Kas ehinācijās tik labs, ka no tām gatavo zāles? 0
No kurām ehināciju sugām un šķirnēm gatavo zāles? Kuras auga daļas šim nolūkam izmanto? IVETA VALMIERĀ
– Zāļu pamatā ir šā auga aktīvā viela. Ražotājam jāpierāda, ka iegūtā viela nesatur cilvēkiem kaitīgu vielu piemaisījumus. Aktīvo vielu var iegūt no jebkuras auga daļas. Tehniskās iespējas attīstās, tāpēc nebūtu korekti teikt, ka kādu no auga daļām nevar izmantot medicīnā, – skaidro Zāļu reģistrācijas departamenta vadītāja Monta Emersone.
Par daudziem augiem, arī ehināciju, ir gadiem ilgi uzkrāta informācija, un ir zināma to lietošana. Eiropas Zāļu aģentūras Augu izcelsmes zāļu komitejas vadībā šos datus apkopo Eiropas Savienības dalībvalstu eksperti, lai veidotu augu monogrāfijas. Tajā ietverto informāciju izmanto zāļu dokumentācijas sagatavošanā. Par ehināciju sugām Echinaceae angustifoliae radix (sakne), Echinaceae pallidae radix (sakne), Echinaceae purpureae radix (sakne), Echinaceae purpureae herba (laksti) ir sagatavotas četras monogrāfijas, kurās aprakstīta ehinācijas iespējamā lietošana. Farmācijas zinātniskajā literatūrā nav informācijas un pētniecisku datu par šā auga šķirnēm.
Dažādu ehināciju sugu virszemes daļās (lapās, ziedos, lakstos), arī pazemes orgānos (sakneņos un saknēs) ir liela sastāvvielu dažādība. Laksti satur polisaharīdus, ēterisko eļļu, flavonoīdus, sveķveida vielas, organiskās skābes. Pazemes orgānos ir inulīns, glikoze, ēteriskā eļļa un daudzi vērtīgi mikroelementi (selēns, kobalts, cinks, molibdēns, mangāns), kā arī makroelementi – kālijs, kalcijs.
Ehināciju drogu lieto kā pretvīrusu, antibakteriālu, pretiekaisuma un imunitāti stimulējošu līdzekli. Kā antiseptisku līdzekli to izmanto dažādu infekcijas slimību (piemēram, angīnas), strutainu brūču, apdegumu, izgulējumu ārstēšanai.
