×
Mobilā versija
Brīdinājums +21.8°C
Viktors, Nils
Otrdiena, 19. jūnijs, 2018
11. jūnijs, 2018
Drukāt

Skaidro, kāpēc ir tik augsta ūdenssaimniecības pakalpojumu starpniecības maksa

Foto - LETAFoto - LETA

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) noteiktā augstā ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanas starpniecības maksa ir saistītā ar nepilnībām Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda RNP.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Konkurences padome (KP) aicinājusi Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju izvērtēt RNP rīcības likumību starpniecības maksas noteikšanā – par pakalpojuma nodrošināšanu blakuslietotājiem jeb personām, kuras saņem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus pa cita lietotāja iekšējiem vai zemes gabala robežās esošiem tīkliem. KP noskaidrojusi, ka tiek piemērota starpniecības maksa, kas atsevišķos gadījumos būtiski pārsniedz maksu par pamatpakalpojumu. Pēc KP paustā, tas neatbilst likumā noteiktajam regulējumam par blakuslietotājam noteikto uzcenojumu, kas nevar pārsniegt 10% no regulatora noteiktā tarifa attiecīgam pakalpojumam.

Taču, kā aģentūrai LETA pauda RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs, Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma regulējums, viņaprāt, ir absurds, un RNP ir apņēmies iniciēt grozījumus pastāvošajā likuma versijā.

Gontarevs uzskata, ka jautājums par blakusklientiem ūdensapgādē ir kārtējais likumdevēja neatrisinātais komunālās saimniecības jautājums. “Šobrīd daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, dzīvokļu īpašniekus piespiežot sniegt pakalpojumu blakusklientiem, viņi nepamatoti tiek nostādīti nevienlīdzīgā stāvoklī, jo faktiskās izmaksas par šī pakalpojuma nodrošināšanu ir augstākas nekā Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā noteiktā 10% pieauguma robeža,” teica RNP pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, pakalpojuma izmaksas blakusklientam veido līgumu slēgšana un administrēšana, tehniskās dokumentācijas izvērtēšana, kontroles skaitītāju vietas noteikšana, skaitītāja nolasīšana, ja tas nav aprīkots ar distances nolasīšanu, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana blakusklientiem, maksājumu piesaiste un kontrole, kā arī citi administratīvie izdevumi.

“Būtībā pakalpojuma izmaksām nav nekāda sakara ar ūdens patēriņu un tas ir administratīvs darbs ar noteiktām, saskaitāmām izmaksām. Pēc būtības šajā situācijā daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki subsidē blakusklientus, pamatā privātmāju īpašniekus. Tāpēc arī es aicinu VARAM izskatīt jautājumu pēc būtības, pieaicinot izskatīšanā arī ēku pārvaldnieku pārstāvjus, un nepieļaut nevienlīdzīgu attieksmi pret pamatklientiem,” norādīja Gontarevs.

RNP gada sākumā esot iesnieguši KP savu skaidrojumu un pamatojumu faktiskajām izmaksām. Metodika esot izstrādāta, arī ņemot vērā Valsts kontroles (VK) norādījumus. Proti, blakusklientu un pamatklientu problēmsituācija tika risināta, ņemot vērā VK 2015.gadā veiktās revīzijas rezultātā izstrādātos ieteikumus – no pamatklientiem noteiktās dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas jāizslēdz visi tie izdevumi, kas neietilpst obligātajās dzīvojamo māju pārvaldīšanas darbībās.

Taču, kā norādīja RNP valdes priekšsēdētājs, “tas ir kā neiespējamās misijas izaicinājums – mēģināt rast risinājumu starp divu svarīgu valsts iestāžu savstarpēji izslēdzošiem norādījumiem.” “Tā ir nopietna problēma, kurā iedzīvotāji tiek pretnostatīti viens otram. Bez tam, pārvaldnieks nav pakalpojuma sniedzējs blakusklientiem. Tie ir daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki, bet pārvaldnieks ir vien starpnieks. Šajā situācijā nav loģiski piemērot metodiku, kas balstās uz ūdensapgādes uzņēmumu lielo klientu/blakusklientu apkalpošanas izmaksu aprēķina,” uzskata amatpersona.

RNP vēloties panākt, lai ar uzņēmuma noteikto pakalpojuma maksu tiktu nodrošināta vienlīdzīga situācija dzīvojamo māju kopīpašniekiem un atsevišķas dzīvojamās mājas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma blakusklientam, proti, katrs maksātu atbilstošu maksu tieši par tiem pakalpojumiem, ko katrs no tiem faktiski saņem.

RNP atbilstoši KP sniegtajam viedoklim sola atkārtoti pārskatīt blakusklientu līgumu slēgšanas procesu, kā arī sadarbībā ar nozares ministriju iniciēt grozījumus pastāvošajam likumā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+