Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. marts, 2015
Drukāt

Skaistāko ziemas ziedu laiks. Ciemos LU Botāniskajā dārzā pie acāliju Skaidrītes. Krāšņa fotogalerija

Foto - Uldis MuzikantsFoto - Uldis Muzikants
Uzziņa

Acālija vēlas:

• aptuveni +10...+15 °C temperatūru;

• mērenu mitrumu;

• skābu augsni (tāpat kā citi radinieki – dārza rododendri).

Acālija nevēlas:

• sausu, siltu gaisu;

• iekaltēšanu vai pārlaistīšanu.

‘Sniegpārsla’, ‘Sniegbaltīte’, ‘Inta’, ‘Sārtais Dzintars’, ‘Tukuma Pērle’ ir vietējās acāliju šķirnes, kuras kā pēdējie mohikāņi patvērušies Latvijas Universitātes Botāniskā dārza siltumnīcās. Kopā ar ārzemju šķirnēm izveidota bagātīga šo augu kolekcija. Vienalga, uz kuru ziedēšanas laikā paskaties, tā šķiet visskaistākā! Par rožaino brīnumu galvenokārt rūpējas SKAIDRĪTE MATISONE, kuru dārza darbinieki mīļi dēvē par acāliju Skaidrīti.

– Acālijas ir mana sirdslieta jau ilgus gadus. Kādreiz acāliju kolekcionēšanas aizsācējam, selekcionāram profesoram Rihardam Kondratovičam apsolīju, ka parūpēšos par šiem skaistajiem, bet prasīgajiem augiem, un daru to vēl šobaltdien, – stāsta Skaidrīte Matisone. Dārzniece priecājas, ka darbam būs turpinātājas, jo kopšanas nianses kopā ar viņu apgūst jaunās acāliju meitenes Gunta un Kristīne. Acālijas ir kā mazi bērni, kurus nevar atstāt bez uzraudzības ne dienu. Tās aug podos, tāpēc mitruma un barības vielu ir tik daudz, cik dārznieces sagādā. Svarīgs ir arī gaismas un temperatūras režīms. Gaisma vajadzīga, taču tieši saules stari neder, dzīvesvieta vēlama pavēsa, taču sals vai karstums augiem būs pavisam nelabvēlīgs.

Labi koptas dzīvo ilgi

Dažiem augiem ir pat 40–60 gadu. Kā tādus izdevies saglabāt? – Katru augu uz rokām nēsājot un apčubinot, – noslēpumu atklāj Skaidrīte. Daudzi augi ir viņas pašas pavairoti un izauklēti. Zināmas katra auga kaprīzes un dzīves gaita. Lielākais pārdzīvojums bijis, kad dārza teritorijā ielavījušies garnadži nozaga vairākus vasaras pierakumā esošus augus. Daudzas šķirnes kolekcijā ir pāris vai pat vienā eksemplārā, unikālas. Šeit ir saglabāts latviešu selekcionāru veikums un mantojums no reiz slavenajiem, bet pēc tam likvidētajiem siltumnīcu kompleksiem. Īpaši apbēdina tas, ka nozagtie augi lemti bojāejai, jo to kopšanā vajadzīgas specifiskas zināšanas.

Skaidrīte priecājas, ka acālijas kļūst arvien poulārākas un cilvēki zinošāki. Tas notiek arī tāpēc, ka šā auga popularizēšanā liela nozīme ir Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā izveidotajai acāliju siltumnīcai, kuru apmeklē ļoti daudz cilvēku.

 

 

Skaistas ziedēšanas noslēpums

– Acālija pēc savas būtības ir kokaugs. Lai skaisti ziedētu, tai vajadzīga +10…+15 °C silta telpa, gaisa mitrums, gaisma. Augam vēl patiktu tumšākajos gada mēnešos saņemt papildapgaismojumu. Der gan speciālās lampas augiem, gan vecās labās dienasgaismas lampas. Pašā ziedu plaukumā acāliju var ievietot arī nepiemērotākos dzīves apstākļos, siltā istabā, kur labāk redzams skaistums, taču pēc tam – atkal vēsumā, – uzsver Skaidrīte.

Nodrošinot labu apgaismojumu, mērenu siltumu un atbilstīgu gaisa mitrumu, februārī–martā acālijas atklāj savu ziedu skaistumu.

Pēc ziedēšanas augu apgriež un nepieciešamības gadījumā arī pārstāda. Pavasarī pēc salnām acālijas iznes dārzā, novieto paēnā, lielāko daļu poda ierok zemē, lai stāv stabili un neiekalst. Mēslotas un laistītas tās krāj spēkus nākamajai ziedēšanai.

Laistīšanai vispiemērotākais ir lietus, dīķa ūdens. Ja pieejams tikai krāna ūdens, to pirms laistīšanas nostādina un pieber naža galu citronskābes vai piepilina citrona sulu, lai skābums gandrīz nebūtu jūtams, taču ūdeni tas padarīs mīkstāku. Svarīgi ielāgot sakarību – jo vēsāka un tumšāka telpa, jo mazāk augi jālaista. Vēsā laikā labāk, lai sakņu kamols ir sausāks nekā pārāk slapjš. Nepareizs ir uzskats, ka paliktnī zem poda vienmēr jābūt ūdenim.

Acālijas mēslo ar rododendriem paredzēto mēslojumu. Ziedēšanas laikā gan augus nemēslo, bet regulāri to sāk darīt pēc noziedēšanas un apgriešanas. Skaidrīte acālijas mēslo no aprīļa līdz augustam divas reizes mēnesī.

Rudenī pirms salnām augus atkal nes telpās un novieto gaišā, vēsā vietā. Ziedpumpuri vislabāk ieriešas +8…+10 °C temperatūrā. Ja garš rudens un salnu gandrīz nav, acālijas naktī var piesegt un paturēt dārzā ilgāk.

Lauku mājā acālijām laba vieta ir neapkurināma, +10…+15 °C vēsa, gaiša veranda. Ja tuvojas sals, augu dažas dienas patur istabā vai ieliek telpā sildītāju.

Skaistums necieš žēlumu

Pēc noziedēšanas acālijai sāk augt jaunie dzinumi. Daudzi par tiem priecājas, bet žēlumam te nav vietas – kā jau teikts, augs pamatīgi jāapgriež, piešķirot vēlamo formu. Tuvojoties pavasarim, gaismas kļūs vairāk, jaunie dzinumi augs spēcīgāki un augs būs kompakts. Jauno dzinumu galos veidosies ziedi. Augs ir skaists, ja ziedi uz tā izkārtojušies pēc iespējas ciešāk cits citam kā vairogā, nevis pa vienam atsevišķu pīcku galos.

Dažām šķirnēm spēcīgi jaunie dzinumi sāk augt, kamēr augs vēl nav beidzis ziedēt. Tos Skaidrīte iesaka ziedot nākamā gada bagātīgajai ziedēšanai un neatlikt auga apgriešanu. Ja tas nokavēts, ziedpumpuri var nepagūt izveidoties, taču krūms saaugs kupls un blīvs. Kļūdu varēs labot tikai nākamajā pavasarī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+