Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
25. aprīlis, 2012
Drukāt

Skaistā lauku sēta

ikskile-128_sa

Šoreiz vēlamies pastāstīt par cilvēkiem, kas vides kultūru uztver plašākā nozīmē un rūpējas ne tikai par savu, bet arī līdzcilvēku labsajūtu. Ikšķilē un tās apkaimē daudz skaistu dārzu un lauku sētu. Novada pašvaldība ik gadu rīko konkursu par sakoptāko īpašumu.

 

Tajā apbalvoti ne vien jaukākie dārzi un lauku sētas, bet arī ielas. Viena no tām ir Griezes iela, kur dzīvo Andis Koše ar sievu Brigitu un meitu Agni.

Vairāk bilžu no skaistās lauku sētas skataties ŠEIT.

 

Baudot plašumu un klusumu

Kaimiņu zemesgabalus norobežo drāšu pinuma žogi, kas neaizsedz skatu, uz katru pusi var pārredzēt trīs īpašumus. Visi dārzi sakopti, tādēļ nav nekā slēpjama. Var priecāties ne tikai par puķēm savā pagalmā, bet arī, piemēram, par reti sastopamu kastaņu rozā ziediem, ko ieaudzējuši kaimiņi.

Šeit respektē cits citu un lieki netrokšņo. Griezes ielā vasarā nedzird citviet tik ierasto pļaujmašīnu pļerkstoņu, jo zāli pļauj tikai ar mehāniskajām. Andis rāda, cik viegli stumt Jonsered zāles pļāvēju. Tāds darbiņš ir arī noderīga fizkultūra. Saimnieks jaunībā absolvējis Murjāņu sporta internātskolu, kur trenējies desmitcīņā, un arī tagad nezaudē sportisko formu.

 

Lai pļaušana nesagādātu grūtības, zālienu frizē divreiz nedēļā. Pļāvējam nav savācējkastes, sasmalcinātā zāle kalpo par mēslojumu, pēc darbiņa to ar grābekli vienmērīgi izkliedē.

 

Cieņa pret dabu izpaužas arī attieksmē pret tās veltēm. Piemēram, kad ir labs ābolu gads, kaimiņi kooperējas un aizved tos zupas virtuvei Rīgā, Kr. Barona ielā, kur izdala trūcīgajiem. Šejienieši ir darbā aizņemti cilvēki. Protams, vienkāršāk un ātrāk būtu liekos ābolus ierakt zemē, nevis tērēt laiku un benzīnu, lai tos par baltu velti dāvinātu svešiem cilvēkiem. Šīs papildu pūles liecina par inteliģenci un domāšanas veidu.

Ir redzēts ne mazums saimnieku, kuru īpašums ir ideāli sakopts, taču attiecībās ar pārējo pasauli pierasts durvis vērt ar kāju. Tādiem cilvēkiem pietiek uzņēmības un darba spara, lai parūpētos par savu un ģimenes labklājību, bet pietrūkst inteliģences, lai labestīgi izturētos pret visu, kas atrodas ārpus savrupmājas žoga.

 

Jubilejā – rožu stādiIkskile-184_SA

Ģimenei patīk savu dārzu pārveidot, tādēļ gandrīz katru gadu te parādās kas jauns. Pēdējais jaunums ir nelielais peldbaseins, ko intensīvi izmanto. Pat izveidojies ikdienas mundruma rituāls: no rīta uzvāra kafiju, taču to tūlīt nedzer, vispirms metas baseinā! Jebkurā laikā, arī lietū. Baseins nav apsildāms, taču rudenī ķermenis pakāpeniski pierod pie vēsuma, un ģimene peldas, kamēr ūdens temperatūra ir +6 °C. Pēc atsvaidzinošās perocedūras tepat dārzā zem ābeles var nesteidzoties iemalkot brokastu kafiju.

Dažus soļus tālāk iekopts pavisam neliels sakņu dārziņš. Lai pēc svaigiem zaļumiem varētu aizskriet istabas čībās, celiņi starp dobēm izlikti ar keramiskajām akmens plāksnēm. Lai tās nekļūtu dubļainas, apakšā pabērta smilšu kārta. Ideja noskatīta “Dārza enciklopēdijā”. Pāris dobītēs var saplūkt visdažādākos zaļumus, pietiek pašu ģimenei un vēl pāri paliek. Minidārziņā vasarā aug trīs šķirņu rukolas, dilles, salāti, saldie zirņi, pētersīļi, dažādu veidu baziliki, kā arī skābenes, kuras ēd līdz pat Jāņiem. Ļoti gardas ir rukolas lapiņas, kam riekstu garša. Rukola labi nogatavina sēklas, nākamgad tās vairs nav jāpērk. Triju šķirņu ērkšķogas veidotas kā augststumbra kociņi.

 

Saimnieciski izmantots arī drāšu žogs gar dārza malu. Maijā gar to stāda kāršu pupas sarkaniem ziediem. Tās ātri izaug, koši zied un dod ražu. Vienkārši, skaisti un praktiski!

 

Kad pirms pāris gadiem bija jāsvin apaļa jubileja, ciemiņiem nevajadzēja lauzīt galvas par dāvanām: saimnieki vēlējās rožu stādus! Tagad dārzā ir ap 60 rožu krūmu, kas sagrupēti pēc krāsu toņiem, izveidojot balto, rozā un sarkano dobi. Dārzā stāda arī mazās rozītes podiņos, kuras pavairotas ar spraudeņiem un it kā nav domātas turpmākai audzēšanai. Pieredze rāda, ka šie krūmiņi labi ieaugas un pārziemo.

Rozēm patīk krietni paēst, un te talkā nāk kooperācija. Kūtsmēslus, kas nostāvējušies trīs gadus, ved no brālēna saimniecības Kuldīgas novadā. Krāšņākais rožu uznāciens ir jūlijā, bet augustā seko otrā ziedēšanas kārta. Pašu audzētās koši sarkanās rozes ir ceļojušas pat uz Londonu, kad braukuši ciemos pie onkuļa. Vakarā ziedus nogriež, uz nakti ieliek ūdenī, lai atdzeras. No rīta ietin folijā un dodas uz lidostu, bet jau pēcpusdienā Londonā pasniedz gaviļniekam!

Uzturā ģimene cenšas lietot bioloģiski audzētus produktus. Tos pērk no zemniekiem, bez starpniekiem. Ēd olas, kuras ir dējušas laimīgās vistas, kas dabū ganīties pa zāli. Kad sakārojas kādu kārumu, to gatavo mājās. Piemēram, cepumus pēc pašu izdomātas receptes – bez miltiem, ar nelielu daudzumu cukura.

 

Pavasaris klāt!

Ikskile-163_SAAgri pavasarī caur sniega kārtiņu izspraucas visagrākās ziedētājas – sniega rozes. Tām seko sniegpulkstenītes, tūdaļ pēc tām izplaukst krokusi, tālāk ziedēšanas stafeti pārņem hionodoksas, tulpes un narcises. Nupat modušās arī prīmulas un mārpuķītes, kuru pirmie ziediņi pieplakuši pie zemes, tikpat kā bez kātiņiem.

Aprīļa sākumā jau aktuāli pirmie dārza darbi. Rozēm ziemas piesegumu vēl nenoņem, lai tās spilgtajā saulē neapdegtu. Egļu zarus, ar kuriem apklātas rozes, aizvāks tikai tad, kad spilgti dzelteniem ziediem uzplauks forsītiju krūmi. Šis dabas kalendārs nekad nav pievīlis. Noņemot piesegumu, rozēm vienlaikus pirmo reizi dod mēslojumu. No saknēm atrauš augsni un katram krūmam apkārt uzber trīs riekšavas satrūdējušu kūtsmēslu, ko aprauš ar zemi. Aprīlī apgriež klinšrozīšu krūmiņus.

Labi pārziemojuši dzelteno kamolbegoniju gumi un kannu sakneņi, kurus aprīļa vidū iestāda podiņos un novieto saulainā, neapkurināmā telpā, lai vēl paaugas, bet maija beigās stāda dārzā. Rudeņos tos izrok, nedaudz apžāvē, katru atsevišķi ietin avīzē, sarindo kartona kastēs un glabā vēsumā, garāžā. Begoniju gumiem pašlaik vēl nav neviena asniņa – tas liecina, ka būs vēls pavasaris.

Atsākušies darbi arī sakņu dārziņā. 9. aprīlī (simtajā dienā) jau iesēti zirņi, drīzumā būs jāsēj arī salāti un redīsi. Zemeņu lauciņā atmodušies visi 27 stādiņi. Nemaz vairāk nevajag, ēšanai ogu pietiek! No zemes laukā spraucas daudzgadīgie sīpoli, maurlociņi un skābenes.

 

Zied visu vasaru

Padomāts arī par vasaras puķēm. Pavasara krāšņumam gadatirgū, kas notiek Salaspils botāniskajā dārzā, pērk stādaudzētāvā “Inčukalns” audzētos atraitnīšu dēstus. Šīs atraitnītes zied visu vasaru!

Brīnišķīgas vasaras puķes ir zemie jānīši. Tie zied sīkiem baltiem un rozā ziediņiem, kas atgādina mazas margrietiņas. Šīs ārēji necilās puķītes spēj nosegt augsni un tām piemīt maratonista cienīga ziedēšanas ilgmūžība, jo jānīši pacieš salnas un ziedus raisa līdz pat pirmajam sniegam. Katru pavasari Ivetas Ļekūnes nelielajā stādaudzētavā Bauskas pusē, Brunavas pagasta “Sprīdīšos”, pasūta 16 stādiņus. Iestādīti pēc salnām, tie ātri sakuplo, nezā­lēm vairs nav kur iesēties un puķu dobe nav jāravē!

Ļoti ilgi dekorativitāti nezaudē arī pelēkās krustaines, kuru lapas var izmantot pat Adventes vainagiem!

Pēdējās sniegiem bagātajās ziemās dārzā pārziemojušas arī lauvmutītes, pavasarī tās dzina jaunas atvases un vasarā skaisti ziedēja, jauni stādi nemaz nebija jāpērk. Toties krāšņi ziedošais hortenzijas krūms mūsu ziemas nepanes, tādēļ to rudeņos pirms salnām atlapo un ar visu podu ienes pagrabā. Marta sākumā hortenzija pārcēlusies uz istabu, kur izplaukusi, sakuplojusi un jau ieriesusi pirmos ziedpumpurus. Atpakaļ uz dārzu hortenzija ceļos maija beigās, kad to neapdraudēs salnas. Hortenzija zied nepārtraukti līdz vēlam rudenim.

Lai nebūtu jāmokās ar augststumbra rožu pieliekšanu un ieziemošanu, arī tās rudenī atlapo un ar visiem podiem ienes pagrabā.Ikskile-293_SA

Ziedēšanas krāšņums turpinās visu vasaru. Saimnieki uzskata, ka par puķēm nevajag vien priecāties, tās vērts izsmaržot, jo ziedu aromāts sniedz laimes izjūtu! Vasaras vakaros, kad reibina matiolas, šķiet, ka var sajust omas Veronikas smaidu. Oma nodzīvojusi līdz 93 gadiem, un matiolas bijušas viņas mīļākās puķes. Arī flokšu smarža raisa mīļas un romantiskas atmiņas.

Elegants ir mājas ieejas noformējums. Virs durvīm piestiprināts stikla jumtiņš, kas pasargā no lietus. Neliela dekoratīva baseina krastā stādīti ūdens malai piemēroti augi – Virdžīnijas tradeskancijas, dienziedes, liela auguma graudzāles, bergēnijas. Vasaras vidū maigi ābeļziedu rozā ziediem lepojas diža auguma Japānas anemones. Puķu dobes nosedz ar mizu mulču, tad neaug nezāles un stādījumi tikpat kā nav jāravē.

Sakopts dārzs ieguldītās pūles saimniekiem daudzkārtīgi atdara, dāvājot prieku katru dienu. Un priekam nevajag daudz – to sniedz agri no rīta dobē plūkta zaļumu sauja brokastu maltītei, rīta pelde spirdzinošā ūdenī, sārtvaidži āboli, kas noliekušies gar sētu. Laimes izjūtu dod arī prasme priecāties par ziedošo kastaņu kaimiņu dārzā, puķu smaržu un klusumu.

 

 

 

 

Irdenie auzu pārslu cepumi

Ikskile-195_SA5 olas

apmēram 100 g cukura,

200 g sviesta

500 g (1 paciņa) smalko, ātri vārāmo auzu pārslu

apmēram 300 g “Rīgas dzirnavnieka” auzu pārslu (no lielās 1,5 kg pakas),

apmēram 200 g saulespuķu sēklu (gandrīz viena paciņa),

rozīnes pēc garšas, var pielikt arī riekstus.

Olas saputo ar cukuru un sviestu, pieber abu veidu auzu pārslas, pieliek rozīnes un saulespuķu sēklas. Ja vēlas, var pielikt arī riekstus pēc izvēles. Veido nelielus cepumus, liek uz plāts un cep cepeškrāsnī, kamēr gatavi. Cepumi iznāk viegli, garšīgi un sātīgi, noder kā otrās brokastis.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+