnā frontē un priekšlikumus par vienkāršo cilvēku materiālo apstākļu uzlabojumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tikmēr galvenās spēkošanās karalauks ir politiķu savstarpējo attiecību noskaidrošana, par ko boksa pazinēji sacītu – kautiņš uz goda! Mazāk izvēlīgā tante Bauskā vērtētu – trakonams! Par laimi, pretinieka demoralizēšana lielākodaļ notiek saucamajos sociālajos tīklos, līdz ar to 95% miermīlīgo iedzīvotāju ir puslīdz pasargāti no bendējošās plēšanās, kur dialogi aizdegas izteicienos, ko vairās lietot fūrmaņi pie stacijas, matroži ostā un no kuriem novīst hiacintes. Politikā drīkst, tā ir demokrātiska domu apmaiņa.

Karadarbībā internetā sit taisni pa degunu, kurš lieto teicamāko kokaīna marku un kuram ir varenākais naudasmaiss par sponsoru (uzvārdus variē). Te netiek taupīti notekūdeņi, skābes, jiftes, dubļi un buldoga zobi. Sociālo tīklu pazeme tiek pielaista ar nervus paralizējošām gāzēm, kas stiprākas par novičoku! Līdz vēlēšanām izpurinās atlikušos ķīmisko ieroču noliktavu krājumus un pārdos lētus detektīvstāstus, kā A partijas līderis nobeidzis B partijas darbinieces iemīļoto jūrascūciņu vai mopsi un vēl uzdancojis uz nelaimīgā dzīvnieka kapa.

Pēc šīm atraudziņām literatūrkritiķiem šķiet, ka “Rīdzenes” sarunas bija saturīgākas, garākiem teikumiem un mākslinieciskāk izpušķotā daiļrunībā un numurā sēdēja redzami latviešu kultūrdarbinieki. Internetā teicējiem derētu atcerēties: it kā vēl nebūtu dzīvas viņu vecās klases audzinātājas, kuras no kauna tagad nosarkst violetākas par bieti, it kā mammas nebūtu piekodinājušas – ej, balotējies, tikai uzvedies kārtīgi!

Šo vērojot, rodas iespaids, ka uz vēlēšanām startē visa kriminālā Latvija, audzēkņi no sociālās korekcijas centriem un cilvēki ar ne tām labākajām manierēm. Latviešiem ir retāk valkāts, piparotāks vārds – pļūtīzeri. Nav ticams, ka tik uzkarsētā atmosfērā un trokšņošanā, kā kad visi pekles dēmoni norāvušies no ķēdes un sapulcējušies, lai vēlētu elles rektoru, no 1470 pieteiktiem kandidātiem daudzi paliks pie labas veselības un pilnas saprašanas bez neiropsihologu palīdzības. Nav neiespējami, ka oponents oponentam tuvcīņā atņem kailo dzīvību, kura politiķim ir graša vērtē. Bet ir pavisam droši, ka atlikušajā laikā līdz 6. oktobrim pie “Hotel Centrale” vārtiem regulāri apstāsies Melnās Bertas mašīna un samiegojies sardzes vīrs, vaļā vērdams, konvojētājiem slinki painteresēsies – nu, kuras frakcijas kundziņus šoreiz atvedāt?

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.