“Ko lai dara, ja dārzā ir skāba augsne? Dikti slikti viss aug. Daži iesaka kaisīt pelnus.” 
Rasa Balode Dobeles novadā

Lasītākie

Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis

VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

Lasīt citas ziņas

Augsne pamazām paskābinās dažādu iemeslu dēļ: izskalojas, katru gadu kaļķi no tās iznes raža, augsnes skābumu palielina arī fizioloģiski skābie mēsli. Par augsnes skābo reakciju liecina augi: mazās skābenes, gauri, šaurlapu ceļmalītes, parastie akļi. Uz skābu augsnes reakciju norāda arī zemas galda biešu, dārza pupu, zirņu ražas.

Mazdārziņu kopēji augsnes skābumu ērti, ātri un pietiekami precīzi var noteikt ar dārzkopības veikalos nopērkamajiem pH mērītājiem. Kā zināms, augsnes reakciju izsaka ar pH skaitli:

Uzbekistānas izcelsmes rozīnēs konstatēta toksiska ķīmiskā viela; PVD aizliedzis tās ievest ES

Izvēlieties ķepu un uzziniet, kāds kaķis no jums iznāktu

VIDEO. Artuss Kaimiņš savā raidījumā pamatīgi nokaitina LTV leģendu Andreju Volmāru, kurš pamet sarunu pusratā

* ja pH 6 – augsne ir neitrāla līdz vāji skābai;

* pH 5,6 – 6 – vāji skāba;

* pH 5,1 – 5,5 – vidēji skāba;

* pH 4,6 – 5 – skāba;

* pH zemāks par 4,6 – stipri skāba.

Kaļķošanai var izmantot kaļķi, krītu, dolomītmiltus, pelnus un citus līdzekļus. To lietošanas galvenais mērķis ir augsnes ielabošana un neitralizēšana.

– Visdrošāk kaļķošanai izmantot dolomītmiltus, jo tos visgrūtāk pārdozēt, turpretī kaļķi, pelnus un citus kaļķošanas materiālus var iedot par daudz. Nepieciešamo devu var aprēķināt pēc esošā un vēlamā augsnes skābuma, – norāda LVMI “Silava” pētnieks Andis Lazdiņš.

Kaļķošanas materiālus var izkliedēt pavasarī vai rudenī, vislabāk reizē ar augsnes apstrādi. Ja smilts augsne ir vidēji skāba (pH 5,5), kaļķošanas materiāla devai jābūt 5 kg, bet, ja tā ir vāji skāba, tad pietiek ar 2,5 kilogramiem. Vidēji smagās un smagās māla augsnēs kaļķa deva jāpalielina par vienu kilogramu uz 10 kvadrātmetriem. Parasti augsni kaļķo ik pēc trim gadiem.

Koksnes pelni ir labs barības vielu avots. Tie satur samērā daudz kālija, fosfora un citu minerālvielu, bet lielā devā var bojāt jutīgos augus. Izmantojot pelnus, to devai nevajadzētu pārsniegt 100 – 150 g uz kvadrātmetru. Pelnu darbība pēc iestrādāšanas augsnē turpinās 2 – 4 gadu garumā.

Jāņem vērā, ka daudzus gadus pēc kārtas izmantojot kaļķošanas materiālu, kas satur tikai kalciju vai magniju, augsnē var rasties viena elementa pārbagātība un otra deficīts. Ja augsnē veidojas ļoti zems magnija saturs, vajadzētu kaļķot ar dolomītmiltiem, dolomīta karbonātkaļķiem. Ja augsnē ir zems kalcija saturs, bet magnijs ir pietiekamā daudzumā, var izmantot, piemēram, kaļķi, krītu, kaļķakmens miltus.