Skaistais čūsku midzenis 0
Ar jau trešo filmu iekļuvis Kannu kino festivāla konkursa programmā, dānis Nikolass Vindings Refns smalkā vizuālā formā turpina runāt par lietām, no kurām citi baidās. Diemžēl paviršības liedz izbaudīt to, kā filmai “Neona dēmons” būtu jāizskatās.
Par to, kādā čūsku midzenī jāmēģina izdzīvot, iekļaujoties modes biznesā, jau sen tiek stāstītas leģendas, un dānis Nikolass Vindings Refns uzbūris pavisam gotisku vīziju, galveno lomu uzticēdams nu jau gandrīz veterānei – 43 lomas vien 18 gadu vecumā! – Ellei Faningai, kura spēlē 16 gadus veco Džesi, kura devusies uz Losandželosu, lai kļūtu par modeli. Jau pēc pirmās fotosesijas viņa iepazīstas ar grima mākslinieci, kura sola meiču atbalstīt, kā vien spēj, un ar šīm bildēm savā portfolio viņa dodas uz ietekmīgu aģentūru, lai uzreiz tajā tiktu uzņemta. Turpmākās karjeras gaitas Džesei sola lielu slavu un panākumus, par ko nekādā mērā nav priecīgas viņas sīvākās konkurentes, kuras par “svaigu gaļu” vairs nenodēvēsi, un tad meitēnam nākas likt lietā visas izdzīvošanas prasmes, jo glancēto žurnālu vāki un smalkās fotosesijas ir viena realitāte, bet centieni izdzīvot čūsku midzenī – pavisam kas cits.
Taču nekas nav tik gludi. Nikolasa Vindinga Refna karjera labu laiku sekojusi principam, ka katra nākamā filma ir labāka par iepriekšējo, un ar “Draivu” (2011) viņš varēja beidzot izbaudīt ieguldītā darba augļus starptautiskā mērogā. Pirmizrādīta Kannās – ovācijas vēl ilgi nerima pēc filmas beigu titriem –, kur Refns tika atzīts par labāko režisoru, tā gan iekļuva “Oskaru” nominantos (skaņas montāža), gan iemantoja kulta filmas statusu, un pie vainas bija arī harismātiskie galveno lomu atveidotāji Raiens Goslings, Kerija Maligane, Oskars Īzaks, Alberts Brukss un Braiens Krenstons. Filmu iekļāva starp gada vislabākajām lentēm, uzteicot stilizēto vardarbību un izpildījumu, un Refns savu stilu izkopa, vēlreiz sastrādājoties ar Goslingu lentē “Vien Dievs piedos” (2013). Arī to iekļāva Kannu konkursā, taču vienbalsīga sajūsma izpalika. Šopavasar tāpat notika ar “Neona dēmonu”, un tam ir iemesli, un tie nebūt nav tikai kanibālisms, nekrofilija un slepkavība, kas iekļauti scenārijā.
1. Nav noliedzams šīs filmas fascinējošais vizuālais izpildījums, taču tas nespēj nosegt tos baltos plankumus, kas skaidri uzrādās scenārijā – arī notikumu attīstībā un varoņu portretos. Ja “Neona dēmons” būtu sapresēts līdz četrām minūtēm ekrāna laika, iespējams, tas pievienotos pasaules labāko videoklipu sarakstam, taču tā nav, un pašmērķīgi stieptās epizodes kalpo vien kā pierādījums, ka montāžas šķēres pažēlojušas vizuālo daili, nedomājot par jēgu un saturu. Sirreālisms Refna pagaidām pēdējā kinolentē tiek glorificēts līdz vismazākajām niansēm – centrā taču modeļu bizness, kas to ne tikai pieļauj, bet pat pieprasa. Bet vardarbība, pēdējos gados tik stilizētā formā atklāta uz lielā ekrāna, liek vaicāt par mākslas un realitātes robežām un autoru atbildību.
Refna filmas veidotas skatītājam, kurš apzināti uzkrājis pasmagu kinobagāžu un ir brīvs no aizspriedumiem par to, kā viņam piedāvā pavadīt savu laiku. “Neona dēmona” gadījumā šī bagāža prasās būt varen plaša – no sirreālisma un šausmu kino, “art house” un nebūt ne “mainstream” filmām, eksperimentālajiem darbiem, Deivida Linča un Deivida Kronenberga filmām līdz pat mūsdienu reklāmām, kurās narcisisms un seksisms laužas laukā no katra pikseļa. Un nudien fantastiskā Elle Faninga ir šīs jezgas pašā centrā, nu jau pievienojoties pašai augstākajai Holivudas aktieru raudzei.
UZZIŅA:
“Neona dēmons”/”The Neon Demon”
Dānija, Francija, ASV, 2016.
Režisors: Nikolass Vindings Refns
Lomās: Elle Faninga, Džīna Melouna, Ebija Lī, Bella Hītkota, Karls Glasmens, Kīns Rīvzs, Kristīna Hendriksa, Alesandro Nivola, Dezmonds Haringtons
No 12. augusta “Kino Citadele”, “Multikino”, “Cinamon” un Liepājā, Ventspilī un Valmierā.
