Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. maijs, 2012
Drukāt

Skābai augsnei palīdzēs kaļķošana

skabaaugsne

“Ko lai dara, ja dārzā ir skāba augsne? Dikti slikti viss aug. Daži iesaka kaisīt pelnus.” 
Rasa Balode Dobeles novadā

 

Augsne pamazām paskābinās dažādu iemeslu dēļ: izskalojas, katru gadu kaļķi no tās iznes raža, augsnes skābumu palielina arī fizioloģiski skābie mēsli. Par augsnes skābo reakciju liecina augi: mazās skābenes, gauri, šaurlapu ceļmalītes, parastie akļi. Uz skābu augsnes reakciju norāda arī zemas galda biešu, dārza pupu, zirņu ražas.

Mazdārziņu kopēji augsnes skābumu ērti, ātri un pietiekami precīzi var noteikt ar dārzkopības veikalos nopērkamajiem pH mērītājiem. Kā zināms, augsnes reakciju izsaka ar pH skaitli:

* ja pH 6 – augsne ir neitrāla līdz vāji skābai;

* pH 5,6 – 6 – vāji skāba;

* pH 5,1 – 5,5 – vidēji skāba;

* pH 4,6 – 5 – skāba;

* pH zemāks par 4,6 – stipri skāba.

Kaļķošanai var izmantot kaļķi, krītu, dolomītmiltus, pelnus un citus līdzekļus. To lietošanas galvenais mērķis ir augsnes ielabošana un neitralizēšana.

– Visdrošāk kaļķošanai izmantot dolomītmiltus, jo tos visgrūtāk pārdozēt, turpretī kaļķi, pelnus un citus kaļķošanas materiālus var iedot par daudz. Nepieciešamo devu var aprēķināt pēc esošā un vēlamā augsnes skābuma, – norāda LVMI “Silava” pētnieks Andis Lazdiņš.

Kaļķošanas materiālus var izkliedēt pavasarī vai rudenī, vislabāk reizē ar augsnes apstrādi. Ja smilts augsne ir vidēji skāba (pH 5,5), kaļķošanas materiāla devai jābūt 5 kg, bet, ja tā ir vāji skāba, tad pietiek ar 2,5 kilogramiem. Vidēji smagās un smagās māla augsnēs kaļķa deva jāpalielina par vienu kilogramu uz 10 kvadrātmetriem. Parasti augsni kaļķo ik pēc trim gadiem.

Koksnes pelni ir labs barības vielu avots. Tie satur samērā daudz kālija, fosfora un citu minerālvielu, bet lielā devā var bojāt jutīgos augus. Izmantojot pelnus, to devai nevajadzētu pārsniegt 100 – 150 g uz kvadrātmetru. Pelnu darbība pēc iestrādāšanas augsnē turpinās 2 – 4 gadu garumā.

Jāņem vērā, ka daudzus gadus pēc kārtas izmantojot kaļķošanas materiālu, kas satur tikai kalciju vai magniju, augsnē var rasties viena elementa pārbagātība un otra deficīts. Ja augsnē veidojas ļoti zems magnija saturs, vajadzētu kaļķot ar dolomītmiltiem, dolomīta karbonātkaļķiem. Ja augsnē ir zems kalcija saturs, bet magnijs ir pietiekamā daudzumā, var izmantot, piemēram, kaļķi, krītu, kaļķakmens miltus.

 

Uzziņa

Kalcija trūkuma pazīmes

• Lakstaugiem atmirst galotnes, veidojas sausas, brūnas lapu malas.

• Salātiem un kāpostiem parādās sausā puve, tomātiem – augļu galotņu sausā puve.

• Puķu kāti nolīkst, jo nespēj noturēt ziedgalvas.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+