Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. oktobris, 2012
Drukāt

“Skaistā laikmeta” modes untumi


Visi tie, kam tuva mode un vēsturiskie stili, laipni aicināti apmeklēt pasaulslavenā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstādi no Parīzes “Jūgendstila mode”, kas apskatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.


 

Ikviens laikmets ir radījis savu priekšstatu par ideālu cilvēku, viņa iekšējo būtību un ārējo izskatu, kas daudzējādā ziņā pamatojās uz laikmetam atbilstošām filozofiskām koncepcijām un estētisko izpratni kopumā. Arī mode lielākoties ir gājusi kopsolī ar konkrētā laikmeta valdošo mākslas stilu, vien dažbrīd atpaliekot no sava laika. Tā ir bijusi saistīta ar visu, kas raksturo noteiktā laikmeta vidi. 19. gs. pēdējo gadu desmitu modē uzvaroši ienāk jūgendstils, kas dominē līdz Pirmajam pasaules karam. Jūgendstils attīstījās dažādās Eiropas valstīs, tajās iegūstot atšķirīgus nosaukumus: “Jugendstil” Vācijā un Latvijā, “Art noveau” Francijā, “Modernismo” Spānijā, “Sezessionsstil” Austrijā, “Stile Liberty” vai “Stile Floreale” Itālijā, “Młoda Polska” Polijā. Jūgendstils bija pēdējais vēsturiskās modes stils, kas sevī ietvēra klasicisma, ampīra un Austrumu stila elementus, kuru iezīmes izpaudās it visā, ko tolaik radīja cilvēce: arhitektūrā, glezniecībā, tēlniecībā, mēbeļu dizainā, sadzīves priekšmetos, grāmatu grafikā, juvelierizstrādājumos un sevišķi izteiksmīgi – tērpos. “Skaistā laikmeta” mode formējās Parīzē 1900. gada starptautiskās izstādes iespaidā. Tā cildināja sievieti, tās tievo, korsetē iejozto vidukli, garos, nārām līdzīgos matus un plūstošās, ilgu pilnās kustības. Košā anilīna krāsa, kas bija aktuāla pirms jūgendstila, audumos pamazām izzūd, to nomaina maigas krāsas un pasteļtoņi, caurspīdīgi ūdeņainas nokrāsas. Modē ienāk ziedu motīvi – īrisi, magones, hortenzijas. Tas ir spēcīgi redzams 1890. – 1900. g. dekoratīvi lietišķajā mākslā – vēdekļos, izšuvumos, juvelieru izstrādājumos. Kā modes untums parādās “S” veida siluets, ko panāca ar garas korsetes palīdzību. Korsete bija viens no tā laika modes galvenajiem stila elementiem un padarīja dāmu vidukļus slaidus un tvirtus. Stingri sasietās korsetes nenāca par labu sievietes veselībai – tās pasliktināja plaušu darbību, deformēja ribas, aknas un bieži vien sievietes nevarēja iznēsāt bērnus.

Šķiet, šeit būtu īsti vietā teiciens – mode prasa upurus, bet, neraugoties uz to, daiļās būtnes neatteicās no tā laika modes aktualitātes un ar smaidu demonstrēja lieliska piegriezuma tērpus ar mežģīnēm, izšuvumiem, aplikācijām, kurus papildināja jūgendstilam tik raksturīgās rotaslietas un greznās, platās cepures ar spalvām un aksesuāriem.

“Skaistā laikmeta” modi uz Rīgu ir atvedis pasaulslavenais modes vēsturnieks, interjeru dekorators, scenogrāfs, populāru grāmatu un rakstu autors, izcils lektors un kolekcionārs Aleksandrs Vasiļjevs. Šajā unikālajā kolekcijā eksponēti 70 izcili jūgendstila perioda tērpi, kurus veidojuši tā laika ievērojamie “Haute Coutre” modes nami kā Parīzes “Worth”, kas dibināts 1857. gadā. Kā allaž, izstādi papildina liels modes aksesuāru skaits no modes vēsturnieka A. Vasiļjeva kolekcijas: vēdekļi, somiņas, apavi, lietussargi, cimdi, smaržu flakoni, juvelieru izstrādājumi un citi 19. un 20. gadsimta mijas sieviešu un vīriešu modes aksesuāri, kas uzskatāmi stāsta par jūgendstila līnijas iespaidu uz šā perioda priekšmetu un modes pasauli, kas radīja tik ļoti daudz skaistuma.

Lai arī vairāk nekā gadsimts mūs šķir no šā elegantā modes stila, tomēr ļoti daudzas tērpu detaļas pavisam droši varētu būtu aktuālas arī šodien, jo laiks nespēj izmainīt patiku pret izsmalcinātām lietām.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+