Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
3. aprīlis, 2013
Drukāt

Skābekļa trūkums ezeros apdraud zivju populāciju

LETALETA

Ogres novada Lobes ezerā skābekļa līmenis regulāri tiek mērīts ar oksimetru, un tā uzrādītie rezultāti rāda, ka skābekļa daudzums ezerā nu jau ir katastrofāls, kas liek domāt, ka, kūstot ledum, atklāsies dramatiska zivju populācijas aina, aģentūrai atklāja ezera saimnieks Māris Aberiņš.

Prognozēt konkrētu zivju populācijas situāciju gan patlaban vēl neesot iespējams, kaut arī nešaubīgi ir skaidrs, ka ieilgusī ziema to jau tagad ir būtiski ietekmējusi.

Jautāts par to, kā būtu iespējams uzlabot šo situāciju, Aberiņš stāsta, ka būtu nepieciešams finansējums gan tehnikas – jaunu sūkņu un degvielas – iegādei, gan cilvēku darba atalgošanai. Sūkņa darbības nodrošināšanai, pēc ezera saimnieka teiktā, ir nepieciešami divi litri degvielas stundā, kas izmaksu ziņā stundā nozīmē aptuveni divus latus. Viens sūknis gan esot, bet, pēc Aberiņa teiktā, tas uz lielo ezera platību nespēj radīt ievērojamus uzlabojumus.

Aberiņš arī atzīst, ka šajā ziemā zivis ķērušās ļoti labi un to bijis daudz, tādēļ vēl jo vairāk ir žēl, ka no pašvaldības puses arvien nav sagaidīts cerētais atbalsts.

“Ar maniem spēkiem vien te nepietiek. Esmu jau pensionārs, ar veselību arī vairs nav kā agrāk, un naudai, kas šim nolūkam paredzēta, nevar tikt klāt, jo pašvaldība pie tās nelaiž,” stāsta Aberiņš, norādot, ka pašvaldības rīcībā ir līdzekļi, lai nodrošinātu gan ūdens sūknēšanu, gan arī jauno zivju mazuļu iegādi, taču prasītais finansējums tomēr nav saņemts. Ogres novada domes vides speciālists Aivars Bigačs aģentūrai LETA norādīja, ka neesot informēts par šādu lūgumu.

Pēc Aberiņa teiktā, pāris reizes gan pašvaldība esot ieradusies uz Lobes ezeru, lai sūknētu ūdeni, taču tas, viņaprāt, vairāk bijis izrādīšanās pēc, jo darbošanās filmēta ar videokameru.

Kā pastāstīja Bigačs, Lobes ezers patiešām novadā ir vissliktākajā stāvoklī.

Savukārt Plaužu ezers problēmas ar skābekļa trūkumu zivīm šogad nesagādāšot, aģentūrai LETA pastāstīja Ķeipenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Sirsonis. Ezers ir septiņus līdz astoņus metrus dziļš, kas ļauj skābeklim būt ūdenī zivīm pietiekamā daudzumā. “Parasti jau pirmie sūdzas makšķernieki, līdz šim nevienu sūdzību par zivju daudzumu neesam dzirdējuši,” saka Sirsonis.

Ķeipenes pagastā esošais Pečoru ezers jau kādu laiku netiek apsaimniekots, un zivju populācija tajā netiek atjaunota. “Tur diemžēl jau labu laiku nekas nav darāms. Zivju tur praktiski vairs nav, ezers ir aizaudzis, turklāt apkārt ezeram ir purvs, kas apgrūtina centienus ezera dzīvību atjaunot, tāpēc ezeru esam atstājuši tādā kā likteņa varā,” saka Sirsonis, norādot, ka skābekļa trūkuma problēmas risināšanas izmaksas ir ārkārtīgi augstas, jo āliņģu ciršana nav efektīva, taču ūdens pārpumpēšana ir ārkārtīgi dārgs process.

LETA jau ziņoja, ka Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes (JIŪP) Iekšējo ūdeņu kontroles daļas direktora vietnieks Nikolajs Liskins aģentūrai LETA skaidroja, ka ir jau pirmās pazīmes, ka dīķos un nelielākos ezeros visā Latvijā sākusies zivju slāpšana, taču patlaban konkrētas ūdenstilpes nav iespējams nosaukt, jo ūdens virsmu klāj bieza ledus kārta.

Viņš minēja, ka sen Latvijā nav bijis tik salts pavasaris, tādēļ šogad pavasarī daudzos seklūdens ezeros var būt gaidāma masveida zivju slāpšana un zivju krājumu samazināšanās.

Katru gadu zivju slāpšana biežāk tiek novērota Kurzemes pusē, taču zivju bojāeja skābekļa trūkuma dēļ šajā pavasarī varētu būt arī Vidzemes un Latgales dīķos un ezeros.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+