Mobilā versija
+3.3°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
18. marts, 2017
Drukāt

Māra Libeka: Skābekļa piegriezēji no Ventspils (30)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Māra Libeka

“Viņiem vajag naudu reālām lietām. Vajag naudu, ir pašvaldību vēlēšanas,” tā personas no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) neoficiālā e-pasta sarakstē taisnojās, kāpēc 15 miljoni eiro klimata pārmaiņu mazināšanai tiks iepludināti Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles būvniecībā. Vai bagātā Ventspils nespēj nopelnīt, lai nevajadzētu meklēt shēmas, kā piekļūt jau tā noplicinātajam valsts naudas makam? Atgādināšu, ka mūzikas skolai jau iepriekš tika iedota gandrīz puse jeb 10 miljoni eiro no kultūrizglītības iestādēm piešķirtā struktūrfondu finansējuma, kā arī 1,5 miljoni no tā sauktajām deputātu kvotām.

Tagad klāt nākuši miljoni no naudas, kas paredzēta vides uzlabošanai. Kāds tam sakars ar koncertzāli? Valsts kontroles revidenti nupat ir secinājuši, ka, piešķirot Ventspilij šos 15 miljonus, netiks sasniegts mērķis, kam tā paredzēta, proti, oglekļa dioksīda emisijas samazinājumam. Latvija, pārdodot “neizlietoto” gaisa piesārņojumu citām valstīm, sešu gadu laikā ir saņēmusi 250 miljonus eiro, taču tas nenozīmē, ka Ventspils pārējiem reģioniem var nogriezt skābekli un rīkoties pretēji valdības pieņemtajiem dokumentiem, kur fiksēta apņemšanās emisiju tirdzniecībā iegūtos miljonus izmantot klimata pārmaiņu negatīvo seku novēršanai.

Taču VARAM politiskās amatpersonas, kas šo apņemšanos ir parakstījušas, nedomā, ka pašām tā būtu jāievēro.

Un tā 2015. gada sākumā VARAM Klimata pārmaiņu departamentā ierodas emisārs no Ventspils, lai prezentētu Ventspils koncertzāles ideju, kas kopumā valsts emisijas tikai palielinās. Skaidrs, ka ideju nevar virzīt bez VARAM augstākās vadības atbalsta, tāpēc arī tur durvis ir atvērtas. Līdz maijam Ventspils un VARAM sazinās, lai precīzi formulētu, kādiem jābūt konkursa noteikumiem, lai gūtu uzvaru naudas jautājumā. Tieši Ventspils ietekmē top prasība, ka ēkai jābūt tādai, kurā izglītības funkcija apvienota ar masu pasākumiem, kuru VARAM pēc attiecīga vides konsultatīvās padomes jautājuma nespēja pamatot.

Kopdarbs ar visai garu un sarežģītu nosaukumu “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkai”” tiek uzsaukts 2015. gada 1. oktobrī valsts sekretāru sanāksmē, un nu konkursā, kura noteikumi projekta sadaļā par jaunas ēkas celtniecību pielāgoti tikai vienai pašvaldībai, it kā var iesaistīties arī citas vietējās varas. Tad nu ierēdņi, nevis pats vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, spiesti taisnoties citu pašvaldību vadītājiem, kas uzdod jautājumus par dīvaino projektu. Viņi atgādina, ka “bez jums ir arī daudz citu gudru un viltīgu cilvēku”, skaidro, ka tāds ir vadības uzdevums – virzīt nesaskaņoto noteikumu projektu tieši uz Ministru kabinetu, nevis komiteju, lai nenokavētu būvniecības sezonu. Ja nedarīsi, liec galdā atlūgumu! Grūti iedomāties, kā Valsts kancelejas vadītāja Mārtiņa Krieviņa virzītā valsts pārvaldes reforma pasargās ierēdņus pret neaizsargātību un izrēķināšanos no augstāku amatpersonu puses. Kā Krieviņš ar savu komandu novērsīs to, lai “politiskais pasūtījums” nebūtu leģitīms lietu kārtošanas veids, ko vienkāršā tauta sauc par valsts nozagšanu? Kā Valsts kancelejas vadība nobremzēs, lai godīgi ierēdņi neaizietu, bet pārējiem nebūtu jāpielāgojas?

Tikko izskanēja paziņojums no VARAM, ka ministrijā veidošot komisiju, kas divu mēnešu laikā izvērtēšot amatpersonu atbildību un lemšot, vai kāds ir pelnījis sodu. Visticamāk, komisijā toni noteiks pašas iesaistītās amatpersonas, bet cietīs šo amatpersonu rīkojumu izpildītāji. Savukārt Ventspils domes amatpersonas turpinās rakstīt žurnālistiem vēstules, cik ļoti apvainotas tās jūtas.

Pievienot komentāru

Komentāri (30)

  1. Žurkām riebjas koncertzāles, žurku zāles un žurnālistu ētika.

  2. Ventspils mūzikas vidusskolas un akustiskās koncertzāles projekts ir viens no tiem Latvijai ļoti retajiem šāda veida būvju projektiem, kur tā celtniecībai iztērētā nauda būs izlietota vispārdomātākajā veidā. Visi projekta pretinieki klaigā par lielajām celtniecības izmaksām, bet nez kāpēc ne ar pušplēsta vārdu nepiemin ekspluatācijas izmaksas. Latvijā ir tradīcija lēti būvēt un pēc tam kunkstēt un vaimanāt par lielajām ekspluatācijas izmaksām. Piemēri? Ludzu, Gaismas pils Rīgā, Rēzeknes, Cēsu un Liepājas koncertzāles – tie visi klasiski nepārdomātas un nepareizas projektēšanas un celtniecības piemēri. Ja pareizi atceros, tad Rēzeknē turklāt to esot uzcēluši tādā vietā, ka darbinieki pavasaros lūdzot Dievu, lai tā būda neapplūst. Un gan jau arī Rīgas jauno akustisko koncertzāli uzbūvēs tikpat draņķīgi.
    Nu, labi, pieņemsi, ka taisnība (kam izdevīgā?) uzvarēs, projekts tiks apturēts un nauda tiks pārdalīta. Un kāds būs rezultāts? 2018. gadā beigsies Ventspils valsts mūzikas vidusskolai telpu nomai piešķirtais finansējums un, ja projekts nebūs uzcelts, Latvijā lielākā mūzikas vidusskola visdrīzāk tiktu likvidēta, pāri par 100 skolotāju paliktu bez darba, pāri par 600 bērnu un studentu paliktu bez mācību iestādes. Ja tas tiešām tā notiktu, Māra Libeka savu labo darbu sarakstā varētu ierakstīt šo “cēlo” posta darbu. Manuprāt, raksta parādīšanās iemesls ir gauži banāls – tuvojas pašvaldību vēlēšanas un Libeka tupi un banāli atstrādā pasūtījumu.

    • Cik var slavēt to koncertzāli, nav jau jautājums laba vai slikta. Jautājums ir, ka skaņoja tikai ar Ventspili, ne citām pašvaldībām.

    • Kāpēc skolas ar koncertzāles funkciju ēkas projekts būtu jāsaskaņo ar citām pašvaldībām? Neviens taču neliedz citām pašvaldībām izstrādāt un īstenot kvalitatīvus projektus, iesniegt tos izskatīšanai un tā tālāk un tā joprojām, bet tās nez kāpēc izvēlas ziemā klajā laukā gaisu sildīt. Un vēl kas – ja tā sagadītos tā, ka kāda (ar to es domāju nevis pilsētu, bet valsti) rīcībā būtu nonākusi lielāka naudas summa, kas būtu lietderīgāk – uzbūvēt kaut ko vienu – labu un kvalitatīvu, vai izdalīt visiem radiem pa kripatai, lai, tā teikt, uzbūvē pa šķūnītim vai arī nopērk kādu konču vai aliņu un papriecājas, jo visiem uzreiz taču nesanāk? Baidos, ka vidusmēra latvietis, acīm redzot, vienkārši mentāli nav spējīgs priecāties, ka kāds ir pratis un spējis kaut ko labu izdarīt vai uzbūvēt; viņam vienīgais prieciņš ir tad, kad izdodas citam kaut ko atņemt un nelietderīgi izplenderēt.

    • Kāpēc skolas ar koncertzāles funkciju ēkas projekts būtu jāsaskaņo ar citām pašvaldībām? Neviens taču neliedz citām pašvaldībām izstrādāt un īstenot kvalitatīvus projektus, iesniegt tos izskatīšanai un tā tālāk un tā joprojām, bet tās nez kāpēc izvēlas ziemā klajā laukā gaisu sildīt. Un vēl kas – ja tā sagadītos tā, ka kāda (ar to es domāju nevis pilsētu, bet valsti) rīcībā būtu nonākusi lielāka naudas summa, kas būtu lietderīgāk – uzbūvēt kaut ko vienu – labu un kvalitatīvu, vai izdalīt visiem radiem pa kripatai, lai, tā teikt, uzbūvē pa šķūnītim vai arī nopērk kādu konču vai aliņu un papriecājas, jo visiem uzreiz taču nesanāk? Baidos, ka vidusmēra latvietis, acīm redzot, vienkārši mentāli nav spējīgs priecāties, ka kāds ir pratis un spējis kaut ko labu izdarīt vai uzbūvēt; viņam vienīgais prieciņš ir tad, kad izdodas citam kaut ko atņemt un nelietderīgi izplenderēt.

      • Nevar saprast, vai jūs tāds esat vai izliekaties, ka nesaprotat, par ko ir runa. Citām pašvaldībām neteica, ka var piedalīties, kamēr Ventspils ielobēja savas prasības. Novēlu nākamajā dzīvē dzīvot Suntažos.

  3. Skauž, ka Ventspilī tiek celta moderna koncertzāle un mūzikas skola.

  4. Tās pusotru miljonu vērtās ērģeles būs ar kājām minamas, tas varētu būt par pamatu zaļās enerģijas ražošanai paredzētās naudas izmantošanai, ko Lembergs pat tiesā pierādītu. Ja runājam par Gerhardu, tad Vējoņa vadībā VARAM daudzus gadus konsekventi cīnijās pret mājsaimniecību vēlmi iegūt energoresursus pašpatēriņam, izmantojot vēja un saules resursus. 01.01.2014. gadā spēkā stājušais likuma “Elektroenerģijas tirgus likuma 30.1 punkta” par atjaunojamo energoresursu mājsaimniecību sektorā absurdumu. Norēķinu metodikā pievestais piemērs. Ieguvumi: Sadales tīkls – 266,74, Mājsaimniecība – 22.59 EUR. ST neieguldot ne centa 12 reizes pārsniedz mājsaimniecības ieguvumu.

  5. Hūtes stipendiātiem jāatpelna saņemtais.

  6. Pēc visa šī man tikai viens jautājums atbildīgajai (?) ministrijai – cik koncertzāles mums vēl jāuzceļ, lai sasniegtu emisiju mērķus uz 2030. gadu? Par to, ka Ventspilī izaudzināta šovinistu paaudze, kas redz tikai sevi un savas vajadzības, nekādu ilūziju sen vairs nav.

    • Pašvaldība redz problēmu, šajā gadījumā pat valstisku, jo mūzikas skola ir valsts atbildība, un to risina. Šis ir viens no finanšu instrumentiem, turklāt projekts atblst visām prasībā, lai to saņemtu. Pašvaldībai ir jārūpējas par savas pašvadības iedzīvotājiem un nevar pārmest, ka tā nedomā par visu valsti. Tam ir domāti valsts vīri. To, ka viņi neprot pamatot, tā ir viņu nekompetence/ nezināšana. Tāpēc nevajag likt virsrakstus – skābekla priekriezeji no Ventspils.

      • Naudas saņēmējiem no Ventspils jāstrādā arī brīvdienās?

        Atveriet acis – nevis Ventspils projekts atbilda prasībām, bet Ventspils tās prasības PASŪTĪJA.

      • Cienītais, vai tad bija jāpasūta slikts projekts, ka tikai būtu lēts? Ziniet, skopais maksā pat ne trīsreiz. Skopais maksā ikreiz un katru reizi, kad sadomā lētāk tikt cauri tur, kur jātērē lai arī daudz, bet ar prātu. Bet visvairāk skopais maksā tad, kad slikti, bet lēti uzcelta māja ir jāapsaimnieko. Latvijā tādu piemēru ir tūkstošiem. Taču, muļķība, kā zināms ir bezgalīga, tā atkal un atkal kāpj uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem un sajūsminās par sevi.

  7. Emisijas kovotu finansējums šādam mērķim “jaunu zema enerģijas patēriņa ēkas būvniecību, kas nozīmē, ka tiek izvirzītas ļoti augstas un oglekļa dioksīda emisiju samazinošas prasības no jauna uzbūvētās ēkas sasniedzamajiem energoefektivitātes rādītājiem” arī tiek piešķirts.

    Pirms kaut ko tādu raksta vajadzētu iedziļināties nevis bļaustīties.

    • Komentārā runa ir tieši par to, kādēļ noteikts jūsu minētais mērķis “jaunu zema enerģijas patēriņa ēkas būvniecība”. Jau pats mērķis un 15 miljonu finansējums bija Ventspils pasūtījums.

  8. Nav iespējams cienīt valsti, kura pati sevi neciena un savā dumjībā nemitīgi izrāda sava valstiskuma fundamentālo nevērtību. . Šī vara savā psihiskajā aprobežotībā nespēj pat aptvert, ka tautai nedrīkst atzīties bezspēcībā. Tautai nav vajadzīga bezspēcīga vara – varas nekropole, kā senie grieķi sauca lielu kapsētu. Tāpēc valsts parasti gan cenšas tautai apliecināt savu spēku, bet nevis bezspēcību. Tikai idioti var tautai apliecināt bezspēcību – plātīties ar pilsoņu nepakļaušanos valsts iestāžu prasībām. Taču vēl sliktāk, ja to dara mēdiji neizvērtējot sekas.

  9. Ļoti tendenciozs raksts, turklāt tiek izplatīti un tiražēti meli, nemitīgi Ventspils tiek apsaukta kā visas Latvijas apdalītāji. Šis projekts pilnībā atbilst emisijas prasībām.. ēka atbilst “gandrīz nulles” enerģijas ēkas prasībām (kopējais enerģijas patēriņš apkurei noteikts 25,76 kWh/m2 gadā (divas reizes labāks, kā normatīvajos aktos noteiktā pieļaujamā augstākā robeža “gandrīz nulles” enerģijas patēriņa ēkām – 45kWh/m2 gadā) un oglekļa dioksīda emisijas plānotais novērtējums sasniedz 10,75 kgCO2/m2. Salīdzinājumam, ja celtu ēku, kas nav “gandrīz nulles” enerģijas patēriņa ēka, atbilstoši normatīvo aktu prasībām būvniecības jomā, pieļaujamais kopējais ēkas enerģijas patēriņš apkurei būtu 100 kWh/m2, kas veidotu 4 reizes vairāk jeb 41,73 kgCO2/m2 gadā oglekļa dioksīda emisiju izmešu.

    • izbeidziet tiražēt melus! Atbildēt

      Raksts nav tendenciozs, bet gan tieši otrādi – tas objektīvi atspoguļo valsts pārvaldē pastāvošo sarunāšanu, jo nekas nav mainījies kopš Kalvīša valdības laikiem. Raksts parāda Lemberga vadītās domes un Gerharda nekaunīgu spiedienu uz VARAM ierēdņiem, lai tie pārkāptu likumu. Būtībā tiesājamas personas par smagiem noziegumiem ietekme valdībā ir tik liela, ka varam pat runāt par valsts nozagšanu. Vairāk kā nozēlojama ir arī Vienotības iesaistīšanās šajā afērā.
      Ja joprojām turpināsiet tiražēt viedokli par to, ka līdzekļi ir izlietoti atbilstoši prasībām, iesaku iepazīties ar Valsts kontroles atzinumu, kur norādīts, ka ministrija nav spējīga pamatot miljonu piešķiršanu tieši Ventspilij.
      Protams, ka Lembergs izsitis ir tik daidz valsts un ES naudas kā neviena pašvaldība. Tad jau nav grūti vientiesīgo vēlētāju priekšā inoziedzniekam zrādīties kā labam ” saimniekam”.

    • izbeidziet tiražēt melus!! Atbildēt

      Raksts nav tendenciozs, bet gan tieši otrādi – tas objektīvi atspoguļo valsts pārvaldē pastāvošo sarunāšanu, jo nekas nav mainījies kopš Kalvīša valdības laikiem. Raksts parāda Lemberga vadītās domes un Gerharda nekaunīgu spiedienu uz VARAM ierēdņiem, lai tie pārkāptu likumu. Būtībā tiesājamas personas par smagiem noziegumiem ietekme valdībā ir tik liela, ka varam pat runāt par valsts nozagšanu. Vairāk kā nozēlojama ir arī Vienotības iesaistīšanās šajā afērā.
      Ja joprojām turpināsiet tiražēt viedokli par to, ka līdzekļi ir izlietoti atbilstoši prasībām, iesaku iepazīties ar Valsts kontroles atzinumu, kur norādīts, ka ministrija nav spējīga pamatot miljonu piešķiršanu tieši Ventspilij.
      Protams, ka Lembergs izsitis ir tik daidz valsts un ES naudas kā neviena pašvaldība. Tad jau nav grūti vientiesīgo vēlētāju priekšā inoziedzniekam zrādīties kā labam ” saimniekam”.

    • Pēc pāris gadiem visām publiskajām ēkām būs jābūt energoefektivām. Ne tik ļoti, kā šajā “konkursā” noteiktās, bet tomēr. Un nevar runāt par SEG emisiju samazināšanu, ceļot tikai jaunas ēkas, kamēr vecās paliek nesiltinātas un turpina būt neefektīvas. Vecās vidusskolas ēkas jau nejauks nost – tā arī viņas tur stāvēs un atkal vajadzēs finansējumu. Valsts darbojas ačgārni, ja vispirms ceļ jauno, pirms vēl vecais sakārtots. Arī mazākas izmaksas būtu atjaunot esošo.

      • ne būvnieks bet bērnudārznieks esi Atbildēt

        Jampampiņ, kā tu pārtaisīsi nesiltumefektīvi celto par efektīvo ???
        Lāpīšanās ir naudas izšķiešana !

  10. Es gan priecājos, būs izcila koncertzāle un pienācīgi uzcelta skola. Vai celt kultūru ir zagšana un korupcija?

  11. Teišām, jāsmejas! Korumpētie mērgļi visās malās un iespējamās komisijās, komitejās, valsts kancelejā, ministrijās…. Ventspils diktē un diktēs, kādu politiku vajag Latvijai un tā ir….valsts nozagšanas politika vispretīgākajā veidā! Lembis gadiem ņirgājas par LV tiesām, bet visi kopā, par tiem strādājošajiem, no kuriem VID plēš nodokļus, līdz pēdējam centam, t.i. godīga darba veicējiem!!! No tā šie taukumūļi dzīvo, uzdzīvo, rūpējas par Eiropas iesūtīiem pašlabuma meklētajiem, t.i. migrantiem… Vai tiešām, Latvijā nenotiks neviens politisks” vulkāna izvirdums” vai ”politisks sprādziens”, kas tos mēslus aizslaucītu nebūtībā?

    • Ko tad pats neizvirdi kā vulkāns vai vismaz nesprāgsti kā politiska bumba? Tikai gaidi, ka citi to darīs tavā vietā ,un varēsi atnākt uz jau gatavu laimes zemi? Ņem vērā,ka ir arī vēl daudz citu,kuri tāpat ogles grib grābt ar citu rokām kā tu. Darītāju mums nav.Tāda mentalitāte.

  12. Danai takš maizes devēja dobro jāatpelna…

  13. ha,ha,ha,ha,ha!!!!!!!!!!!!!!!Gribu redzēt kad kāds ievedīs kārtību šajā korumpētības leilvalstī!!!Bet zinu-tas nenotiks nekad,diemžēl….

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ko vēl varētu ieķīlāt?

AS “Latvijas neatkarīgā televīzija” (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija “Firmas.lv”. Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes – “5”, “TV5”, “Kriminal+”, “Večer@22′, “Večer Novostjei”, “Večer Novostjei. Novostj”, “Patriotu nedēļa”, “Bez Cenzuri”, “Labvakar, Latvija!”, “2 Izklaides kanāls”, “Mājokļa jautājums”, “Dziedošās ģimenes”, “Latvijas Princese”, “Latvijas Zelta talanti”, “Eņģeļi pār Latviju”, “Labestības diena”, “Zvaigžņu lietus”, “LNT Ziņas” un “LNT Telekompānija”. Ķīlas ņēmējs ir Londonā reģistrēta banka “ING BANK N.V., London Branch”. “All Media Baltics” valdes priekšsēdētājs Pjērs Danons aģentūrai LETA sacīja, ka preču zīmju ieķīlāšana bija saistīta ar nesen veikto investīciju kompānijas “Providence Equity Partners” darījumu.

Vai 10 gadu cietumsods par karošanu Islāma valsts pusē ir adekvāts?
Draugiem Facebook Twitter Google+